Ja Jums jautātu, kādas trīs lietas Jums asociējas ar Skotiju, ko Jūs nosauktu? Visdrīzāk, kādu no šīm lietām – kalni, senatnīgas pilis, dūdas (skotu nacionālais mūzikas instruments), kilts (neatņemama skotu nacionālā tautas tērps sastāvdaļa – vīriešu svārki), hagis (skotu nacionālais ēdiens) un Lohnesa ezera briesmonis Nesija. Vismaz mēs sauktu tieši šīs lietas. Kas ir tie „mēs”? Tās ir Rikavas pamatskolas 8. klases skolnieces Līga Nikotiņa un Diāna Pavlova, un skolotāja Ilze Kuhaļska.
Skotiju mēs apmeklējām 2015. gada 7. līdz 14. martā Eiropas Savienības Mūžizglītības programmas apakšprogrammas Comenius skolu daudzpusējo partnerību projekta „A matter of choices” ietvaros. Šis projekts jau divus mācību gadus tiek realizēts Rikavas pamatskolā. Projekta galvenais mērķis: izvēlēties veselīgu un pilnvērtīgu brīvā laika pavadīšanu kopā ar vienaudžiem, uzvedoties un komunicējot sev un apkārtējiem cilvēkiem pieņemamā veidā.
Mūsu viesošanās laikā Skotijā galvenais uzdevums bija, darbojoties starptautiskās grupās, iegūt informāciju, kādas ir mūsdienu pusaudžu (un ne tikai) galvenās atkarības problēmas, un kā ar tām cīnieties. Skolēni diskutēja, veidoja plakātus un 3D modeļus par smēķēšanu, alkoholismu, narkotikām, un arī par atkarību no mūsdienu ierīcēm: datora, telefona. Darbošanās grupās vienmēr ir ļoti interesanta. Jo kā nu ne, ja projekta ietvaros mums ir iespēja komunicēt ar astoņu dažādu tautu pārstāvjiem: austriešiem, beļģiem, dāņiem, poļiem, portugāļiem, rumāņiem, turkiem un, protams, skotiem. Tā ir lieliska iespēja iepazīt citam citu, uzklausīt dažādus viedokļus, mācīties sadzīvot un sadarboties, lauzt stereotipus par tautībām. Protams, neatņemama sastāvdaļa mūsu viesošanās laikā bija arī Skotijas kultūras iepazīšana – mēs piedalījāmies tradicionālajās skotu kalniešu spēlēs, dejojām skotu dejas, ēdām tradicionālos skotu ēdienus un apmeklējām skaistās mazpilsētas, kurās brīžam šķita, ka esi nonācis filmā, esošais tik ļoti līdzinājās TV ekrānā redzētajam. Pelēcīgi brūnas rindu mājas, kur katram dzīvoklim ir divi stāvi, majestātiskas baznīcas, šauri ceļi mazpilsētās un ārpus tām, gandrīz visur dzirdamie kaiju kliedzieni, un cilvēki, kas vienmēr ir smaidīgi, laipni un gatavi palīdzēt, ak jā, un cilvēki, kas reizē ir arī nedaudz skumji. Kāpēc? Jo 2014.gada 18.septembrī referenduma laikā, atbildot uz jautājumu, “Vai Skotijai ir jābūt neatkarīgai (un jāatdalās no Lielbritānijas)? ” pietrūka tikai nedaudz, lai Skotija būtu neatkarīga valsts (45% “par” un 55% “pret”)…
Tās ir lietas, kas raksturo Skotiju un tās iedzīvotājus. Tās ir atmiņas, kas saglabāsies mūsu prātos un sirdīs. Pārdomu, sajūtu un iespaidu pārpilnība ir tas, ko mēs atvedām mājās no Skotijas.
Starp citu, Lohnesa briesmoni Nesiju mēs nesastapām, nesanāca laiks… Bet nekas, gan jau citreiz.
Projekta koordinatore Ilze Kuhaļska
0
0
0
