9. augusta rītā apkārtnes zemes un gaisa ceļi veda uz lidlauku „Rēzekne” Audriņu pagastā, kur norisinājās pirmā Rēzeknes novada Aviācijas diena. Lai gan rīta pusē skatītāju izturību pārbaudīja spēcīgs lietus, tomēr drīz pēc tam laiks noskaidrojās un lietus mākoņu vietā debesīs varēja vērot vairākus desmitus gaisa kuģu.

Biedrība „Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera” ir nevalstiska, politiski neitrāla, brīvprātīga visu Latvijas teritoriju aptveroša dažādu nozaru Latvijas uzņēmumu apvienība, kura, balstoties uz tirdzniecības un rūpniecības kameru darbības pasaules praksi, veido uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, apzinot un aizstāvot Latvijas uzņēmumu saimnieciskās intereses un sniedzot uzņēmējdarbību veicinošus pakalpojumus, savam kolektīvam aicina pievienoties Latgales reģiona biedru atlases vadītāju.

Tiek izsludināta pieteikšanās uz vietām Latvijas kopstendos izstādē „Prodexpo 2015”, kura norisināsies 2015. gada 9.-13. februārī Ekspocentrā, Maskavā, Krievijā. Kopējā izstādes platība ir 100 000 kv.m. PRODEXPO ir lielākā profesionālā izstāde Krievijā un NVS valstīs pārtikas jomā. 2014. gadā izstādi apmeklēja ap 2,300 apmeklētāju no 64 pasaules valstīm. Vairāk informācijas pieejama http://www.prod-expo.ru/en/.

Rēzeknes novada pašvaldība aicina uzņēmējus, amatniekus un mājražotājus līdz 4. augustam pieteikt savu dalību Aviācijas dienā, kas 9. augustā notiks lidlaukā “Rēzekne”, Audriņu pagastā. Šāds pasākums novadā norisināsies pirmo reizi. Dažādas aktivitātes, tostarp lidmašīnu apskate un paraugdemonstrējumi, notiks visas dienas garumā – no plkst. 10.00 līdz 19.00 vakarā. Ieeja pasākumā tā apmeklētājiem ir maksas (2 EUR; ģimenes biļete - 5 EUR; skolēniem, studentiem, pensionāriem - 1 EUR; bērniem līdz 7 gadu vecumam, 1. un 2. grupas invalīdiem – ieeja brīva).

Jūlijs ir karstākais tūrisma sezonas mēnesis - atvaļinājumu un ceļojumu laiks, uz kuru naktsmītnes viesu mājās tiek rezervētas jau vairākus mēnešus iepriekš. Pretēji aizvadītās nedēļas nogalē Latvijas medijos (raidījumā “LNT Brokastis”, “900 sekundes”) izskanējušajai tendenciozajai informācijai, ceļotāju skaits Latgalē sasniedzis lielāko pieaugumu pēdējos gados. To apstiprina gan Latgales novadu Tūrisma informācijas centru darbinieki, gan tūrisma objektu un pakalpojumu sniedzēji - tūristu skaits neapšaubāmi ir pieaudzis, dažviet jau pusgadā sasniedzot pagājušā gada rādītājus, un tiek lēsts ,ka gada beigās pieaugums varētu sasniegt vairāk kā 30 %. Iepriekšējo gadu darbs jaunu interesantu tūrisma objektu veidošanā, infrastruktūras sakārtošanā un savu pilsētu un novadu sakopšanā, kā arī reklāma starptautiskajās tūrisma izstādēs un mārketinga akcijās ir devis rezultātus- stabili ir pieaudzis ārvalstu tūristu skaits, palielinājusies valstu ģeogrāfija, no kurām ceļotāji atbraukuši iepazīt Latgali.

Biedrība “Rēzeknes rajona kopienu partnerība” izsludina atklātu projektu iesniegumu konkursa VIII kārtu Lauku attīstības programmas 413. pasākuma ietvaros “Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā”. Projekta iesniegumus pieņems no 2014.gada 14. jūlija līdz 2014. gada 14. augustam.

Lendžu pagasta z/s “Ķirši” ir viens no lielākajiem un stabilākajiem augļu un dārzeņu audzētājiem Rēzeknes novadā. Saimniecības audzētā produkcija Rēzeknes tirgū tiek piedāvāta atsevišķā stendā un ir pircēju pieprasīta. Šā gada sarežģītie laika apstākļi augļu un dārzeņu kopējiem ir izvērtušies par nopietnu pārbaudījumu, bezsniega ziema un it īpaši mitrais un vēsais vasaras sākums veicinājis dažādu kaitēkļu un slimību savairošanos, taču saimniecības īpašnieks Dmitrijs Pavlovs cer, ka jūlija siltumā augi atgūs nokavēto un Rēzeknes novada dienās pircējus varēs palutināt ar ķiršiem un citām vasaras ogām.

Pašvaldību iestādes “Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde” Uzraudzības padome 2014. gada jūnijā pieņēmusi lēmumus par Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas (RSEZ) komercsabiedrības statusa piešķiršanu diviem jauniem uzņēmumiem. Tādējādi kopumā RSEZ komercsabiedrības statuss būs jau 17 komercsabiedrībām, kuras varēs piemērot Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā un nodokļu atvieglojumu likumdošanā noteiktās nodokļu atlaides, un tas ir lielākais rādītājs RSEZ likuma darbības laikā kopš 1997.gada.

Kas gan būtu vasaras saulgriežu svētki Latvijā bez pašu sieta siera rituļa? Rēzeknes novada Bērzgales pagasta “Rožu māju” saimniecei Anitai Spruktei tas sanāk liels, apaļš un dzeltens, it kā tam vidū Jāņu rīta saulīte rotātos. Par siera recepti Anita ir lakoniska, tas jau esot pats parastākais māju siers. “Apmēram 10 l piena, 5 olas, ķimenes. Pienu uzkarsē gandrīz līdz vārīšanās temperatūrai, tad ielaiž sakultas olas ar ķimenēm un maisa, tad es pievienoju nedaudz citronskābi. Kā suliņas atdalās, tā nokāš marlē un zem sloga pusstundu, tad ar sāli apkaisa. Ļoti vienkārša recepte, ātri var sataisīt.” Anita Sprukte ir viena no tām Latgales sievietēm, kurai ikdienas grūtumi gan paspējuši ievilkt pa kādai dziļākai grumbiņai sejā, taču nekādi nav varējuši nodzēst jaunības un azarta uguntiņu acīs. Viņa negaužas un nežēlojas, bet arī ikdienas pelēkumā prot atrast kādu rožu pumpuru. “Dzīve ir dzīve, tā ir jābauda, nevajag gausties,” – pasmejas Anita, bet tā dzīves baudīšana viņai nozīmē arvien atrast kaut ko jaunu un interesantu savā ikdienā.

Par Latgales speķa vīru dēvēto biedrības “Latgolys golds” vadītāju Andri Mejeru šobrīd var sastapt gadatirgos un svētkos teju vai visā Latvijā. Baltā linu kreklā vai tumši zilajās seno latgaļu goda drānās tērpies, smaidīgs un omulīgs, Andris gluži kā rotaļādamies griež plānās šķēlītēs speķi, latgaliskā sirsnībā uzrunājot ik garāmgājēju un piedāvājot nogaršot speķi, sieru, rudzu maizi. Viņa stāsti par speķa un citu Latgalei tradicionālo produktu labajām īpašībām ir nebeidzami, bezgalīgā pacietībā viņš skaidro latgalisko vārdu nozīmi, vienlaicīgi iepazīstinādams nezinātājus ar latgaliešu valodu, vēsturi un tradīcijām. Maijā Andris un Zoja Mejeri ar savu produkciju pārstāvēja Rēzeknes novadu un visu Latgali Maizes svētkos Briselē. “Ja būs stipri amatnieki, tad būs stipra Latgale, bet ja Latgale būs stipra, tad būs stipra arī Latvija,” – par to Andris ir stingri pārliecināts.