Meteņi ir viduspunkts starp ziemu un pavasari. Vēl tautā šo dienu dēvē par Vatslāvi, Aizgavēni, Masļeņicu. Metenītis izgriež kažoku uz otru pusi un dzen ziemu prom. Ar dažādām Meteņdienai raksturīgām izdarībām ziemu projām dzina arī strūžānieši.

„Iet laiks, bet mēs paliekam tādi kā esam...”, ar dziesmas „Likteņa sūtnis” vārdiem kolektīvs 22. februārī, Gaigalavas kultūras namā atklāja savu 25 darbības gadu jubilejas pasākumu. Šī dziesma kļuvusi par „Bykovīšu” teātra himnu, kura tiek dziedāta lielākās jubilejās. Laiks iet ātri, ir pagājuši 25 gadi - gadsimta ceturtdaļa, kopš Gaigalavā darbojas amatierteātris, kas katru gadu Līgo vakarā skatītājiem dāvā pirmizrādi.

Meteņdienas svētku ietvaros Kaunatas tautas namā šogad tika svinēta un iedibināta jauna tradīcija - Pankūku festivāls 2020.

Aizgavēnis ir nosacīts punkts starp un Ziemassvētkiem un Lieldienām, tāpēc to sauc par pavasara gaidīšanas svētkiem. Ik gadu ar jautrām izdarībām un rotaļām Aizgavēni atzīmē Rikavā. Cilvēki ar visādām izdarībām veicina savai mājai auglību, atbrīvojas no visa sliktā, ļaunā, bet galvenais ir kopā būšana.

Šī gada pavasarī Latgales romantiskā jūgendstila pērle Lūznavas muiža aicina uz mākslas un mūzikas piepildītiem notikumiem – dažādu mākslas žanru izstādēm un tikai Lūznavas muižā iecerētām koncertprogrammām. Te skanēs māsu Kristīnes un Margaritas Balanas vijoles un čella stīgas, Čurļoņa pieskāriens lietuviešu tautasdziesmās, elektroniskās mūzikas un Ilzes Grudules čella saspēle programmā “Magnetic Bach” un citi koncertnotikumi.

22. februāra pēcpusdienā Maltas kultūras namā valdīja īpaši jautra un bērnu smiekliem piepildīta gaisotne. Bērni kopā ar vecākiem ļoti kuplā skaitā pulcējās uz radošo pēcpusdienu “Darbīgā klauna namiņā”, kur bērnus sagaidīja divi klauni – puika un meitene.

Rēzeknē, Latgolys viestnīceibā GORS, kluotyn asūt Latvejis Republikys kulturys ministram Naurim Puntulim, nūsaslāguse svineiguo Latgalīšu kulturys goda bolvys „Boņuks“ padūšonys ceremoneja, kurymā gūdynuoti desmit aktivuokī, spylgtuokī i plotuokū rezonansi dabuojušuos latgaliskuos kulturys nūtikšonys, personeibys, aktivitatis 2019. godā. Bolvys sajēme pūdnīka Evalda Vasilevska pīminis izstuode i gruomota, Ligija Purinaša par dzejis kruojumu „Sīvīte“, izdavums par kordirigentis Terēzis Brokys myužu, dokumentaluo filma „Latgalīši Sibirī“, KUUP COFFEE, grupa „Bez PVN“ i cyti. Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā tyka gūdynuots tieļnīks Indulis Folkmanis.

Lūznavas muižas kadriļu deju grupa īstenojusi projektu “Jūgendstila tērpu kolekcija Kadriļu deju grupas radošās darbības nodrošināšanai” un pabeigusi darbu pie jaunu jūgendstila tērpu kolekcijas.

28. febralī Ūzulainis Tautys nomā aicynojam sanuokt kūpā vysus latgaliski dūmojūšūs cylvākus, lai sirsneigā, draudzeigā i pateikamā atmosferā ļautūs Latgolys muokslinīku prīšknasumim, muokslai, muzykai i azartam, puorbaudeit sovu erudiceju i zynuošonas par i ap Latgolu i latgaliskū!

15. februāra vakarā Nagļu tautas nams, ietērpies rozīgās un sārtās Valentīndienas rotās, sirsnīgi sagaidīja teātra cienītāju pulku - gan aktierus, gan skatītājus.