Pagasta kopējā platība: 16284,1 ha; tajā skaitā:
- ūdeņi – 2347,3 ha,
- meži – 8464,9 ha,
- l/s izmantojamā zeme – 3523,8 ha.
Iedzīvotāju skaits: 569 (uz 04.01.2018)
Mākoņkalna pagasts lepojas ar to, ka atrodas Latgales pašā viducī, Latgales augstienē, Rāznas ezera krastā. Pagasta centra, Lipušku ciemata, iedzīvotāji mitinās it kā uz salas — vienā pusē Rāznas ūdeņi, bet otrā — tumšie Latgales sili ar pašu Mākoņkalnu vidū. Ciemojoties pie mums, ir iespēja iepazīties ar ūdeņiem dāsnāko Latvijas ezeru — Rāznu, ko dēvē arī par “Latgales jūru” (platība: 5 756,4 ha), tā piekrastē var jauki atpūsties tveicīgās vasaras pēcpusdienās. Pagasta teritorijā atrodas 21 ezers, tai skaitā daļa Rāznas ezera akvatorijas (1 777 ha) ar sešām salām. Citi lielākie ezeri ir Viraudas, Stībraiša, Ilzas un Kauguru.
Lielākā daļa Mākoņkalna pagasta teritorijas atrodas Rāznas Nacionālajā parkā. Mākoņkalna pagastā atrodas divas Rāznas Nacionālajā parkā esošas dabas lieguma zonas: Mākoņkalna dabas lieguma zona un Soloju ezera dabas lieguma zona. Soloju ezera dabas lieguma zonā pilnībā ietilpst Salāja (Solovju) ezers, kas atrodas pie Dagdas novada robežas, tā platība kopā ar salām ir 184 ha. Jau kopš 1984. gada šai teritorijai piešķirts dabas parka statuss, teritorijas kopējā platība ir 4,1 kvadrātkilometrs. Te saglabājusies krāšņa, cilvēku darbības rezultātā maz izmainīta dabas ainava. Netālu no ezera ir senlatviešu apbedījumu un kulta vietas. Ezera krastā iekārtota atpūtas vieta: viesu mājas “Dana” teritorija.
Rāznas Nacionālais parks izveidots, lai aizsargātu un saglabātu dabas daudzveidību Rāznas ezerā un tam pieguļošajās teritorijās, saglabātu Latgales augstienes centrālajai daļai raksturīgās skaistās ainavas, augu un dzīvnieku valsti. Mākoņkalna pagastā sastopams viens no retajiem Latvijas putniem — melnais stārķis, kura aizsardzībai izveidots ornitoloģiskais liegums. Pagasta teritorijā atrodas vairāki vietējās nozīmes dižkoki.
Pagasta iedzīvotāji nodarbojas ar lauksaimniecību un lauku tūrismu, te ir vairākas viesu mājas — “Dana”, “Liepu mājas”, “Osmany”. u.c. Viesu māja “Rāznas pērle” piedāvā nomāt laivas un ūdens velosipēdus izbraucieniem pa Rāznas ezeru, kā arī pēc iepriekšējas pieteikšanās organizē izbraucienus ar motorlaivu. Lipušku ciemā pie Rāznas ezera ir izveidota peldvieta, kurā ir pieejami ūdens velosipēdi un laivas, izveidota pontonu laipa. Labvēlīgos ziemas laikapstākļos Lipuškos bezmaksas pieejama apgaismota slidotava. Tūrisma attīstībai pagasta teritorijā izveidotas vairākas tūrisma takas ar norādēm, pa kurām ceļojot, var aplūkot pagasta kultūrvēstures pieminekļus — 13. gadsimta Volkenbergas pilsdrupas Mākoņkalnā (rakstos minētas 1263. gadā), Ubagovas velna akmeni, Jaunstašuļu velna pēdu, Plato akmeni, Āžmuguru un citus interesantus objektus. Lai apskatītu Volkenbergas pilsdrupas, Mākoņkalnā ved ērtas kāpnes. Kalna pakājē atklāta piemiņas plāksne par godu Latvijas pirmās brīvvalsts prezidenta Kārļa Ulmaņa apmeklējumam 1938.gadā viņa Latgales vizītes laikā. 2013. gadā Mākoņkalnā izveidota papildus infrastruktūra — tagad ir iespēja pārvietoties pa taku, kas ierīkota pa pils aizsargvalni, izveidotas papildus kāpnes un informācijas stendi.
Ievērības cienīgs ir arī Lipušku vecticībnieku lūgšanu nams. Jāatzīmē, ka Lipuški kā apdzīvota vieta pirmoreiz minēta 1893.gadā, uzsverot, ka te ir lielākā vecticībnieku draudze Baltijā.
Reizi divos gados, jūlija pirmajā sestdienā, Mākoņkalna estrādē notiek Volkenbergas pils svētki. Kopš 1982. gada Mākoņkalna pagastā darbojas folkloras kopa. Mākoņkalna pagastā dzimuši jurists un valsts darbinieks, pirmais atjaunotās Latvijas valsts tieslietu ministrs Viktors Skudra, literatūrzinātniece Edīte Olupe, dzejniece Olga Orsa (Afanasjeva), pagasta pārvaldē strādājis 8. 9. un 10. Saeimas deputāts Staņislavs Šķesters.
