- ūdeņi – 559,6 ha,
- meži – 3229,5 ha,
- l/s izmantojamā zeme – 3406,5 ha.
Iedzīvotāju skaits: 380 (uz 01.01.2018)
Pušas pagasts izvietojies Rēzeknes novada dienvidaustrumu daļā un robežojas ar Dagdas novada Andrupenes un Aglonas novada Kastuļinas pagastiem, kā arī Rēzeknes novada Feimaņu, Maltas un Mākoņkalna pagastiem.
Attālums no pagasta līdz novada centram ir 35 km. Tuvākā dzelzceļa stacija — Malta — atrodas 16 km attālumā. Pagasta teritoriju šķērso Baldas upe un Pušicas strauts, kā arī valsts nozīmes ceļi Malta — Dagda un Malta — Priežmale. Lielākās apdzīvotās vietas ir Pušas ciemats, Peirāgu, Vōcīšu un Svatovas ciemi. Pagasta teritorijā ir septiņi ezeri — Pušas, Svatovas, Umaņu, Puraša, Ižoru, Žirklīša, Ošuru — ar kopējo platību 504,8 ha.
Pagastā izveidotas divas sabiedrības ar ierobežotu atbildību: SIA “LMKO” (īpašnieks Andris Runtovskis) un SIA “VILARDI” (Inese Zuja). Viens no lielākajiem zemes apstrādātājiem pagastā ir individuālais komersants „Izidori” (Valdis Zujs). Pušas ezeru apsaimnieko uzņēmējs Dainis Aleksandrovičs, kurš nodarbojas ar zandartu audzēšanu. Pagasta gleznainā daba, ekoloģiski tīrā vide, daudzie ezeri ir labvēlīgi lauku tūrisma attīstībai.
Pušas pagastā darbojas tautas nams, bibliotēka. Diemžēl skolas vecuma bērnu trūkuma dēļ, no 2006. gada 1. septembra slēgta Pušas pamatskola.
Tūrisma objekti:
Valsts nozīmes kultūras pieminekļi: Babru, Sivgaļu, Ošuru senkapi, Pušas muižas parks, Pušas pilskalns, muižnieku Šadursku ģimenes kapenes, Pušas muižas kapela, Pušas Romas katoļu baznīca — ar greznu baroka stila iekštelpu interjeru.
Iebraucot Pušā no Maltas puses, atrodas Baldas ūdensdzirnavas, 19. līdz 20. gadsimta rūpnieciskās arhitektūras piemineklis, kur ir iespēja iepazīt pilnīgu dzirnavu aprīkojumu un darbības procesu. Dzirnavās iekārtots viesu nams. Tālāk no uzkalna paveras brīnišķīgs skats uz Pušas ezeru.
Dodoties Andrupenes virzienā, pa kreisi aiz upītes ved ceļš uz Helēnas un Boļeslava Mundu mājām “Mežmalas”, kur māju saimnieki ir izveidojuši mājas muzeju ar bagātīgu pagājušā gadsimta darbarīku un sadzīves priekšmetu kolekciju. Muzejā ir iespēja iepazīties ar grozu pīšanas noslēpumiem.
Ciemata centrā, ezera krastā muižkungu Šadursku laikā tika izveidots terasveida parks. Siltajos vasaras vakaros var klausīties pūču klaigāšanā, vērot sikspārņu lidināšanos – to iemīļotā vieta ir kapela.
Pušas seno kapu kalniņā atdusas muižkungu Šadursku dzimta. Jānis Šadurskis 1743. gadā uzcēla koka baznīcu savā Pušas muižā. Tagadējā koka baznīca iesvētīta 1778. gadā. Pušas baznīcā atrodas 18.gs. vidusposmā radīts gleznojums, spožs vēlā baroka eiropiskās glezniecības paraugs – altārglezna Sv.Trīsvienība. Baznīcā var apskatīt latviešu ērģeļu būvētāja J. Gremzes ērģeles.