Digitālā māksla aktualizē problēmas un mudina domāt

Publicēts 19.02.2018

Lai iepazītos ar jaunākajām tendencēm digitālās mākslas jomā, Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne un muižas kultūras projektu vadītāja Inga Drele no 31. janvāra līdz 4. februārim apmeklēja mediju mākslas un digitālās kultūras festivālu Berlīnē Transmediale Face value. Šis festivāls notiek jau vairāk kā 30 gadus un ir kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem mediju mākslas notikumiem Eiropā. Festivāla dalībnieki – mediju profesionāļi, IT, mākslas, kultūras, politisko jomu profesionāļi.

Iespēja apmeklēt Berlīnes festivālu Ivetai un Ingai radās, izmantojot projekta EUCIDA („Digitālā māksla aptver Eiropu”) ietvaros saņemtajai stipendijai 500 eiro apjomā. Uz šādu līdzfinansējumu var pretendēt mākslinieki un kultūras darbinieki, lai piedalītos ar digitālās mākslas jomu saistītā pasākumā (festivālā, seminārā, radošajās darbnīcās u.c.) kādā no Eiropas valstīm.

Kā atzina Iveta Balčūne, iecerētais brauciena mērķis attaisnojās pilnībā, jo Berlīnes festivāla norises papildināja un bagātināja jau radušos priekšstatu par digitālo mākslu, kā kultūras un tehnoloģiju sintēzi, caur kuru mākslinieks pauž savu skatījumu uz aktuālām politiskajām un sociālajām problēmām.

Iveta Balčūne: Berlīnes festivālā varējām pārliecināties, ka digitālā māksla aktualizē ļoti mūsdienīgus un priekš nākotnes ļoti svarīgus aktuālus procesus – bēgļu problēmas, vides piesārņojums, ofšori, politiskā korupcija, dažādas šķautnes ES valūtas tapšanā… Tas viss bija ļoti spēcīgi parādīts caur jaunajām tehnoloģijām.

Izstādes telpa bija sadalīta desmit mazākās telpās, jeb boksos, nodalītos citu no cita ar melnām sienām. Katrā no šīm telpām bija atspoguļota kāda sociāla, politiska, mākslas, ekonomikas problēma, izgaismota ar digitālās mākslas palīdzību, katrā no šiem stāstiem atspoguļojās kāda globāla problēma.

Vienā no boksiem bija nākotnes stāsts – “Dzīve bez interneta”, kuru stāsta uz sienas uzprojicēts mākslīgais intelekts. Tas likās ļoti mistiski un arī baisi.

Izstādē bija arī ekspozīcija, ar kuras palīdzību cilvēks var izsekot savas dzimtas ģenētiskajam kodolam, caur DNS, noņemot siekalu paraugu. Uz zāles sienas bija projicētas daudzas sejas, bet stāsts ir tāds, ka mūsu saknes ir ļoti dziļas, gan rasēs, gan valstīs.

Vēl bija ekspozīcija, kurā no dažādām valstīm bija apkopotas savstarpējās sarunas nacionālradikāļu grupējumos, kas ņemtas no interneta, tajās varēja nojaust, kā veidojas šis tīkls, ka cilvēkam jābūt ļoti uzmanīgam par to, ko viņš lasa un ko viņš sociālajos tīklos “nošārē”, lai netiktu nejauši ievilkts kādā grupējumā. Ne velti tagad ir tāds jēdziens, kā medijpratība.

Katru dienu notika lielākas konferences, kā arī mazākas darba grupas, kurās darbs notika paralēli. Interesantas bija diskusijas par digitālo valūtu – bitkoinu, kā arī par to, ka digitālajai mākslai, kā jebkuram mākslas žanram, arī ir savi kanoni.

Ar projektu EUCIDA arī Rēzeknes novada sabiedrība tiek tuvināta šai digitālajai pasaulei, rosināta domāt par to, ka mēs šodien transformējamies, pārejam no daudzām tradicionālajām lietām uz ļoti mūsdienīgām lietām. Katru no mums tas skar.

- Projekta EUCIDa ietvaros Lūznavas muižā pagājušajā gadā arī notika pirmā digitālās mākslas izstāde Latgalē. Kā mainās Latgales skatītāju attieksme pret digitālo mākslu? 

Iveta Balčūne: Es domāju, ka šajā jomā mēs esam jau izglītotāji. Ja vēlies digitālās mākslas izstādē saprast, ko mākslinieks ir gribējis pateikt, tad nepietiek tikai vizuāli aplūkot materiālu, kas tur atrodas, te ir jālasa, jāiedziļinās, lai izprastu, ko mākslinieks ar to ir gribējis pateikt. Katrai izstādes zālei Lūznavā bija savs stāsts, ekskursiju vadītāji to stāstīja, un šādā veidā mēs izglītojām vietējo sabiedrību.

- Kā Lūznavas muižā digitālā māksla sadzīvo līdzās tradicionālajai mākslai?

I.B. Lūznavas muižas izstāžu zālēs pagājušajā gadā tik tiešām satikās klasiskā māksla, Latgales podnieku darinājumi un modernā, digitālā māksla. Kopumā 6000 cilvēku muižā aplūkoja šo izstādi, gandrīz puse no grupām bija jaunās paaudzes cilvēki.

Šogad, 19. maijā, Muzeju naktī Lūznavas muižā tiks atklāta jau otrā starptautiskā digitālās mākslas izstāde, uz kuru mēs ceram aicināt arī tradicionālās mākslas pārstāvjus piedalīties kopīgās darbnīcās ar māksliniekiem, kas pārstāv digitālās mākslas jomu.

Mums ir jauna izstāžu telpa – kādreizējais muižas malkas šķūnis ir pārtapis par Kulturys škiuni, un digitālās mākslas izstāde būs pirmā izstāde šajā jaunajā kultūras telpā.

Katra šī digitālās mākslas izstāde ir tāds apbrīnojams process, kur tu sākumā īsti līdz galam nezini, kas tur būs. Tikai tad, kad viss jau ir uzbūvēts, ielikts un palaists, rodas izstāde, tāpēc mums savā ziņā ir satraukums, kā tur būs. Bet, balstoties uz iepriekšējā gada pieredzi, mēs ceram, ka arī šī izstāde būs sava veida magnēts cilvēkiem, kuri brauc apskatīt Rēzeknes novadu, Lūznavas muižu, kur viņi var apskatīt ultrajaunas un modernas lietas tradicionālās telpās.”

Projekts „European Connections in Digital Arts – EUCIDA (Digitālā māksla aptver Eiropu)”, kuru atbalsta ES programma „Radošā Eiropa” Rēzeknes novadā tiek īstenots kopš 2016.gada 1. jūlija līdz 2019. gada 31. decembrim. Projekta partneri ir digitālās mākslas centri Dublinā (Īrija), Belfortā (Francija) un Rēzeknes novada pašvaldība (Lūznavas muiža). Projekta koordinatore Rēzeknes novada pašvaldībā Inta Rimšāne uzskata, ka projekts ir mudinājis mācīties, atklāt daudz ko jaunu, vēl nezināmu.

Inta Rimšāne: “Pa šiem gadiem, strādājot ar citu valstu partneriem, mēs esam sapratuši, ka šī ir pavisam jauna sfēra, kaut kas tāds, kas Latvijā ir ļoti jauns un Latgalē vēl jo īpaši. Mēs esam gan daudz strādājuši, gan arī daudz mācījušies, jo mācīties nekad nav par vēlu.

Šī ir cita veida māksla, mēs esam pieraduši mākslu uztvert kā kaut ko nemainīgu, stabilu, kā gleznu, skulptūru. Savukārt digitālā māksla var eksistēt piecas minūtes, stundu, nedēļu un tad var pazust. Var jautāt – vai tā tik tiešām ir māksla, ja tā ilgst tikai piecas minūtes, bet kāpēc ne? Ja mēs ar šo mākslu liekam cilvēkiem vismaz šīs piecas minūtes par kaut ko padomāt – par problēmām, par to, kas es esmu un kā jūtos šajā pasaulē, tad ar šo mākslu mērķis ir sasniegts.

2019. gada septembrī arī Rēzeknes novadā, Lūznavas muižā, notiks digitālās mākslas festivāls. Tās būs sarunas par digitālo mākslu, darbnīcas, uz kurām aicināsim pārstāvjus no tām organizācijām pasaulē, kuras strādā ar digitālo mākslu jau daudzus gadus. Šis festivāls būs ļoti liels izaicinājums gan mums, gan visai Latgalei.

Man pašai, apmeklējot festivālu Berlīnē, vislielākais pārsteigums bija tas, ka jauni cilvēki spēj runāt, diskutēt, filozofēt par mākslu, politiku, literatūru, masu medijiem saistībā ar digitālo mākslu.”

Kā piebilda Iveta Balčūne, robeža starp tradicionālo un digitālo mākslu nemaz nav tik nepārkāpjama. Paralēli otrajai starptautiskajai digitālās mākslas izstādei Lūznavas muižā notiks arī lāzerdarbnīca, ko vadīs Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Lāzertehnoloģiju centra darbinieki, kā arī tradicionālās mākslas pārstāvji – RTA mācībspēki Diāna Apele un Silvija Mežinska. Šobrīd notiek lāzertehnoloģiju tehnoloģiju semināri, kuros jaunieši apgūst šo mūsdienīgo un interesanto tehnoloģiju. Semināra dalībnieku darbu izstāde tiks atklāta Lūznavā 2019. gadā.

Iveta: “Mēs esam gandarīti, ka ar šīm ultramodernajām lietām mēs varam atgriezties arī pie muižas vēsturiskajām saknēm, jo arī kādreiz šeit uz vietas dzīvoja un strādāja mākslinieki. Simtgadīgā vēsture ir transformējusies jaunā veidā.”

Projekta EUCIDA norises laiks ir no 2016. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 31. decembrim. Kopējais projekta budžets ir 344 000 EUR, no kuriem 41 000 EUR ir Rēzeknes novada pašvaldības līdzfinansējuma daļa, un 41 885 EUR ir ES programmas „Radošā Eiropa” finansējums. Projekta laikā visiem interesentiem bija iespēja apskatīt Īrijas un Francijas mākslinieku radītās digitālās mākslas izstādes Lūznavas muižā, klātienē iepazīties ar dažādu valstu māksliniekiem, kā arī apmeklēt radošās darbnīcas, pašiem izmēģinot digitālās lāzeriekārtas iespējas mākslas darbu radīšanā. Projekts piedāvā arī mākslinieku rezidenču iespējas: Rēzeknes māksliniece Gundega Strautmane desmit  dienas strādāja digitālās mākslas centrā Dublinā (Īrija), savukārt Francijas mākslinieks Žaks Lopess darbojās Lūznavas muižā un rādīja, kādus mākslas darbus var radīt, izmantojot lāzeriekārtu. Projekts piedāvā arī stipendijas māksliniekiem un kultūras darbiniekiem, kuri var apmeklēt digitālās mākslas izstādes. Vairāk informācijas mājas lapā www.rezeknes novads.lv, kontos sociālajos tīklos https://www.facebook.com/eucidaproject/

Anna Rancāne

Foto no Berlīnes festivāla: Inta Rimšāne, Iveta Balčūne

IMG-20180208-WA0000 IMG-20180208-WA0001 IMG-20180208-WA0002IMG-20180208-WA0003 IMG-20180208-WA0004 IMG-20180208-WA0005 IMG-20180208-WA0006 IMG-20180208-WA0007 IMG-20180208-WA0009

Share on Google+0Tweet about this on Twitter0Share on Facebook0