Rēzeknes novada pašvaldības Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos nav definēts konkrēts attālums no žoga, kādā stādāmi koki, taču Latvijas Republikas Civillikuma 975. pantā noteikts, ka koks, kas aug pie pašas robežas, pieder tam, kura daļā stumbrs iznācis no zemes. Ja jūsu koka saknes stiepjas kaimiņa īpašumā, viņam nav tiesību tās nocirst, taču, ja saknes rada viņa zemes vienībai zaudējumus (bojā celiņus, būvju pamatus, zālienu, puķu dobes u.tml.), kaimiņš ir tiesīgs pieprasīt atlīdzību.
Labiekārtojot savu pagalmu, ierīkojot apstādījumus, ir jāņem vērā pieaugušā koka parametri (augstums, platums, vainaga diametrs) un katram pašam jāizvērtē stādīšanas vieta, lai neradītu apgrūtinājumus gan sev, gan kaimiņam, kokam aizēnojot logus un lapām noklājot kaimiņa pagalmu. Ja uz robežas augošs koks liecas pāri kaimiņa ēkai, viņš ir tiesīgs jūs lūgt koku nocirst vai atteikuma gadījumā izdarīt to pats (Civillikuma 1098. pants). Tāpat viņš var pieprasīt apcirst zarus līdz 4.5 m augstumam, ja jūs atsakāt, izdarīt to pats un paturēt nocirstos zarus sev. Ja jūsu ābele izstiepj savus zarus virs kaimiņa zemes, viņam ir tiesības nolasīt un paturēt sev gan viņa teritorijā nokritušos ābolus, gan arī augļus no koka zariem, ciktāl tos var aizsniegt no savas zemes vienības. (Civillikuma 1099. pants).
Lai nodrošinātu labu pārredzamību un satiksmes drošību, zemes vienībās pie ielu un ceļu krustojumiem ir jāievēro redzamības brīvlauki, tas nozīmē, ka ierīkotie apstādījumi nedrīkst būs augstāki par 0.8 m (Ministru kabineta noteikumu Nr.240 “Vispārējie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 135. pants).
Rēzeknes novada pašvaldības Teritorijas plānotāja Tatjana Volka
Diānas Seleckas foto
0
0
0
