Lendžu pagasta z/s “Ķirši” ir viens no lielākajiem un stabilākajiem augļu un dārzeņu audzētājiem Rēzeknes novadā. Saimniecības audzētā produkcija Rēzeknes tirgū tiek piedāvāta atsevišķā stendā un ir pircēju pieprasīta. Šā gada sarežģītie laika apstākļi augļu un dārzeņu kopējiem ir izvērtušies par nopietnu pārbaudījumu, bezsniega ziema un it īpaši mitrais un vēsais vasaras sākums veicinājis dažādu kaitēkļu un slimību savairošanos, taču saimniecības īpašnieks Dmitrijs Pavlovs cer, ka jūlija siltumā augi atgūs nokavēto un Rēzeknes novada dienās pircējus varēs palutināt ar ķiršiem un citām vasaras ogām.

Pašvaldību iestādes “Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde” Uzraudzības padome 2014. gada jūnijā pieņēmusi lēmumus par Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas (RSEZ) komercsabiedrības statusa piešķiršanu diviem jauniem uzņēmumiem. Tādējādi kopumā RSEZ komercsabiedrības statuss būs jau 17 komercsabiedrībām, kuras varēs piemērot Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā un nodokļu atvieglojumu likumdošanā noteiktās nodokļu atlaides, un tas ir lielākais rādītājs RSEZ likuma darbības laikā kopš 1997.gada.

Kas gan būtu vasaras saulgriežu svētki Latvijā bez pašu sieta siera rituļa? Rēzeknes novada Bērzgales pagasta “Rožu māju” saimniecei Anitai Spruktei tas sanāk liels, apaļš un dzeltens, it kā tam vidū Jāņu rīta saulīte rotātos. Par siera recepti Anita ir lakoniska, tas jau esot pats parastākais māju siers. “Apmēram 10 l piena, 5 olas, ķimenes. Pienu uzkarsē gandrīz līdz vārīšanās temperatūrai, tad ielaiž sakultas olas ar ķimenēm un maisa, tad es pievienoju nedaudz citronskābi. Kā suliņas atdalās, tā nokāš marlē un zem sloga pusstundu, tad ar sāli apkaisa. Ļoti vienkārša recepte, ātri var sataisīt.”
Anita Sprukte ir viena no tām Latgales sievietēm, kurai ikdienas grūtumi gan paspējuši ievilkt pa kādai dziļākai grumbiņai sejā, taču nekādi nav varējuši nodzēst jaunības un azarta uguntiņu acīs. Viņa negaužas un nežēlojas, bet arī ikdienas pelēkumā prot atrast kādu rožu pumpuru. “Dzīve ir dzīve, tā ir jābauda, nevajag gausties,” – pasmejas Anita, bet tā dzīves baudīšana viņai nozīmē arvien atrast kaut ko jaunu un interesantu savā ikdienā.

Par Latgales speķa vīru dēvēto biedrības “Latgolys golds” vadītāju Andri Mejeru šobrīd var sastapt gadatirgos un svētkos teju vai visā Latvijā. Baltā linu kreklā vai tumši zilajās seno latgaļu goda drānās tērpies, smaidīgs un omulīgs, Andris gluži kā rotaļādamies griež plānās šķēlītēs speķi, latgaliskā sirsnībā uzrunājot ik garāmgājēju un piedāvājot nogaršot speķi, sieru, rudzu maizi. Viņa stāsti par speķa un citu Latgalei tradicionālo produktu labajām īpašībām ir nebeidzami, bezgalīgā pacietībā viņš skaidro latgalisko vārdu nozīmi, vienlaicīgi iepazīstinādams nezinātājus ar latgaliešu valodu, vēsturi un tradīcijām. Maijā Andris un Zoja Mejeri ar savu produkciju pārstāvēja Rēzeknes novadu un visu Latgali Maizes svētkos Briselē. “Ja būs stipri amatnieki, tad būs stipra Latgale, bet ja Latgale būs stipra, tad būs stipra arī Latvija,” – par to Andris ir stingri pārliecināts.

Lai veicinātu vietējā kulinārā mantojuma saglabāšanu un popularizētu Latvijā ražotā siera izmantošanu konditorejas izstrādājumu gatavošanā, biedrība "Siera klubs" aicina kulinārus no visiem Latvijas reģioniem, visus, kam patīk cept tortes, uz konkursu "Siera saldā torte". Viens no četriem konkursa posmiem norisināsies arī Latgalē, Aglonas novada lauku mājā "Upenīte", 2014. gada 28. jūnijā. Tortes tiks vērtētas gan pēc to receptes oriģinalitātes, noformējuma un, protams, garšas īpašībām.

Lai nokļūtu Kruku ciemā, nogriežoties no Maltas – Viļānu šosejas, septiņarpus kilometru jāpabrauc pa visai grambainu zemes ceļu. Tā asfaltēšana bijusi ieplānota jau pirms vairākiem gadiem, taču plānus izjaukusi krīze, un tagad silmalieši uz šī valstij piederošā ceļa sakārtošanu nemaz īpaši necer. Silmalas pagasts platības ziņā ir lielākais Rēzeknes novadā, tas 1990. gadā izveidojies, apvienojot četras ciema padomes – Silmalas, Čulku, Kruku un Ružinas. Zīmīgi tas, ka šejienes iedzīvotāji 90. gados notikušās zemes reformas laikā izteica vēlēšanos arī turpmāk saimniekot kopīgi. Tā, balstoties uz likumu par bijušo sovhozu un kolhozu zemes privatizāciju, bijušā kolhoza “Krasnoje znamja” („Sarkanais karogs”) teritorijā izveidojās SIA ”Daugavieši”, bet daļa no kolhoza “Ļeņinec” 1992. gada februārī pārtapa par SIA “Kruki”, kurā viesojamies šoreiz.

Ar mērķi sekmēt saimniecisko darbību un rūpēties par bezdarba samazināšanu Rēzeknes novada teritorijā, 25 pagastu pārvaldes un Rēzeknes novada pašvaldība izveidoja Nodibinājumu „Lauku ekonomikas attīstībai Rēzeknes novadā” (LEARN).
Nodibinājuma uzdevums ir sekmēt uzņēmējdarbības attīstību sadarbībā ar citām juridiskām personām, atbalstot Rēzeknes novadā reģistrētos un darbojošos mikrouzņēmumus un pašnodarbinātās fiziskās personas, kuras darbojas vai uzsāk uzņēmējdarbību Rēzeknes novada teritorijā.

Lai rosinātu jauniešus aktīvi darboties jau šobrīd, kā arī paplašinātu savu redzējumu par nākotni, mudinātu savu ideju realizācijai, Latvijas Uzņēmējdarbības Attīstības centrs, sadarbībā ar "Jauno komersantu skolu", aicina jauniešus un pieaugušos līdz 40 gadu vecumam piedalīties īpašā biznesa apmācību sesijā "Kā izveidot veiksmīgu biznesu un gūt panākumus!" Apmācību mērķis ir vairot jauniešos motivāciju savas uzņēmējdarbības uzsākšanai, kā arī sniegt zināšanas par visu, kas saistās ar biznesu, tā attīstīšanu un peļņas gūšanu. Apmācību laikā jaunieši kopā ar uzņēmējiem un radošo biznesa treneri Egitu Sproģi liks pamatus jaunai uzņēmējdarbības iniciatīvai.

14.maijā Rēzeknē, Latgales vēstniecībā „Gors” viesojās izcilais ģitārists, aranžētājs un komponists Dominiks Millers, kurš jau 23 gadus koncertē kopā ar dziedātāju Stingu. Koncertā bija dzirdami gan skaņdarbi no Millera jaunākā albuma „Ad Hoc”, gan arī klausītāju sirdis jau iekarojuši hiti, tostarp „Shape Of My Heart” un citi. Jāatzīmē, ka pirms koncerta, uzrādot biļeti, aptuveni 30 interesentiem bija iespēja apmeklēt Dominika Millera vadīto ģitārspēles meistarklasi.

Metālapstrādes rūpnīcā SIA „LEAX Rēzekne” RSEZ, kas atrodas Rēzeknes pievārtē, Rēzeknes novada Ozolaines pagasta Tēviņos, 15. maijā svinīgi tika atklāts jaunais metāla rūdīšanas cehs, iezīmējot jaunu lappusi uzņēmuma attīstībā. Ceha izveidošanā ieguldīti 1,4 miljoni eiro, un šīs investīcijas ļaus gan palielināt uzņēmuma eksporta ieņēmumus, gan arī darba vietu skaitu.