Gaigalavas pagasts

Pagasta kopējā platība: 192,6 km2; tajā skaitā:

meži – 6812 ha,
purvi – 2938 ha,
ūdeņi – 1425 ha,
l/s izmantojamā zeme – 6393 ha.

Iedzīvotāju skaits: 927 (uz 01.01.2018)

Gaigalavas pagastā ir viens no mazākajiem apdzīvojuma blīvumiem (4,8 cilv./km2) Rēzeknes novadā. Gaigalavas pagasts atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada ziemeļrietumu daļā. Tas robežojas ar Dricānu, Nagļu, Nautrēnu, Rikavas un Stružānu pagastu, Balvu novada Bērzpils un Krišjāņu pagastu un Madonas novada Ošupes pagastu. Pagasts ir bagāts ar purviem un ezeriem — te atrodas daļa Latvijas dižākā ezera Lubāna (524 ha), Lielā Kūriņa ezers (66 ha), Svētiņa ezers (19 ha), Mazā Kūriņa ezers (17 ha). Purvi: daļa Salas un Žogotu — Škūškovas purva, Sauleskalna purvs, upes — Iča un Rēzekne. Pagastu šķērso 1. šķiras autoceļš Rēzekne — Gulbene, 2. šķiras autoceļi Dziļāri — Vecstrūžāni — Rogovka, Gaigalava — Kvāpāni — Degumnieki un Gaigalava — Viļāni.

Tagadējā Gaigalavas teritorijā agrāk bijusi Bikavas un Strūžānu muiža. Bikavas muižas nosaukums muižu sarakstā atrodams jau 17.gs. Pēc I Pasaules kara muižu zeme tika sadalīta jaunsaimniecībām. 1935. gadā Gaigalavas pagastā bija 747 saimniecības, darbojās divas dzirnavas, ķieģeļu ceplis, divas pienotavas, trīs krejotavas. Pagastu šķērsoja dzelzceļa līnija Sita — Rēzekne (st. Gaigalava).

Padomju varas laikā lielākie kolhozi bija Gaigalava un Uzvara, kas 1978. gadā apvienojās, paturot nosaukumu Gaigalava. 1989. gadā kolhoza vietā tika izveidotas SIA Gaigalava un SIA Vecstrūžāni (abas likvidētas 1992.g.). Gaigalavā darbojās kokzāģētava, krejotava, Strūžānos (tag. Vecstrūžānos) bija mehāniskā darbnīca, dzirnavas, krejotava.

šobrīd Gaigalavā ir trīs un Strūžānu ciemā – viens pārtikas un pirmās nepieciešamības preču veikals. Pagaidām vēl Gaigalavas pagasta centrā darbojas Latvijas Pasta nodaļa

Pagastā ir Gaigalavas pamatskola, pirmskolas izglītības iestāde, kultūras nams, divas bibliotēkas (kopš1952.g.), trenažieru zāle, jauniešu centrs, Ūdenstūrisma attīstības centrs “BĀKA”.

Gaigalavas pamatskola dibināta 1894.g. kā viengadīga skola. 1937.g. uz vecās muižas pamatiem uzcelta jauna skolas ēka. Sākotnēji tā bijusi septiņgadīgā skola, kopš 1959.g.— vidusskola, tagad atkal pamatskola.

Gaigalavas kultūras namā darbojas trīs amatieru teātri: senioru amatierteātris “Optimisti” un divi vidējās paaudzes amatierteātri “Bykovīši” un “Apīnis”. Gaigalava ir slavena ar saviem ikgadējiem tradicionālajiem kultūras pasākumiem — senioru amatierteātru svētkiem Lubāna vilinājums, kas notiek augustā, Muzikantu saietu oktobra sākumā, uz kuru tiek aicināti kaimiņu pagastu lustīgākie muzikanti, kā arī Līgo vakaru, kad notiek amatierteātra “Bykovīši”pirmizrāde.

Medicīnisko aprūpi pagasta iedzīvotājiem sniedz Antoņinas Fedotovas ģimenes ārsta prakse. Gaigalavā darbojas aptiekas filiāle.

Gaigalavas pagastā darbojas divas Romas katoļu baznīcas: Bikavas (Bikovas, Gaigalavas) Vissvētākās Jēzus Sirds baznīca un Strūžānu baznīca. Pirmā koka baznīca Bikavā uzcelta 1794. gadā. Tagadējā baznīca celta 1825. gadā klasicisma stilā ar draudzes un Bikavas muižas īpašnieces S. Benislavskas atbalstu. Baznīca konsekrēta 1896. gadā. Kopumā baznīcas arhitektūra ir stipri eklektiska. 20.gs. 60.—70.gados baznīca kapitāli remontēta un pārbūvēta, izgatavotas ērģeles (meistars Romualds Jermaks). 1976.gadā virs centrālā altāra novietota vitrāža Crux gloriosa. Apkārt baznīcai ir mūra un metāla žogs ar gotiskiem trīsailu vārtiem. 2005. gadā projekta Sakrālā tūrisma attīstība Gaigalavas pagastā ietvaros Bikavas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcai tika veikts iekštelpu kosmētiskais remonts.2017.gadā draudze realizēja Rietumu Bankas Labdarības fonda līdzfinansētu projektu “Bikavas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcas centrālā altāra restaurācija”. Baznīcai tika veikta galvenā altāra restaurācija, kuru veica restaurācijas vecmeistars Staņislavs Astičs.

Draudze, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam apakšpasākuma programmā “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” projekta Nr.16-01-AL15-A019.2201-000009 “Kultūras mantojuma saglabāšana un ar to saistīta tūrisma pakalpojumu pilnveide Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā” ietvaros, ieguva LAD publisko finansējumu, un veica baznīcas fasādes vienkāršoto atjaunošanu. Ar līdzfinansējumu palīdzēja Rēzeknes novada pašvaldība un ziedotāji.

Dati par katoļu baznīcas celtniecību Strūžānos ir pretrunīgi. Par precīzāko var pieņemt Gustava Manteifeļa teikto, ka Strūžānu un arī Bikavas draudzi apkalpoja bernardiešu mūki no Viļāniem. 1864. gadā vecā koka baznīca tika nojaukta, 1923. gadā par draudzes ziedojumiem uzcelta jauna baznīca, taču 1954. gadā baznīca nodega,1958. gadā tās vietā uzcelta jauna koka baznīca (iesvētīta 1958. gadā). Apmēram no1873.g. līdz 1984.g. Strūžānos darbojās arī luterāņu baznīca. Pagasta teritorijā atrodas trīs kapsētas: Gaigalavas, Svētiņu (Svietiņu) un Beidziņu kapsēta.

Gaigalavas pagasts ir bagāts ar dabas, arhitektūras un arheoloģijas pieminekļiem, te atrodas valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi: Diervanīnes senkapi, Kareitonu senkapi, Kudaru senkapi, pirmie un otrie Kvāpānu senkapi, vietējās nozīmes arheoloģijas pieminekļi: Dziļoru viduslaiku kapsēta, Žogotu senkapi. Vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi ir Bikovas Romas katoļu baznīca, Bikavas muižas apbūve, pārvaldnieka māja un parks. Nozīmīgi ir senkapi Meirānu purvā un Mikuļu apmetne.

Bikavas (arī Bikovas) muižas ēkā kopš 1937. gada atrodas Gaigalavas pamatskola. Par bijušo muižas ēku klīst nostāsti, ka zem šīs ēkas ir bijušas vairākas slepenas ejas, kas vedot uz baznīcu un kapiem. 18. gadsimtā muižas īpašnieks bijis J. Romers. Muižas kompleksā ietilpa kungu māja un brīva plānojuma parks, kurā atradās 1820. gadā klasicisma stilā celtā mūra kapela, pārvaldnieka un kalpu māja, vairākas saimniecības ēkas un staļļi. Kungu māja būvēta 18.gs. beigās — 19.gs. sākumā, kad muiža piederējusi S. Benislavskai, tajā bijusi liela svētku zāle ar kolonnām. 1905. gadā muiža cietusi ugunsgrēkā. Līdz 1917. gadam tai bijuši vairāki īpašnieki. 20.gs. 20.—30.gados kungu māja atjaunota un pārbūvēta, tai uzcelts otrais stāvs.

Gaigalavas pagastā ietilpst dabas lieguma Pārabaine dienvidaustrumu daļa (~480,5 ha). Liegums aptver Lubāna ezera Gomeļa līci un tam pieguļošas platības, kurās vēl saglabājušies unikāli dabiskie biotopi — Lubāna klāni, vairāki purvi, mežu masīvi. Pagasta teritorijā ir arī Kvāpānu dīķi, kas ir daļa no dabas lieguma Īdeņas un Kvāpānu dīķi. Šīs vietas saista tūristu interesi, tāpēc pagastā izveidoti putnu novērošanas torņi un tūrisma takas dabas novērošanai.

Dabas liegums Salas purvs (Solas purvs) īpaši nozīmīgs kā reto un apdraudēto putnu sugu ligzdošanas vieta. Solas purvā ligzdo visā pasaulē retās un apdraudētās putnu sugas, to vidū tipiskie purvu iemītnieki — dzērve, dzeltenais tārtiņš, melnā puskuitala, purva tilbīte, mednis, rubenis, pļavas lija. Purvam ir daudzveidīgi dabisko biotopu kompleksi. Vietējās nozīmes aizsargājams dabas objekts ir Vecstrūžānu parks (izveidots 1972.g., platība 5,5 ha).

Kultūras pasākumi šomēnes