Pagasta kopējā platība: 7677,8 ha,
tajā skaitā: ūdeņi - 162,3 ha,
meži – 1625,4 ha,
l/s izmantojamā zeme – 4406,4 ha.
Iedzīvotāju skaits: 1721 (uz 01.01.2018)
Griškānu pagasts atrodas Rēzeknes novada dienvidaustrumu daļā. Tā teritorija ir samērā kompakta. Lielākais izstiepums no ziemeļaustrumiem uz dienvidrietumiem ir 14 km, lielākais attālums šķērsvirzienā ir 10,5 km. Attālums no pagasta centra, Sprūževas, līdz Rēzeknes pilsētas centram ir 8 km. Pagasta teritoriju šķērso dzelzceļa līnija un valsts nozīmes automaģistrāle Rīga — Maskava un autoceļš Rēzekne — Dagda. Tuvākie robežpārejas punkti ir Grebņeva (58 km), Terehova (60 km).
Ziemeļos pagasta teritorija robežojas ar Vērēmu pagastu un Lendžu pagastu, dienvidaustrumos ar Stoļerovas pagastu, dienvidos ar Čornajas pagastu, rietumos ir koprobeža ar Ozolaines pagastu un Rēzeknes pilsētu. Austrumos pagasts robežojas ar Ludzas novada Cirmas pagastu, robeža sakrīt ar Rēzeknes un Kārsavas novada administratīvo robežu. Pagastā ir 45 ciemi, no tiem lielākie —Sprūževa (378 iedzīvotāji), Greiškāni (221), Janopole (202), Staroščiki (147), Jupatovka (118), Čači (113). Vidējais pagasta iedzīvotāju blīvums ir 25,5 cilvēki uz 1 kvadrātkilometru.
Griškānu pagasta vēsturiskais nosaukums bija Rāznas pagasts, agrākais — Rozenmuižas pagasts. Griškānu pagasta teritorija izveidojusies pēc II Pasaules kara, tā aizņem daļu bijušā Rāznas un bijušā Makašānu pagasta. 1945. gadā Rāznas pagastā izveidoja vairākus ciemus, tostarp Griškānu un Janopoles ciemu. 1954. gadā Griškānu ciemam pievienoja daļu Bešaukas ciema, 1963. gadā daļu Janopoles ciema un 1975. gadā atlikušo Janopoles ciema daļu. Savukārt 1963. gadā un 1981. gadā nelielu daļu Griškānu ciema iekļāva Lendžu ciemā (tagad Lendžu pagasts). 1990. gadā Griškānu ciema robežās nodibināts Griškānu pagasts.
Griškānu pagasta lielākā daļa atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā un tikai ceturtdaļa teritorijas iesniedzas Rāznavas paugurainē. Vairāk nekā puse no pagasta teritorijas ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, lauksaimniecība, piena un gaļas ražošana ir arī galvenais pagasta iedzīvotāju ienākumu avots. Šajā nozarē darbojas viens no Rēzeknes novada lielākajiem lauksaimniecības uzņēmumiem, SIA Sprūževa M (vadītājs Pāvels Melnis), kas Griškānu pagastā apsaimnieko lielas zemes platības, audzē graudaugus, ražo pienu un gaļu, sniedz lauksaimniecības tehnikas pakalpojumus iedzīvotājiem. Izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu, SIA Sprūževa ir uzbūvējusi jaunu, modernu graudu kalti, iegādājusi jaudīgu lauksaimniecības tehniku.
Veiksmīgi strādā zemnieku saimniecības Zelmeņi, Ābelītes, Reiki. Janopoles ciemā darbojas uzņēmums Rēzeknes Lauktehnika, SIA Vektors. Jupatovkas ciemā darbojas firmas, kas sniedz dažāda veida pakalpojumus: kravu pārvadājumi (SIA Mehanizācija), apkures katlu izgatavošana, ūdensvadu un kanalizācijas remontdarbi (SIA Santeks), būvmateriālu un saimniecības preču vairumtirdzniecība (SIA DAKO), nodarbojas ar kokapstrādi (SIA AVIN, SIA DAKO), degvielas importēšanu un vairumtirdzniecību (SIA AVIN), tirdzniecība ar automobiļu un lauksaimniecības mašīnu detaļām un piederumiem (SIA Hidroteka), elektrodzinēju un sadzīves elektrosūkņu remonts, pirkšana un pārdošana (SIA Enerģija), automobiļu remonts un tehniskā apkope (SIA Autocolor).
Griškānu pagasta teritorijā ir pirmskolas izglītības iestāde, Austrumlatgales Profesionālā vidusskola, kas 2014. gadā pārdēvēta par Rēzeknes Tehnikumu. Sprūževā atrodas Griškānu bibliotēka. Medicīnisko palīdzību pagastā nodrošina Griškānu un Janopoles feldšeru un vecmāšu punkti.
Niperovas ciemā 19. gadsimtā bija pareizticīgo baznīca, mūsdienās pagasta teritorijā nav nevienas baznīcas. 20.gs. sākumā šeit rosīgi darbojās ievērojamais katoļu garīdznieks, publicists, pedagogs un saimnieciskais darbinieks Nikodems Rancāns, kura vadībā tapa Greiškānu lauksaimniecības skola un Latgales zemkopības biedrība, kuru galvenais mērķis bija lauksaimniecības kultūras attīstības veicināšana. Makašānu (tagad Griškānu) pagasta Sprūževā 1876.g. dzimis Latgales Atmodas darbinieks, pirmās latgaliešu avīzes Gaisma izdevējs, žurnālists un dzejnieks Francis Kemps. Mūsdienās Griškānu pagasts var lepoties ar slaveniem Latgales keramiķiem Pēteri un Viktoru Ušpeļiem, Vitāliju Krivošeju, Anatoliju Vituškinu, Juri Krompānu, Jāzepu Pavlovski. Ušpeļu darbnīcas un cepļi Pocelujevkā turpina dzimtas tradīcijas nu jau ceturtajā paaudzē. Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera, keramiķa Pētera Ušpeļa (1950 — 2003) darbi bijuši izstādīti Krievijā, Francijā, Ungārijā, Lietuvā, Vācijā, Somijā, bet izstāžu skaits Latvijā sniedzas pāri simtam. Viņa darbu turpina dēls, Rēzeknes novada Tautas lietišķās mākslas studijas Rēzeknes apriņķa pūdnīki vadītājs Andris Ušpelis.
Griškānu pagasta Janopoles ciemā līdz pat 20.gs. 80. gadiem auga ļoti vecā Upuru vīksna, valsts nozīmes dabas piemineklis. Vecajam kokam tagad aug jaunas atvases. Vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis ir Janopoles senkapi, kas atrodas Janopoles mežā.
