Jau 11. gadu dabas, mākslas un mūzikas mīļotāji aicināti apmeklēt Dabas koncertzāli. 2016. gadā unikālo brīvdabas pasākumu būs iespēja apmeklēt divās Latvijas vietās – 18. jūnijā Lūznavas muižas parkā Rēzeknes novadā un 1. jūlijā Zaļenieku muižas parkā Jelgavas novadā.
Dabas koncertzāle savā pastāvēšanas laikā no vakara muzicēšanas nelielā cilvēku lokā kļuvusi par vērienīgu brīvdabas pasākumu, kur Latvijas zinātnieki un mākslinieki izziņas un radošajās darbnīcās un emocionālos mūzikas, gaismas un video priekšnesumos apmeklētājiem dod iespēju iepazīt vai no jauna atklāt gan bieži sastopamas, gan retas un apdraudētas dabas vērtības. Dabas koncertzāles 2016. gada galvenā tēma un varonis šogad būs garausainais sikspārnis (Plecotus auritus).
Sikspārņi ir vienīgie lidošanai pielāgojušies zīdītāju klases dzīvnieki. No pasaulē sastopamajām vairāk nekā 1200 sikspārņu sugām Latvijā konstatētas 16 sugas. Šo dzīvnieku populācijas dabiskā atjaunošanās ir lēna – sikspārņiem gadā dzimst tikai 1 – 2 mazuļi. Tāpēc ir svarīga katras atsevišķas kolonijas vai pat indivīda izdzīvošana. Sikspārņi ir arī konservatīvi dzīvnieki, kuri ilgstoši daudzās paaudzēs izmanto vienas un tās pašas mītnes un noteiktus ainavas elementus pārlidojumos uz barošanās vietām un migrācijas laikā. Šie dzīvnieki ļoti jūtīgi reaģē uz izmaiņām viņu dzīves vidē. Tāpēc sikspārņus apdraud virkne dažādu faktoru, no kuriem lielākā daļa ir cilvēka darbības izraisīti. To vidū arī bieži vien māņticības un zināšanu trūkuma izraisīta nelabvēlīga attieksme šiem savdabīgajiem nakts dzīvniekiem.
Dabas koncertzālēs laikā, 18. jūnijā Rāznas Nacionālajā parkā, Lūznavas muižas parkā Rēzeknes novadā un 1. jūlijā Zaļenieku muižas parkā Jelgavas novadā, informatīvās, izziņas un mākslas darbnīcās pasākuma apmeklētāji varēs iepazīt Latvijā mītošās sikspārņu sugas. Būs iespēja izzināt to dzīves noslēpumus – uzvedības un barošanās īpatnības un paradumus, uzturēšanās mītnes vasarā un ziemošanas vietas, pārvietošanās trases – iegūt informāciju un praktiskas iemaņas par līdzdalību šo zīdītāju izpētē un aizsardzībā.
“Dabas koncertzāle ir unikāls projekts ne vairs tikai Latvijas, bet arī starptautiskā mērogā. Un tas ir oriģināls veids, kā mēs, Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti, varam pastāstīt par mums apkārt notiekošo. Mākslas, mūzikas un zinātnes savienojums Dabas koncertzālē ir apliecinājums arī likumsakarībām dabā – cik daudz dažādos līmeņos, jomās, nozarēs un tamlīdzīgi pastāv un var būt saistība. Mēs esam lepni būt Dabas koncertzālē un ik gadu ar milzīgu entuziasmu iesaistāmies, lai atkal un atkal pārsteigtu ikvienu,” saka Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektore Sandra Bērziņa.
“Tas ir unikāls zīmols Latvijā, ar ko mēs varam lepoties ne tikai šeit Latvijā, bet arī ārpus valsts robežām, un ko novērtējuši mūsu sadarbības partneri Eiropas Savienībā, atzīstot Dabas koncertzāli vienā gadā par labāko izglītības projektu Eiropā. Ir būts Šanhajā, “World Expo” izstādē. Un ir būts Baltijas asamblejā, lai prezentētu Baltijas valstīs. Un ne tikai. Daudz kur citur. Un tas vēlreiz apliecina, ka šāds pieprasījums pēc šādas pieejas vides izglītībā ir ļoti liels. Spēja apvienot mākslu, zinātni, mūziku vienā kopīgā Dabas koncertzālē, radīt sintēzi, radīt šo jauno produktu, dot tādu tiešām unikālu iespēju parādīt Latviju,” norāda biedrības “Dabas koncertzāle” pārstāvji.
Pasākumus organizē biedrība “Dabas koncertzāle” sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, Latvijas Universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Rēzeknes un Jelgavas novada pašvaldību, pasākumu vietu apsaimniekotājiem un brīvprātīgajiem palīgiem. Zinātnisko atbalstu šogad sniedz Latvijas Universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes sikspārņu eksperti, LU pētnieks, Dr.Biol. Viesturs Vintulis, un asociētais profesors, Dr. biol. Gunārs Pētersons. Pasākumus atbalsta arī Latvijas vides aizsardzības fonds.
Projektā, balstoties uz dažādu dabas zinātņu jomu zinātnieku sniegto saturisko informāciju, Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki veidojuši interaktīvas izziņas un iedvesmas darbnīcas. Savukārt mūziķi – Andris Sējāns, Ingus Ulmanis, Kaspars Tobis, Aigars Voitišķis, Anrijs Grinbergs, Valdis un Rūta Muktupāveli un citi – katru gadu radījuši jaunus muzikālos skaņdarbus. Režisors Roberts Rubīns rūpējies par pasākuma video un gaismas interpretāciju.
Ik gadu Dabas koncertzāli apmeklē 6000 līdz 9000 cilvēku.
Plašāks ieskats par Dabas koncertzāli www.dabaskoncertzale.lv un http://www.daba.gov.lv/public/lat/vides_izglitiba/dabas_koncertzale/pirmsakumi/
0
0
0
