30. jūnijā, Lietuvā - Gražutes reģionālā parka administrācijā norisinājās viena no projekta „Zaļie maršruti bez šķēršļiem” paredzētajām aktivitātēm – rekomendāciju izstrādāšana dabas tūrisma pielāgošanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Izstrādātās rekomendācijas palīdzēs darbā ar dabas tūrisma objektu pieejamības nodrošināšanu dažādām sabiedrības grupām. Izstrādātais materiāls tiks publicēts un būs brīvi pieejams visu projekta partneru mājas lapās.

XVII Starptautiskais folkloras festivāls „ Zviņatj cymbaly i garmonik” (Skaniet cimbalas un ermoņikas) notika Baltkrievijas pilsētā Postavi. Mēs, Igauņu ģimene no Gaigalavas - Marta, Laima, Gunārs un Rasma-- pārstāvējām Rēzeknes novadu.

Šā gada 8.–9. jūlijā kempingā “Abragciems”, Engures pagastā, Tukuma novadā notiks AS “Latvijas Finieris” gadskārtējā skolu jauniešu konkursa “Zaļā klase” fināls. Konkursā varēja piedalīties pamatskolas vecuma jaunieši no visām Latvijas skolām. Finālā iekļuva šādas Latvijas skolas: Aizputes vidusskola, Bejas pamatskola, Blīdenes pamatskola, Ciblas vidusskola, Dagdas vidusskola, Degumnieku pamatskola, Gaigalavas pamatskola, Krāslavas pamatskola, Limbažu 3. vidusskola, Meirānu Kalpaka pamatskola, Mežvidu pamatskola, Pastendes pamatskola, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Sējas pamatskola un Sikšņu pamatskola. Šogad “Latvijas Finieris” aicināja skolēnus sakopt savu zemi, izpētot labas un ilgtspējīgas mežsaimniecības principus.

Vēl tikai mēnesi skaisti iekārtotu un sakoptu zemnieku saimniecību īpašnieki aicināti pieteikties konkursam “Skaistākā lauku saimniecība 2014”, kuru kopīgi organizē Latvijas vadošais piena pārstrādes uzņēmums Food Union un žurnāls IEVAS Māja. Pieteikties konkursam var līdz šī gada 30.jūlijam, rakstot uz saimnieciba@santa.lv. Pašlaik vislielāko interesi piedalīties ir izrādījuši Vidzemes reģiona saimniecības no Burtnieku, Mazsalacas, Ērgļu, Kocēnu, Ogres un Ikšķiles novadiem, kā arī no Kurzemes reģiona Kuldīgas, Kandavas un Tukuma novadiem. Konkursa organizētāji īpaši aicina atsaukties Zemgales un Latgales reģionu skaistākās saimniecības, lai konkursa ietvaros izvērtētu visas Latvijas skaistākās saimniecības.

Braucot uz Kantinieku pagasta Zīmeļovkas ciemu, paveras ziedoši lauku plašumi un zaļojošas meža audzes, līdz ceļa norāde informē, ka tuvumā ir zemnieku saimniecība „Zemīši”. Iegriežoties Onužānu ģimenes īpašumos liekas, ka esi nokļuvis oāzē, kur ainava ir īpaši pievilcīga, sakopta un apbur ar dabisko šarmu. Pie pašas mājas svēteļu pāris ir ierīkojis ligzdu, meža maliņā dažreiz var vērot ganoties stirnu bariņu, arī zaķīši un lapsiņas šai pusē ir bieži viesi. Saimnieki Anita un Valdis aizraujoši stāstā par savu dzimtu vairāku paaudžu garumā, izrāda parku, kur katru koku ir stādījis kāds dzimtas pārstāvis. Onužānu ģimene, kurā aug meitas Kristīne, Sintija un Tatjana, darbojas savā zemnieku saimniecībā „Zemīši”.
Saimniecība nav liela, bet ģimene strādā ar pilnu atdevi un mīlestību pret dzimto zemi.

28. jūnijā Ciskādos senajos muižas kapos tika iesvētīts lielais kapu krusts. To veica vietējais priesteris Imants Petrovskis. Līdz tam tika noiets garš un darbietilpīgs laika posms. Šie kapi ir nelieli un tur apglabātiem cilvēkiem, vietējiem poļu muižniekiem J. Romeram , K. Buinickim, F. Sokolovskim, vairs nav palikuši piederīgie, izņēmums ir turīgais latviešu zemnieks Pēteris Počs. Tad nu viņa mazdēls Jānis Počs, izlasījis rakstu „Tāvu zemes kalendārā” par kapu simbolikas atjaunošanu, pieteicās šo darbu veikt.

Pēterdienā Bērzgales ciemu pāršalca skaļš un vēl nebijis notikums – veco motociklu brauciens, kam bija dots piemērots nosaukums “Pīteru ryucīņs”. Brīvdienās allaž tik klusajā Bērzgales centrā, ap pusdienlaiku pulcējās neparasti daudz interesentu, kas pacietīgi gaidīja un arī sagaidīja – motociklistus ar padomju laikā ražotajiem braucamajiem! Galvenie pasākuma iniciatori un organizētāji bija trīs draugi, moču fani: Aivars Mediniks, kuram īpašumā ir pieci šāda veida braucamie, Leons Jerumāns, Jānis Rancāns. Pasākuma mērķis – izcelt no garāžām un šķūnīšiem un parādīt līdzcilvēkiem savu hobiju un aizraušanos, tā, lai pašiem prieks un citiem arī.

1.jūlijā aprit 5 gadi kopš pirmās Rēzeknes novada domes sēdes, kas atvēra jaunu un daudzsološu lappusi Rēzeknes novada vēsturē. Pateicoties mūsu kopīgajam darbam, paveikts daudz: esam īstenojuši vērienīgus projektus un sarīkojuši skanīgus pasākumus, esam turpinājuši rajona laika labākās tradīcijas un ieviesuši jaunas, esam rūpējušies, lai mūsu novada krāšņā daba un kultūras objekti nezaudētu savu pievilcību, esam sirsnīgi uzņēmuši viesus un paši braukuši ciemos, esam atbalstījuši uzņēmējus, pašdarbniekus un sportistus, lai tie ar lepnumu nestu Rēzeknes novada vārdu tālu aiz tā robežām.

Izlasījusi afišu, ka Rikavā pie dzejnieces Līvijas Liepdruvietes būs siena talka, uzreiz posos ceļā. Ņemt grābekli vai neņemt? Labāk nē, lai jau tie citi strādā, es tik uz "patalčiem".

Nesanāca vis! Tikko ierados Līvijas omulīgajā pagalmā, kāds jau rokās iespieda grābekli. Nu ko - ārdi, Anīt, vālienus! Smaržīgā āboliņa pļaviņa neliela, taču jānokopj kā pienākas. Te nu redzams, cik dūšīgas ir etnogrāfiskā ansambļa "Rikava" sievas! Žvīks, žvāks - pļauj kā vīri! Savukārt citas lustīgi uzdzied par "div' pļaviņām".

Sporta svētki Bērzgales pagastā jau tradicionāli ir viens no centrālajiem vasaras notikumiem. Arī šogad Pēterdienas priekšvakarā šie svētki pulcēja 9 komandas gan no Bērzgales, gan arī no kaimiņiem -- komandas no Vērēmiem, Nautrēniem un Rēzeknes. Līdzās komandām, kuras pārstāvēja vecāki, līdzvērtīgi startēja viņu bērni, dažkārt atsevišķās disciplīnās pārspējot vecākus. Komandas bija padomājušas par interesantiem nosaukumiem: Ryžuos lopsys, Ašie pelmeņi, Krītiņi, u.c.