Pagasta kopējā platība: 7418,6 ha,
tajā skaitā: ūdeņi – 335,2 ha,
meži – 2424,9 ha,
l/s izmantojamā zeme – 3306,6 ha.
Iedzīvotāju skaits:891 (uz 01.01.2018)
Lūznavas pagasts atrodas Latvijas austrumu daļā Rēzeknes novadā. Robežojas ar Ozolaines, Silmalas, Maltas, Mākoņkalna, Čornajas pagastiem, bet pagasta austrumu robežu veido Rāznas ezers. Lūznavas pagastu šķērso automaģistrāle Sanktpēterburga — Varšava. Lūznavas pagasts atrodas 25 km attālumā no novada centra Rēzeknes. Pašvaldību šķērso šoseja Rēzekne — Daugavpils un dzelzceļa līnija Rēzekne — Daugavpils.
Pagasta centrs ir Lūznava. Lielākās apdzīvotās vietas ir Veczosna, Zosna un Vertukšņa. Daļa pagasta teritorijas ietilpst Rāznas nacionālajā parkā. Lūznavas pagastā ir vairāki ezeri, lielākie no tiem ir Zosnas un Vertukšņas ezers. Vēsturiski Lūznavas pagasta teritorija ir apdzīvota jau no 1. gadu tūkstoša pēc Kristus dzimšanas, par ko liecina Lūznavas pagasta teritorijā esošie senkapi. Plašāk Lūznavas (Dlužņevas, Glužņevas) nosaukums kļuva zināms 19. gs. 70 – tajos gados, kad poļu muižnieki Dlužņevski pārdod savus īpašumus ģenerālim Kerbedzam, kurš uzcēla Lūznavas muižu un izveidoja parku.
Latvijas brīvvalsts laikā pašreizējā Lūznavas teritorija ietilpa Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā. Pēc 1949. gada, kad tika izveidots Maltas rajons, šajā teritorijā bija divas ciema padomes — Špeļu un Zosnas. 1964. gadā Maltas rajons tika pievienots Rēzeknes rajonam ar visām tajā esošajām ciema padomēm. Pašreizējās robežās pagasts tika izveidots tikai 1971. gadā, bet vēl 1975. gadā pastāv Špeļu ciema padome (ar centru Vertukšnē), bet ar 1990. gadu pagasta padome tiek pārvietota uz Lūznavas ciemu.
Pašvaldības teritorijā darbojas (reģistrējušās) 39 uzņēmējsabiedrības, 31 no tām ir zemnieku saimniecība. Pagastā ir labvēlīga vide ekoloģiski tīras lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Pagasta teritorijā darbojas Latgales novada rehabilitācijas centrs Rāzna, uz kuru atpūsties un uzlabot veselību ierodas bērni un pieaugušie no visas Latvijas. Tā ir vienīgā šāda tipa rehabilitācijas iestāde Latgales reģionā.
Lūznavas muižas apbūve, kas ietver parku, muižas kungu māju un klēti, tapusi 20.gs. sākumā. Tai piešķirts valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss. Lūznavas muižas kungu māja ir romantizēta jūgendstila ēka, būvēta no sarkaniem ķieģeļiem, ar atbilstošu telpu plānojumu, fasāžu apdari un interjera dekoru. Muiža tika uzcelta muižnieka S. V. Kerbedza vadībā. Kerbedzs bija inženieris, Pēterburgas universitātes profesors, piedalījies Ventspils kanāla būvē, viņa vadībā uzcelti vairāki tilti, tai skaitā Nikolajevas tilts pāri Ņevai Pēterburgā. Kerbedza dzīvesbiedre Jevģēņija bija mākslas mīļotāja, viņa bieži brauca uz Itāliju, kur iepazinās ar jaunākajiem mākslas strāvojumiem, atveda uz savu muižu Lūznavā mākslas priekšmetus un gleznas. Vasarā muiža pārvērtās par atpūtas vietu daudziem poļu māksliniekiem un tēlniekiem, te biežs viesis bija arī slavenais lietuviešu mākslinieks un komponists Mīkalojs Čurļonis.
2015. gadā ir noslēdzies vērienīgs projekts „Lūznavas muižas ēkas rekonstrukcija (ietverot lokālus restaurācijas darbus)”, kuru īstenojusi Rēzeknes novada pašvaldība. Rekonstruētajā Lūznavas muižas ēkā tagad atrodas Rēzeknes novada nozīmes saieta nams ar izstāžu zālēm un mākslinieku darbnīcām. Paredzēts, ka nākotnē Lūznavas muiža varētu attīstīties kā starptautisks vides izglītības un mākslas centrs, dažādu nometņu, semināru, mākslas plenēru rīkošanas vieta. Pašvaldība plāno arī Lūznavas parka attīstību, paredzot valsts, pašvaldības un ES finansējuma piesaisti un attīstot tālāko muižas un parka darbību. 2015. gada sākumā muižas ēkas pirmajā stāvā iesvētīta lūgšanu kapela.
Gleznainā Lūznavas parka platība ir 23,7 ha, no kuriem 2,6 ha aizņem 7 dīķi. Kerbedzu saimniekošanas laikā dīķos audzēja zivis, bet vienā no dīķiem bija izveidots ūdenskritums. Parkā bija novietota kāda itāļu mākslinieka veidota Madonnas statuja. II Pasaules kara laikā statuja sadauzīta un noslīcināta dīķī, taču 1991.gadā lūznavieši to atjaunoja un tā atkal priecē parka apmeklētājus.
Veczosnas parka teritorijā atrodas vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis — rehabilitācijas centra Rāzna ēka, ko Kerbedzs 1909.gadā tika uzsācis būvēt kā mākslinieku atpūtas un jaunrades namu, bet šos plānus neļāva īstenot I Pasaules karš. Ēkas celtniecība tika pabeigta tikai 1936.gadā, kad tur izvietoja sanatoriju tuberkulozes slimniekiem.
Zosnas muižas kungu māja celta 1870.gadā pēc kņazu Goļicinu pasūtījuma un pieder pie Latgalē retajām koka pildrežģu konstrukciju tipa ēkām. Ēkā ir saglabājušās eklektismam raksturīgās interjera detaļas — griestu rozetes, durvis, grīdas flīžu segums gaiteņos. Visvecākā no apbūves ēkām ir 1820.g. būvētā kučieru māja. Muižas apbūves teritorijā atrodas arī Zosnas Romas katoļu baznīca, kas ir uzcelta 1800. gadā, pārbūvēta 1825. gadā. Baznīcā atrodas slavena altārglezna Madonna ar bērnu un krucifikss, kas ir vēl vecāks, nekā pati baznīca.
Tūristi jūlijā un augustā var apmesties Lūznavas profesionālas vidusskolas dienesta viesnīcā.
