Jūnijā Rēzeknes novada pirmsskolas un sākumskolas pedagogiem noslēdzās profesionālās kompetences pilnveides kursi attīstības un globālās izglītības jomā. 48 stundu tālākizglītības apmācību programmu projekta „Globālās skolas: EYD 2015” (Nr. DCI-NSAED/2014/1#188450345#) ietvaros vadīja Izglītības attīstības centra pieredzējušās lektores Ingūna Irbīte un Daina Ziemele.
Apmācības aizsākās jau 2016. gada 25. februārī, kad pedagogi tika informēti par globālo izglītību un globālo attīstību, ilgtspējīgu dzīvesveidu, drošu pārtiku, sociālo taisnīgumu un citiem jautājumiem. Lekcijas regulāri turpinājās līdz šī gada 6. jūnijā kursi noslēdzās ar pieredzes un veiksmes stāstiem par globālās izglītības mācīšanas metodēm un piemēriem Rēzeknes novada izglītības iestādēs.
“Cenšamies globālās izglītības tematus integrēt mācību procesā,” ar savu pieredzi dalījās Silmalas pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Jeļena Dzene. “Pavasarī mums bija nodarbība par kūlas dedzināšanu – sākumā apskatījām, kādi dzīvnieki un kukainīši dzīvo pļavā, bet pēc tam veicām eksperimentu – nelielā traukā dedzinājām pērno zāli. Kad kūla bija izdegusi, bērni ar lupu pētīja, vai pelnos ir palikušas kādas dzīvības pēdas. Protams, ka nebija, tāpēc bērni varēja iemācīties, kādu postu rada kūlas dedzināšana.”
Citās izglītības iestādēs bērniem bija iespēja iziet dzīves ciklu stikla pudelēm, eksotiskajiem augļiem, kā arī ūdenim, mācoties, kur var atrast ūdeni, kam vēl bez cilvēkiem ir nepieciešams ūdens un kā uzvesties uz ūdens. “Sākumā ar skolēniem teorētiski mācījāmies, ko drīkst un nedrīkst darīt ūdens tuvumā, bet vēlāk devāmies pārgājienā uz ezeru,” pastāstīja skolotājs Ivars Rjabovskis no Nautrēnu vidusskolas. “Pie ezera viens tētis iedeva laivu un glābšanas vestes, lai bērni dzīvē varētu pārbaudīt iepriekš iemācīto un uz savas ādas izjust, cik nedroša ir sajūta, ja kāds staigā pa laivu vai sašūpo to. Turpmāk bērni noteikti būs piesardzīgi!” Savukārt Ozolaines pirmsskolas izglītības iestādes “Jāņtārpiņš” bērni mācījās, kā ietaupīt ūdeni: “Veicām eksperimentu – kamēr viens mazais ķipars tīrīja zobus pie aizgriezta ūdenskrāna, otrs tieši to pašu darīja pie atvērta ūdenskrāna. Beigās visi kopīgi mērījām, cik daudz ūdens aiztek nebūtībā tikai tāpēc, ka neaizgriežam ūdenskrānu,” teic “Jāņtārpiņa” vadītāja Valentīna Mališeva.
Tikmēr Feimaņu pamatskolā tika atklāta mūsdienīga metode, kā skolotāju dažbrīd lielāko ienaidnieku – mobilo telefonu – padarīt par draugu un iesaistīt mācību procesā: “Helovīnā pa skolu bija salīmētas lapas ar QR kodiem. Skolēni ar mobilajiem telefoniem skenēja attēlus un pēc tam interneta pārlūkā atvēra mūsu sagatavoto informāciju par Helovīna atzīmēšanas tradīcijām. Dienas noslēgumā skolēnu jauniegūtās zināšanas tika pārbaudītas viktorīnā,” pastāstīja skolotāja Inita Otikova.
“Pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi piekritīs, ka ik ziemu uzrodas daudz cimdiņu, kuriem pazudis “brālītis”. Izdomājām, ka šos vientuļos cimdiņus varam pārvērst neparastos cimdu vīriņos, sunīšos, kaķīšos un citos dzīvniekos,” savu pieredzi atklāja Aija Ruhmane no Rēzeknes. Aija stāsta, ka darbā tiek pielietoti visdažādākie otrreiz izmantojamie materiāli, tostarp, konfekšu papīriņi krāšņām kolāžām. “Bērniem ir tikai četri līdz pieci gadi, taču jau tagad viņi cits citam aizrāda, ja kāds izdara videi nedraudzīgas lietas, piemēram, konfekšu papīriņu, ko varētu izmantot otrreiz, izmet atkritumu urnā.”
“Viens no globālās izglītības lozungiem ir “Nevis nekad nav par vēlu, bet nekad nav par agru,”” uzsvēra lektore Ingūna Irbīte. “Tas, ka par globālās izglītības jautājumiem sākt runāt nekad nav par agru, apstiprinājies arī dzīvē, kad trīs līdz četrus gadus veci bērni paši savām rociņām izveidoja sarežģīto Latvijas ģerboni, mācoties, ka katrai valstij ir savi pamatsimboli.”
Apkopojot pieredzes stāstus, lektore atzina: “Jūsu idejas un metodes ir apstiprinājušas globālās izglītības moto: “Dzīvo labāk – labākā pasaulē!” Globālās izglītības mācīšanas veiksmes stāstu pamatā ir praktiski, ar ikdienas dzīvi saistīti uzdevumi, sacensības, spēles vai kāda intrigas elementa iesaistīšana un daudz, daudz radošuma no pedagogu puses,” tā Ingūna Irbīte.
Kopumā kursus apmeklēja pedagogi no 24 Rēzeknes novada izglītības iestādēm. Skolotāji, kuri piedalījās apmācībās, turpmāk paši varēs būt kā lektori katrs savā skolā, nododot iegūtās zināšanas, darba metodes un idejas tālāk saviem kolēģiem. Jāatzīmē, ka turpinoties projekta „Globālās skolas: EYD 2015” aktivitātēm, 25. augustā ūdenstūrisma centrā Bāka Lubāna ezera piekrastē notiks pedagogu profesionālās pilnveides kursu izvērtēšanas seminārs ar projekta ekspertu piedalīšanos.
Madara Bērtiņa,
Rēzeknes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
Intas Ozolnieces foto
Šis projekts tiek finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ievietotās informācijas jebkuru iespējamo pielietojumu.