Par Latgales speķa vīru dēvēto biedrības “Latgolys golds” vadītāju Andri Mejeru šobrīd var sastapt gadatirgos un svētkos teju vai visā Latvijā. Baltā linu kreklā vai tumši zilajās seno latgaļu goda drānās tērpies, smaidīgs un omulīgs, Andris gluži kā rotaļādamies griež plānās šķēlītēs speķi, latgaliskā sirsnībā uzrunājot ik garāmgājēju un piedāvājot nogaršot speķi, sieru, rudzu maizi. Viņa stāsti par speķa un citu Latgalei tradicionālo produktu labajām īpašībām ir nebeidzami, bezgalīgā pacietībā viņš skaidro latgalisko vārdu nozīmi, vienlaicīgi iepazīstinādams nezinātājus ar latgaliešu valodu, vēsturi un tradīcijām. Maijā Andris un Zoja Mejeri ar savu produkciju pārstāvēja Rēzeknes novadu un visu Latgali Maizes svētkos Briselē. “Ja būs stipri amatnieki, tad būs stipra Latgale, bet ja Latgale būs stipra, tad būs stipra arī Latvija,” – par to Andris ir stingri pārliecināts.

Ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību veselības apdraudējumam, kādu rada smēķēšana, Rēzeknes novada pašvaldības Izglītības pārvalde jau vairākus gadus rīko skolēnu eseju konkursu „Atklāta vēstule smēķētājam”. Šogad konkursam tika iesniegti 13 skolēnu darbi.

Līdz 8.augustam Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta Kvapānu „Bākā” apskatāma Antas Rugātes un Viktora Vaņukova izstāde “STRANDE”. „Brīv-bildētāja” Anta Rugāte un tēlnieks Viktors Vaņukovs piedāvā savu strandes redzējumu, lasījumu, dzirdējumu un sajutumu foto mirkļu un akmens skulptūru saspēlē. Ar STRANDI A.Rugāte atzīmē savu 65. dzīves gadu, taču izstādi velta Broņislavas Martuževas 90. dzimšanas gadam.

13.jūnijā plkst. 11.00 Nodarbinātības valsts aģentūrā, Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 155, 307.kabinetā, notiks informatīvs seminārs jauniešiem vecumā no 17 līdz 29 gadiem par iespējām ar ESF atbalstu gada vai pusotra gada laikā bez maksas apgūt profesiju. Mācību laikā jaunieši saņems stipendiju.

Sakstagala Jāņa Klīdzēja pamatskola ar projektu “Latgale dažādos laiku lokos” guvusi uzvaru ekskursiju konkursā “Pētīsim un izzināsim Latvijas vēsturi!”, kuru finansiāli atbalsta Monreālas Latviešu sabiedriskais centrs. Projekta organizatori ir nodibinājums “Vītolu fonds”. 23. maijā mēs, Sakstagala Jāņa Klīdzēja pamatskolas 6. un 7. klašu skolēni, audzinātāji, kā arī mācību priekšmetu olimpiāžu dalībnieki, devāmies bezmaksas izzinošā ekskursijā pa Latgali. Ceļojuma mērķis bija attīstīt lielāku interesi par Latgales vēsturi dažādos laikaposmos, iepazīties ar dažādiem objektiem, vietām, to vēsturi.

„Maja vokorā atnuoc pi krysta…” -- ar šiem Ontona Matvejāna dziesmas vārdiem Dricānu garīgo dziesmu ansamblis „ Almus” aicināja dziedošos draugu kolektīvus, komponista radus, līdzgaitniekus un vietējos dricāniešus uz komponista piemiņas pasākumu. Maija mēnesis nav ne O. Matvejāna dzimšanas, ne aiziešanas laiks, bet pirms sešiem gadiem nejauši izraudzīts laiks ( varbūt ar Dieva ziņu?) , kad ar dziesmām un lūgšanām godinām viņa piemiņu.

Lai veicinātu vietējā kulinārā mantojuma saglabāšanu un popularizētu Latvijā ražotā siera izmantošanu konditorejas izstrādājumu gatavošanā, biedrība "Siera klubs" aicina kulinārus no visiem Latvijas reģioniem, visus, kam patīk cept tortes, uz konkursu "Siera saldā torte". Viens no četriem konkursa posmiem norisināsies arī Latgalē, Aglonas novada lauku mājā "Upenīte", 2014. gada 28. jūnijā. Tortes tiks vērtētas gan pēc to receptes oriģinalitātes, noformējuma un, protams, garšas īpašībām.

Pasaules slavenā fotomākslinieka Jāņa Gleizda 90 gadu jubilejai par godu, fotogrāfa sieva Annele Gleizde uz viņa dzimto pusi – Rogovku atvedusi unikālu Jāņa Gleizda darbu izstādi, kas tika atklāta 18. maijā. Mūžībā aizgājušais mākslinieks ar saviem darbiem ieguvis slavu un apbalvojumus visos sešos pasaules kontinentos. Par fotogrāfu Jāni Gleizdu un viņa darbiem aizvadītajā ceturtdienā radio “Ef-Ei” un “Divu krastu radio” vēsta raidījums „Pi myusim Latgolā”.

Tieši šodien – 27.maijā – aprit trīs gadi kopš durvis vēris ūdenstūrisma attīstības centrs „Bāka” Lubāna ezera krastā, Gaigalavas pagastā. „Bākas” administratore Liene Skrauča pastāstīja, ka kopš centra atvēršanas te norisinājušies desmit sporta un desmit kultūras pasākumi, izvietotas septiņas izstādes, kā arī realizēti pieci projekti. „Visbūtiskākais tūrisma vietas popularitātes rādītājs ir apmeklētāju skaits, un arī šajā ziņā mums ir, ar ko lepoties, jo trīs gadu laikā pie mums ciemojušies vairāk nekā 15 tūkstoši cilvēku.”

Lai nokļūtu Kruku ciemā, nogriežoties no Maltas – Viļānu šosejas, septiņarpus kilometru jāpabrauc pa visai grambainu zemes ceļu. Tā asfaltēšana bijusi ieplānota jau pirms vairākiem gadiem, taču plānus izjaukusi krīze, un tagad silmalieši uz šī valstij piederošā ceļa sakārtošanu nemaz īpaši necer. Silmalas pagasts platības ziņā ir lielākais Rēzeknes novadā, tas 1990. gadā izveidojies, apvienojot četras ciema padomes – Silmalas, Čulku, Kruku un Ružinas. Zīmīgi tas, ka šejienes iedzīvotāji 90. gados notikušās zemes reformas laikā izteica vēlēšanos arī turpmāk saimniekot kopīgi. Tā, balstoties uz likumu par bijušo sovhozu un kolhozu zemes privatizāciju, bijušā kolhoza “Krasnoje znamja” („Sarkanais karogs”) teritorijā izveidojās SIA ”Daugavieši”, bet daļa no kolhoza “Ļeņinec” 1992. gada februārī pārtapa par SIA “Kruki”, kurā viesojamies šoreiz.