Tiskādu vidusskolas skolēnu pārgājiens 2014

Publicēts 15.09.2014

Latvijas vēstures apgūšana, iepazīšanās ar vēsturiskām un ievērojamām vietām ir kļuvusi  par jauku tradīciju, ko jau daudzus gadus ievēro Tiskādu vidusskolā. Katru gadu skolēni kopā ar skolotājiem dodas pārgājienos, lai iepazītu dzimtās vietas vēsturi, vietējo iedzīvotāju ieražas un tradīcijas, kā arī lai iepazītos ar interesantiem cilvēkiem. 5.  septembrī mēs devāmies uz Sakstagalu, lai iegūtu informāciju par mūsu slavenajiem novadniekiem, kuru jubilejas mēs svinam 2014. gadā, tie ir Francis Trasuns un Jānis Klīdzējs.

Mēs apmeklējām Franča Trasuna muzeju “Kolnasāta”, kur iepazināmies ar divām ļoti interesantām ekspozīcijām. Muzejs “Kolnasāta” ir izveidots mājā, kur piedzima un savu bērnību pavadīja ievērojamais Latgales sabiedriskais darbinieks, Latvijas Saeimas deputāts, garīdznieks Francis Trasuns ( 1864.- 1926.). Savas dzimtās vietas viņš nekad neaizmirsa un bieži apciemoja savu brāli Donotu, kurš dzīvoja vecāku mājā. Viņa apciemojums vietējiem vienmēr bija kā svētki, jo Trasuns nekad nebrauca ar tukšām rokām, vienmēr pārveda cienastu un dāvanas ne tikai vecākiem, bet arī kaimiņiem. Viņš labprāt dalījās savās zināšanās, vienmēr interesējās par parasto iedzīvotāju dzīvi, centās viņiem palīdzēt, stāstot par jaunām metodēm un tehnikām, kuras ļāva uzlabot ražu.

Otra muzeja ekspozīcija “No Sakstagala līdz Kalifornijai” iepazīstināja mūs ar slavenā Latgales dzejnieka un rakstnieka Jāņa Klīdzēja dzīvi un literāro darbību. Pasaules mēroga slavu viņam ir atnesis daiļdarbs “Cilvēka bērns”, šo darbu ekranizēja kinorežisors Jānis Streičs.

Lielu iespaidu uz mums atstāja Latgales keramiķu darbu izstāde. Pārgājiens visiem patika, mēs ieguvām daudz informācijas. Mēs vēlētos pateikties mūsu gidei Sandrai Sadovskai, par interesanto ekskursiju pa muzeju.

Lūk, daži fragmenti no skolēnu, kas piedalījās ekskursijā, sacerējumiem:

“Piektdien mums bija pārgājiens uz Sakstagalu, tur mēs apmeklējām Franča Trasuna muzeju “Kolnasāta”. Muzejā man ļoti patika vecie raksti, kaut gan, tos ir ļoti grūti izlasīt. Mēs apskatījām senās mēbeles- gultu, galdu, krēslus, šujmašīnu, krāsni un daudz ko citu. Gide mums stāstīja interesantus notikumus no J. Klīdzēja un F. Trasuna dzīves. Man kļuva skaidrs, cik agrāk vienkāršiem cilvēkiem bija grūta dzīve.”(Nensija Mazure)

“Visvairāk man patika keramikas izstāde. Tur bija krūzes un podi, vāzes un svečturi, šķīvji un katliņi. Viss bija glīts un katra lietiņa atšķīrās no citas.”(Irina Krasutina)

“Atpakaļceļš bija grūts, jo mēs daudz spēlējām un skraidījām pie muzeja, ka nebija spēka iet atpakaļ. Pārgājiens man ļoti patika!”( Deniss Filatovs)

“Man bija interesanti aplūkot veco laiku mēbeles. Man ļoti patika skapis un bufete, meistari tos darināja no izturīga koka un izgrieza uz tiem ornamentus.”(Oksana Seņkova)

“Man bija ļoti patīkami, ka tādi slaveni cilvēki kā Fransis Trasuns un Jānis Klīdzējs, tāpat, kā es, ir dzimuši Latgalē. Es lepojos ar to, ka viņi ir kļuvuši pazīstami ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. “(Deniss Kremņovs)

“Francis Trasuns un Jānis Klīdzējs daudz mācījās, tāpēc kļuva par slaveniem cilvēkim. Uzrakstīt grāmatu ir iespējams tikai tad, ja pats esi izlasījis daudz grāmatu, apgūstot visus gramatikas likumus. Nedrīkst veltīgi tērēt laiku, ir jādara viss pēc iespējas labāk, lai ar tevi lepotos vecāki, skolotāji un cilvēki, kam esi nozīmīgs.”(D. Vasiljevs)

“Man bija žēl Jāņa Klīdzēja, jo viņš visu dzīvi pavadīja ārzemēs. Viņš skuma pēc Dzimtenes, atrasties tālu no dzimtās vietas ir ļoti, ļoti grūti.”(Aļona Ščepillo)

“Pa ceļam mēs izbaudījām dabas skaistumu. Mūsu Latgale ir skaistākā vieta pasaulē. Mēs gājām gar ezeru, kur peldēja skaists gulbis. Viņš slīdēja pa ezeru cēli un varonīgi, it kā būtu ezera pavēlnieks.”(Alīna Ščepillo)

“Gājiens uz muzeju “Kolnasāta” bija ļoti interesants un iedvesmojošs.”(Anastasija Bitāne)

“Man patika māla vāzes, šķīvji un svečturi. Tie ir ļoti radoši, krāsaini, to ornamenti uzlaboja man garastāvokli.”(Anastasija Višņakova)

“Jānis Klīdzējs uzrakstīja daudz romānu un dzejoļu. Tajos viņš apbrīno dzimtās vietas dabas skaistumu, cilvēkus, kas strādāja, lai padarītu Latviju vēl skaistāku. “(Vika Filimonova)

“Visvairāk mani pārsteidza dzirnakmeņi, kurus ieraudzīju kūtī. Mums stāstīja, ka strādnieki tos izmantoja graudu malšanai. Es mēģināju tos pagriezt, bet tas izrādījās ļoti grūti. Tie ir veidoti no diviem akmeņiem, tāpēc strādāt ar tiem ir grūti, ir vajadzīga izturība.”(Jānis Cvetkovs)

“Man īpaši iekrita atmiņā Franča Trasuna portrets, ko ieraudzīju muzejā. Mati atglausti uz aizmuguri, skatiens uzmanīgs. Liekas, ka viņš pārdomā savu dzīvi, notikumus, kas viņu ir sarūgtinājuši un iepriecinājuši. Tās ir atmiņas, kas piemīt cilvēkiem, kas nodzīvojuši dzīvi ar godu, atstājuši gaišumu uz Zemes.” (N. Verjovkina)

“Es domāju, ka Francis Trasuns bija ļoti godīgs un labsirdīgs cilvēks. Viņš ir bijis garīdznieks. Garīdznieks ir cilvēks, kas tic Dievam. Tātad, viņš nav spējīgs uz sliktiem darbiem. Man šķiet, ka tieši ticība Dievam palīdzēja viņam kļūt slavenam.” (A. Golovļovs)

 

Aleksandra Kostina

 

sakstagal1sakstagal2sakstagal4sakstagal5sakstagal7sakstagal8sakstagal9

 

Share on Google+0Tweet about this on Twitter0Share on Facebook0