Darbošanās projektā „Global Schools: EYD 2015 to Embed Global Learning in Primary Education„ Nr. DCI-NSAED/2014/1#188450345 ir devusi iespēju Rēzeknes novada skolotājiem saprast un apzināties, kas ir Globālā izglītība un ilgtspējīga attīstība. Tālāk ar šo ideju viņi iepazīstina kolēģus, bērnus, bērnu vecākus un protams arī savu ģimeni. Projekta laikā skolotāji ir saņēmuši daudz vērtīgu materiālu, kuru izmantošana bērnu izglītošanas procesā padara šo procesu mūsdienām aktuālu, daudzpusīgāku un interesantāku.
Projekta ietvaros Rēzeknes novada pašvaldības 9 pirmsskolas izglītības un sākumskolas skolotāji un projekta administrācijas pārstāvji,no 7.līdz 11.novembrim uzturējās partnervalstī Bulgārijā, lai dalītos un gūtu pieredzi Globālās izglītības jomā.
Šī gada jūnijā sākumskolas skolotājiem no Bulgārijas galvaspilsētas Sofijas bija iespēja vērot mūsu pirmsskolas izglītības iestāžu darbu. Iepazīties ar bērnu zināšanām un skolotāju darbu, pielietojot globālās izglītības pieeju, piedāvājām vērot Ozolaines PII “Jāņtārpiņš”, Griškānu PII “Sprīdītis”, Uļjanovas PII “Skudriņa”.
Mūsu skolotāji divu projekta gadu laikā gūtās zināšanas varēja pielietot un parādīt viesiem praktiskajā darbā ar bērniem. Par mūsu pirmsskolas izglītības iestāžu darbu, no viesiem dzirdējām ļoti labas atsauksmes. Bulgāru skolotājiem piedāvājām iepazīties un praktiski darboties Dabas izglītības centrā “Rāzna”. Satiekoties Sofijā, dzirdējām, ka arī no šejienes viņi tika paņēmuši daudz labu ideju savam darbam skolā ar skolēniem.
Savukārt mums, aizbraucot uz Sofiju, tika dota iespēja vērot nodarbības EKO pirmsskolas izglītības iestādē Gorna Malinas novadā un Sofijas Viljama Gladstona skolā.
Gorna Malinas novada bērnudārzā, kuru apmeklē 170 audzēkņi, varējām vērot nodarbību par planētas resursu saglabāšanu un ilgtspēju. Brīvā un nepiespiestā gaisotnē, caur dziesmām, caur bērniem uzskatāmu un saprotamu video filmu par atkritumu nogādāšanu atkritumu poligonā (adrese: fcc-group.eu/bg/Bulgaria/Technologies/landfilling.html (Interactive presentations), caur praktisku darbošanos bērni uztver un apgūst mācīto vielu. Nodarbībā bērni darbojās ar atkritumu šķirošanu, papīrs, polietilēns un dabas materiāli (zari…). No sašķirotajiem atkritumiem veidoja kolāžas, kuras var izmantot telpu noformējumam. Skolotāji, līdzīgi kā pie mums, un visā pasaulē, akcentēja tīras un sakoptas vides nozīmīgumu.
Vizītē pie Gorna Malinas mēra, uzzinājām par novada aktīvo iesaisti dažādos projektos, kas vērsti uz iedzīvotāju dzīves līmeņa kvalitātes paaugstināšanu, par “zaļo kustību”, par veselīga dzīvesveida popularizēšanu, par nākotnes iecerēm, no kurām viena – veidot sadarbību ar Rēzeknes novada pašvaldību. Gorna Malinas novadā, kurš sastāv no 14 ciemiem, pēdējos gados ir izveidots “Zaļais ciemats”. Šajā ciematā uz dzīvi apmetas cilvēki, kuri vēlas dzīvot lauku apvidū, elpojot tīru gaisu, kuri paši sevi nodrošina ar ekoloģisku pārtiku. Šajā ciematā darbojas bērnudārzs un skola, un arvien vairāk Sofijas iedzīvotāju izrāda vēlmi pārcelties uz dzīvi ciematā.
Vizītes nākamajā dienā ciemojāmies Sofijas Viljama Gladstona vārdā nosauktajā skolā Nr. 18, kas ir lielākā Sofijā un Balkānu reģionā. Tā ir 110 gadus veca vēsturiska celtne, arhitektūras piemineklis un šajā ēkā visos laikos bijusi un darbojas skola, kurā tagad mācās 2500 skolēnu. Šeit mūs gaidīja patīkama satikšanās ar Bulgārijas partneriem, skolotājiem, kuri 2017. gada jūnijā projekta ietvaros viesojās Rēzeknes novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs, vērojot GI nodarbības un labās prakses piemērus.
Skolotāju vadīti, sākumskolas skolēni, sniedza koncertu. Varējām izbaudīt daudzveidīgu pasaules valodu “kokteili” – japāņu, korejiešu, angļu, franču, vācu, krievu un, protams, bulgāru. Valodu prasmes tika prezentētas ar dziesmām, dejām, kustībām.
Šajā skolā ikviens bērns jau no 1.klases apgūst divas svešvalodas. Izvēli veic skolēna vecāki. Skolotāji dalījās pieredzē, rādot mums atklātās stundas japāņu un krievu valodās, kā arī dabaszinību stundu. Japāņu valodas stunda bija ļoti interesanta arī mums, jo apgūstot valodu, bērni apgūst arī konkrētās valsts kultūru. Ar 3.klases skolēnu palīdzību, arī mēs mācījāmies “origami” tehnikā locīt Japānas nacionālo putnu – dzērvi. Skolēni ļoti atbildīgi veica viņiem uzticēto pienākumu, kā rezultātā, ikviena no mūsu skolotājām paveica darbu godam. Vērojot un darbojoties šajā stundā, pamanījām, kā skolotāja, ieinteresējot un izglītojot skolēnus par citu tautu kultūru, tradīcijām, sniedz informāciju maksimāli vienkārši, it kā rotaļājoties, lai bērnos saglabātos patiess prieks par apgūstamo vielu.
Krievu valodas stunda 1.klasē pārsteidza ar to, ka īsā laika sprīdī bērni ir spējuši tik daudz iemācīties. Skolotāja gan uzsvēra, ka apgūt krievu valodu bērniem ir vieglāk, jo daudzi vecāki pārvalda krievu valodu un spēj bērniem palīdzēt apguvē, taču, japāņu valoda ir jāapgūst skolēniem tikai ar skolotāju palīdzību.
Atklātā dabaszinību stunda 4.klasē, deva ierosmes, kā interesantāk vadīt mācību procesu. Mājas darbu – projektu par Ūdeni, skolēni sagatavo un prezentē grupās: teorētiķi (iepazīstina ar literatūrā sastopamo informāciju par ūdeni), zinātnieki (pamato ar faktiem), datorspeciālisti (veido prezentāciju), eksperimentētāji (rāda eksperimentus par ūdens attīrīšanu) un mākslinieki (zīmē ūdens tēmu). Skolēniem ir interesanti klausīties daudzveidīgās prezentācijas. Tika aktualizēta ūdens resursu taupīšana un ūdens nozīme cilvēku dzīvē un visu planētas dzīvo organismu eksistencē.
Skolotāju atziņas, atgriežoties:
• Svarīgi apzināties, ka pasaule nebeidzas ar Latvijas robežu, ka ir jāiepazīst un jāizprot citas zemes, tās kultūra, tradīcijas, jādalās pieredzē, jāizvērtē, kas mums ir vērtīgs, no kā varam mācīties, kurās jomās varam dalīties ar savu veiksmīgo pieredzi, lai katrs ar saviem spēkiem padarītu pasauli labāku.
• Tehnoloģiju izmantojums mācību procesā, daudzveidīgās darba metodes un skolēnu sadarbības prasmes.
• Svarīga vērtība ir valodu prasmes, jo vairāk valodu mēs zinām, jo bagātāki esam. Tāpēc šķita interesanta bulgāru pieredze jau no 1.klases mācīt vairākas svešvalodas, kas ļauj skolēniem dziļāk iepazīt gan citu tautu kultūru, gan tradīcijas, kā arī paver plašākas izglītības iespējas turpmāk.
• Lai nodrošinātu pilnvērtīgu bērnu videi draudzīgu ekoloģisko izglītošanu, svarīgi, lai bērna ģimenē tiktu ievērots videi draudzīgs, zaļais dzīvesveids, piem. atkritumu šķirošana.
Mūsu komandai tika dota iespēja apmeklēt senatnīgo pilsētu Plovdivu, redzēt arhitektūras “pērles”, izstaigāt vecpilsētu, izjust mieru un saulainu rudeni.
Patiess prieks par to, ka iesaistīšanās šajā projektā deva iespēju novada skolotājiem apgūt zināšanas Globālās izglītības jomā lokālā mērogā un ieraudzīt GI aktualitātes globālā mērogā, apmeklējot un iepazīstoties ar tendencēm partnervalstī Bulgārijā. 29.novembrī notika mentoru sanāksme , kuras laikā skolotāji dalījās ar gūto pieredzi. Projekta laikā tika izglītoti 24 novada izglītības iestāžu skolotāji- mentori.
Paldies visai komandai par sagatavoto prezentāciju un detalizētu izklāstu par brauciena ieguvumiem!
Biruta Rīvāne
Rēzeknes novada pašvaldības pirmsskolas izglītības speciāliste,
projekta “Globālās skolas” eksperte
Šis projekts tiek finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ievietotās informācijas jebkuru iespējamo pielietojumu.
0
0
0
