Rēzeknes novads ir bagāts ar nemateriālās kultūras vērtībām – tautas mākslas kolektīviem, talantīgām un neordinārām personībām, tautas daiļamata meistariem.
Rēzeknes novada kultūras infrastruktūru veido 28 kultūras nami, 31 pagastu un 19 skolu bibliotēkas, Maltas mūzikas skola, 3 valsts akreditēti muzeji. Novada kultūras iestādēs ir plaši un daudzveidīgi pārstāvēta tautas māksla – 5 kori, 6 bērnu un 10 pieaugušo tautas deju kolektīvi, 5 bērnu un 16 pieaugušo dramatiskie kolektīvi, 2 bērnu un 13 pieaugušo folkloras kopas, 1 pūtēju orķestris, 2 lauku kapelas, 6 bērnu un 22 pieaugušo vokālie ansambļi un vēl daudzi kolektīvi. Tautas daiļamata meistari – koktēlnieki, metālkalēji, klūdziņu pinēji, audējas un ādas apstrādes meistari, keramiķi – sniedz ne tikai estētisku baudījumu, bet arī popularizē seno amatu prasmes. Visplašāk pārstāvēta ir podniecība. Keramiķi ir apvienojušies divās lietišķās mākslas studijās – Tautas lietišķās mākslas studija „Rēzeknes apriņķa pūdnīki” un keramiķu kopa — Tradicionalūs Zineibu tureituoju bīdreiba „Pūdnīku skūla”.
Novada kultūras darbinieki saviem apmeklētājiem veido daudzveidīgus, saturīgus un interesantus tradicionālos kultūras pasākumus. Katru gadu aprīļa mēnesī Latgales keramikas cienītājus iepriecina tradicionālās „Latgales podnieku dienas”. Plaši apmeklēta ir daudzveidīgām norisēm un koncertiem bagātā „Rēzeknes novada diena”. Iemīļoti ir „Grāmatu svētki”, dzejnieka Pētera Jurciņa atceres pasākums „Pīterdīna Rogovkā”, amatierteātru svētki „Lubāna vilinājums” Gaigalavā, Volkenbergas pils svētki Mākoņkalnā, tautas muzikantu festivāls „O, bļaka!”.
Kultūras jomā dažādu projektu ietvaros Rēzeknes novadam ir izveidojusies sadarbība ar Kupišķu, Biržai rajoniem Lietuvas Republikā, Postavi rajonu Baltkrievijā, Zgriežas rajonu Polijā, Ārendāles pilsētu un Austagderes apgabalu Norvēģijā, Čehijas Republikas Lidices rajonu un Čehijas vēstniecību Latvijā.
