16. augustā jau otro reizi izskanēja tautas muzikantu festivāls " O, bļaka", veltīts dzejnieka un kultūras darbinieka Antona Kūkoja piemiņai. Pasākumā piedalījās gan Nautrēnu pagasta tautas muzikanti - Pēteris Bilinskis un Jānis Bilinskis, gan tuvāki un tālāki ciemiņi.. No Ilzeskalna bija atbraukusi Anna Višķere, no Salnavas- Stefānija Ločmele un Tamāra Bukovska un Salnavas danču muzikanti, no Strūžāniem - Jūlijs Krūmiņš. Ar savu izpildījumu priecēja arī Irēna Znotiņa un Tautas muzikantu biedrības vadītāja Iveta Dukaļska no Rēzeknes un Oļegs Kondratjevs no Briežuciema.

Jau 11. gadu laikraksts "Diena" un telekompānija TV3, piedaloties portālam draugiem.lv, organizē projektu Latvijas lepnums, kurā tiek godināti pašaizliedzīgie un apņēmīgie cilvēki, kuri kādam ir nesavtīgi palīdzējuši nelaimē, devuši cerību, iedvesmojuši vai piepildījuši klusu sapni. No 13. augusta līdz 15. oktobrim projekta organizatori gaida pieteikumus Latvijas lepnumam 2014.

Par kirmašu Dienvidlatgalē dēvē gadatirgu. Šāds līksms un krāšņs notikums paredzēts arī Rīgas svētku laikā, 16. augustā, Vecrīgā, Torņa ielā 4 IIIC, laukumā pie Pulvertorņa. Latgales pārstāvniecības rīkotajā kirmašā jūs gaida Latgales Tematisko ciemu programma ar ceļojošo tirgu, amatnieku meistarklasēm un paraugdemonstrējumiem, mūziku un dejām.

9. augustā Čornajas ciemā, Sv. Jāņa Kristītāja Dukstigala Romas katoļu baznīcas pakājē tika veidoti krāšņi ziedu paklāji par godu Dievmātes Marijas debesbraukšanas dienai 15. augustā. Ziedu paklāji Čornajā tapa jau otro gadu, un šogad to tēma bija „Saule ziedos rotājas”, kas simbolizē saules gaismu, siltumu un mīlestību.

Kopš 1999. gada vidējās paaudzes deju kolektīviem (VPDK) atpūtas brīdī starp lielajiem Deju svētkiem tiek rīkota vasaras satikšanās un sadancošanās festivālā „Soļi smiltīs”, kad jūrmalas kāpās pulcējas dejotāji no visiem Latvijas novadiem. Šī gada 26. jūlijā notika jau 14. festivāls. Kā norises vieta bija izvēlēta Nīcas novada Bernātu dabas parka teritorija, kas ir unikāla ar savu dabisko un skaisto vidi, priežu mežu un baltām jūrmalas smiltīm. Šajā pasākumā kolektīvi ne tikai izrādīja savu dejošanas māku, bet arī sacentās latvju rakstu veidošanā pludmales smiltīs, zābaka mešanā un orientēšanās pa Bernātu dabas parka takām. Šogad festivālā piedalījās 29 kolektīvi ar 600 dejotājiem no visas Latvijas. Dalībnieku vidū bijām arī mēs, Vērēmu pagasta VPDK „Kūzuls”, kurš kuplināja pasākuma noskaņu ar tikai Latgalei raksturīgo enerģiju un azartu.

Atzīmējot Baltijas ceļa 25. gadadienu, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sadarbībā ar partneriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā īsteno projektu „Baltijas ceļa stāsti”. Projekta mērķis ir līdz šī gada beigām aktīvi iesaistīt sabiedrību izpratnes veicināšanā par Baltijas ceļa notikumiem, apkopojot cilvēku atmiņu stāstus, lai tie kļūtu pieejami arī nākamajām paaudzēm gan virtuālajā vidē, gan muzeju kolekcijās.

Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes Mūžizglītības, kultūras un zinātnes komunikācijas biedrība "Intelekta parks" aicina pieteikties dalībai projektā „Latviešu valodas un Latvijas kultūras kanona integrēta apguve mazākumtautību pārstāvjiem un nepilsoņiem Būsim pazīstami: Latvijas Kultūras kanons” un pilnveidot latviešu valodas prasmi, apmeklēt "Valodas runātāju klubiņu", iepazīt Latvijas Kultūras kanonu un piedalīties mācību ekskursijās. Projekta ietvaros tiks izstrādāta integrēta programma un mācību materiāli mazākumtautību pārstāvjiem un nepilsoņiem ar mērķi uzlabot latviešu valodas prasmi un gūt zināšanas par Latvijas Kultūras kanonu – izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopumu, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūrā.

3. augustā Nautrānu Romas katoļu draudzes baznīca Rogovkas ciemā bija pārpildīta ar tuviem un tāliem ciemiņiem, tiem, kuriem dvēselē uz mūžu ierakstīts šis staltais, majestātiskais dievnams. Par godu baznīcas 100 gadu jubilejai svinīgo dievkalpojumu celebrēja Viņa Eminence kardināls, nautrānietis Jānis Pujats, Vārkavas draudzes prāvests Onufrijs Pujats, kā arī pašreizējais Nautrānu prāvests Juris Kravalis. 100 gadi baznīcas mūžā nav ilgs laiks, tomēr Nautrānu baznīca šajā laikā ir piedzīvojusi tik daudz gan priecīgu, gan traģisku brīžu. Katoļu baznīca Latgalē allaž ir bijusi kultūras centrs, kultūrvides, latviskuma un tradīciju glabātāja, tautas garīguma šūpulis, kas cieši saistīts ar šejienes ļaužu likteņiem. Lielākā dāvana baznīcas jubilejai ir Andras Zubko -Melnes grāmata, kurā apkopota vēsturiskā informācija par Nautrānu baznīcu, vēstures arhīvu materiāli, pierakstītas draudzes locekļu atmiņas.

Ar svinīgu dievkalpojumu 3. augustā, plkst. 10.00 simtgadi svinēs viena no ievērojamākajām Latgales baznīcām, Nautrānu Romas katoļu baznīca Rogovkā. Majestātiskais romāņu stila dievnams ar savu krāšņumu un būves apjomiem darītu godu pat lielpilsētai. Pirmā koka baznīca atradās Žogotu kapos. 1799. gadā šo koka baznīcu pārcēla uz Rogovku un veltīja Vissvētās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas godam. Pie baznīcas uzcēla mūra zvana torni un akmens mūra žogu. 1901. gadā sāka rakt pamatus mūra baznīcai, tas notika diakona Andriva Kantinīka laikā. 1903. gadā prāvests D. Jasinskis turpina būvdarbus, un jau 1912. gadā baznīcas būvi pabeidz priesteris Ksavers Martinenass. Par baznīcas uzcelšanas gadu tiek uzskatīts 1914. gads, kad baznīca tika konsekrēta.