Rēzeknes novada amatierteātri pulcējās Silmalā

Publicēts 22.02.2017

18. februāra vakarā Silmalas kultūras nama pārpildīto zāli sildīja aplausi un smiekli, jo ikgadējā Rēzeknes novada amatierteātru parādē “Kaudzēm smieklu” skatītāju vērtējumam tika nodoti skeči un izrāžu fragmenti no 17 novada teātru kolektīviem.

Lai satiktos ar pārējiem kolektīviem, sevi parādītu, uz citiem paskatītos un veicinātu dramatisko kolektīvu iesaistīšanos novada kultūras dzīves apritē, amatierteātru festivāli Rēzeknes novadā notiek kopš 2004. gada. Šoreiz pasākumam arī savdabīga jubileja, jo tieši šogad aprit 10 gadi kopš amatierteātru parāde ieguvusi nebēdnīgo un bezrūpīgo nosaukumu “Kaudzēm smieklu”.

Amatierteātru parādi atklāja pats jaunākais Rēzeknes novada dramatiskais kolektīvs – Silmalas kultūras nama amatierteātris „Sylamola”, kas tika nodibināts vien šogad, kad silmalieši gatavojās pirmoreiz uzņemt pie sevis pārējos novada amatierteātrus. “Āķis ir lūpā, tāpēc noteikti turpināsim,” ar aizrautību teic jaunie aktieri. Jāteic, ka Rēzeknes novada iedzīvotāji ir īsti teātra mīļi – dramatiskais kolektīvs darbojas gandrīz katrā pagastā, dažos – kā Nautrēnos un Kaunatā – divi, bet Gaigalavā pat četri amatierteātri.

Skečos uz izrāžu fragmentos tika izspēlētas visdažādākās tēmas “iz dzīves”, kas tuvas un saprotamas ikvienam. Šogad skatītāji īpaši daudz varēja vērot atgadījumos no iepirkšanās veikalā, no ģimenes dzīves ainām un negaidītām tikšanās reizēm, kad pārpratumi rada arvien jaunus pārpratumus, līdz iznākums ir pavisam negaidīts un pārsteidzošs.

Pēc pasākuma īpaši daudz pateicības vārdus par brīnišķīgu uzņemšanu un augstā līmenī noorganizētu teātru saietu saņēma Silmalas kultūras nama vadītāja Natālija Stafecka. “Tas bija liels izaicinājums – pirmo reizi uzņemt tik daudz mākslinieku vienkopus, taču tajā pašā laikā arī liels prieks par to, ka mūsu kultūras nama telpas pieskandinās dzirkstošs latgaliešu humors,” teic kultūras nama vadītāja. Lai radītu atmiņā paliekošus svētkus, tika iesaistīti daudzi – cits cepis “žagariņus”, cits izgreznojis kultūras namu, cits sagaidījis aktierus, cits ierādījis vietas. “Nenovērtējami palīgi bija arī mūsu brīvprātīgie – Silmalas pagasta jaunieši, kuri labprāt iesaistījās un palīdzēja, kā nu varēja,” uzteic kultūras nama vadītāja. Liels paldies arī ziedu salonam “Latgales ziedi”, kas amatierteātru vadītājām dāvāja ziedus.

Kā pastāstīja Natālija Stafecka, pasākuma organizēšanā lieti noderējusi arī meistarklase par scenāriju veidošanu, pasākumu plānošanu un svētku režiju, ko janvāra beigās Rēzeknes novada kultūras darbiniekiem un pedagogiem vadīja pieredzējusī dažādu pasākumu un svētku režisore Anna Jansone.

Skeču parāde „Kaudzēm smieklu” ir viens no gada lielākajiem un gaidītākajiem amatierteātru pasākumiem Rēzeknes novadā, taču pagastu dramatisko kolektīvu sniegumu ikviens interesents teju ik nedēļu var vērot arī kādā no novada kultūras namiem.


Īss ieskats teātru sagatavotajos priekšnesumos

Silmalas KN amatierteātra „Sylamola” (2017) pirmizrāde “Smieklu kaudze”.
Lomās: Gunārs Kļaviņš, Aleksandrina Drele, Jeļena Dzene, Ināra Poļakova, Larisa Kolosova. Vadītāja: Natālija Stafecka. Scenārijs: Regīna Ruža, Skaidrīte Svikša, Natālija Stafecka.


Gaigalavas pagasta amatierteātris Apīnis” (2005).
Kolektīva nosaukumā ietverta doma, ka kolektīvs kā apīnis kāps uz augšu – pret sauli, uz gaismu. Vadītājas: Ruta Laizāne, Margarita Kaļva, Valentīna Deksne (pašlaik).
Šoreiz piedāvāja dzejas kompozīciju „Mīlestības krustcelēs”. Sižeta nots: mīlestības trijstūris – vīrs, sieva un sieviete – pirmā mīlestība, kuru nejauši sastop pēc daudziem gadiem. Kaisle, jūtas, kurām grūti pretoties, smeldze pēc zudušā – tas viss izjauc dzīvesbiedru attiecības. Taču mīlestības uzliesmojums nav ilgst, jo vīrietis saprot, ka jūtas jāatstāj pagātnē. Pārvērtējot notikumus, tiek gūta atziņa: īstā mīlestība ir tā klusā, ar kuru nodzīvoti daudzi gadi.


Kaunatas TN “Kaunatys runōtōji’’ (2006).
Kolektīva aktieri ir ļoti atjautīgi, var “piešauties” un izgrozīties jebkurā situācijā, tāpēc radusies pārliecinoša doma nosaukt kolektīvu par “Runōtōjim”. Vadītāja: Nellija Vasiļjeva.
Skečs “Iepirkšanās lielveikalā” (pēc Uraļskije pelmeņi). Sižeta pamats: sieva vīru aizsūta pēc pirkumiem uz lielveikalu ar sarakstu.


Dricānu KN „Siebrineicys” (2006).
Kolektīva nosaukums radies, pateicoties pirmā iestudējuma personāžiem – divām kaimiņienēm. Vadītāji: Antons Matvejāns, Genovefa Jonāne (pašlaik).
Skečs „Lai sapyust vacums”. Sižeta nots: sieviete jebkurā vecumā ir pievilcīga un atraktīva. Pārmaiņas ir vajadzīgas visās dzīves jomās. Kaimiņiene laukos ir vienīgais plecs, uz kā paraudāt, bet – vai viņa saprot?


Gaigalavas KN amatierteātris „Bykovīši” (1995).
Bykova ir Gaigalavas sens nosaukums, un ciems Bikava ir arī pašlaik, tāpēc „Bykovīši” nozīmē – “Mēs esam no Bykovas”. Vadītājas: Ērika Bozoviča, Valentīna Deksne (pašlaik).
Šoreiz piedāvāja fragmentu no izrādes “Aivars Banka: „Šedevrs”. Sižetā: lauku mājās ”Lejaskranči” ir it kā unikāla glezna, pēc kuras tīko gan blēži, gan mākslas eksperti. Saimnieks pat naktīs sargā savu īpašumu – šedevru. Mājā nakšņo arī dāmas no Rīgas, kuras pēta gleznas autentiskumu. Saimnieka meita gaida savu iecerēto, kuru naktī ir aicinājusi uz tikšanos, lai pavēstītu jaunumus, ka drīz kļūs par māti. Blēži naktī ierodas nozagt gleznu, kuru dienā noskatījuši. Pārpratums ir sācies!”


Sakstagala teātra draugu kopa (2014).
Kopai vēl nav izdomāts nosaukums, bet tā pārstāv Sakstagala sabiedrisko aktivitāšu centru. Kolektīva vadītāja ir Ināra Grietiņa.
Skečā „Karlsons” vēstīts par to, ka uz perona satiekas divi: viens brauc atvaļinājumā, bet otrs… Vai tas ir Karlsons?


Gaigalavas pagasta amatierteātris „Optimisti”(1996).
Nosaukums radies no aktīvu senioru dzīvesveida ar moto – “Visu var izdarīt, ja tik ir liela vēlēšanās darīt”. Optimisti dzīvi uztver pozitīvi, tāpēc viņiem ir pa spēkam paveikt daudzas lietas. Kolektīvu vada Ilze Vugule.
Skečā „Naudiņa paliek maciņā”: sievu saruna par ikdienas problēmām, kā tās veiksmīgi atrisināt un novērst tā, lai naudas maks pilns turētos.


Lendžu KN dramatiskais kolektīvs “Atspūļa” (2006).
Kolektīvā visi ir jautri, atraktīvi, visur paspētgriboši un iet kā atspoles, tāpēc arī izvēlēts tāds nosaukums. Kolektīva vadītāji: pašlaik – Līga Latiševa-Čudare, bijušie: Nellija Smeltere, Solveiga Volčkova, Anna Kravaļa.
Šoreiz piedāvāja skeču „Sirdī jauni”, kura sižeta pamatā: meita, labākajos gados, gatavojas iet uz diskotēku… Māte, zinot savu pieredzi, meitu grib pasargāt…

 


Dubuļu kluba kolektīvs “Traļi-Vaļi” (1999).
Kolektīva izveidotāja un vadītāja – Žanna Aniščenko.
Skeča “Azbuka” sižets: kādudien vectēvs ir izlēmis iemācīt savai piecgadīgajai mazmeitai alfabētu un dažādus jaunus vārdus! Bet izrādījās, ka mazmeita jau zina daudz “interesantu” vārdu…


Ratnieku TN dramatiskais kolektīvs „Sit saujā”(2006).
Kolektīvā ienācis arvien vairāk jaunu dalībnieku, un pirmais, kas jādara,– jāsasveicinās ar katru jau esošo dalībnieku un jāiepazīstas aktieriski. Tā arī radies nosaukums “Sit saujā”. Kolektīvu nu jau 10 gadus vada Vija Jeršova.
Skečs “Mammas nedienas pie datora” (pēc “Uraļskije pelmeņi” motīviem). Sižetā: meita aizbrauca komandējumā, bet atskaiti aizmirsa mājas datorā. Viņa zvana no Eiropas un lūdz, lai mamma vajadzīgo informāciju pārsūta viņai uz telefonu. Mamma ir panikā, jo no datortehnikas neko nesaprot. Labi, ka situāciju palīdz atrisināt vecmamma, kura ar datoru draudzējas, un tas ir viņas ikdienas sastāvdaļa.


Pušas TN amatierteātris (2007).
Tā vadītāji, režisori: bijusi Silvija Pīgožne, pašlaik – Mārīte Krasnobaja.
Šoreiz piedāvāja skeču “Vysi rodi kūpā”: pirms kapusvētkiem visi radi ierodas pie Annas tantes. Daudzi viens otru nepazīst, jo tiekas pirmo reizi. Tas, kā viņi iepazīstas, skatieties izrādē…


Gaigalavas amatierteātris “Tādi Šādi” (2010).
Kolektīvs pārstāv sabiedrisko aktivitāšu centru “Strūžānu skola” un tā nosaukums radies, kad dalībnieki pirmo reizi nolēma piedalīties amatierteātru parādē “Kaudzēm smieklu” Rikavā. Domājuši nosaukumu un raustījuši plecus – “kas nu mēs esam? Tādi šādi sanākuši un rāda citiem anekdotes”! Tā tas TĀDI ŠĀDI arī pielipis un palicis. Vadītāji: bijusi Ērika Bozoviča, pašlaik – Jolanta Mihailova.
Skečs “Draugu tikšanās”: darbība notiek kafejnīcā, kurā satiekas sen neredzējušies draugi. Draugu saruna raisās neparedzēti saturīga un sirsnīga. Katram draugam ir vēl draugs, kurš visu zina labāk…


 

Nautrēnu KN Rogovkas amatierteātris (1998).
Rogovka – pagasta centrs, teātri spēlē radoši, mazliet „traki” cilvēki, par kuriem var teikt – “troks voi nu Rogovkys”. Režisore kopš pirmsākumiem – Maruta Miščenko.
Skečs “Vija Rasa. „Ceļojums ar vilcienu””. Tajā – īstens lauku puisis no Ludzas brauc no Rīgas ar vilcienu Rīga–Zilupe uz mājām, satiek dažādus –gan pazīstamus, gan nepazīstamus cilvēkus, raisās sarunas, joki…


 

Griškānu KN “Aizspogulija” (2009).
Kolektīva nosaukuma pamatideja ir tāda: teātris kā spogulis rāda dzīves notikumus, un aktieris ir tas, kas atrodas spoguļa (dažreiz greizā) otrā pusē. Ināra Daugule – bijusī vadītāja, režisore, kas iestudēja lugu, Inga Oltiņa – vada kolektīvu pašlaik.
Skečs pēc Anitas Grīnieces lugas “Ziņu dienests strādā” motīviem. Sižetā: Mēs taču zinām, cik viegli no mušas uzpūst ziloni. Un kurš gan to pieprot vēl labāk kā mazpilsētas kundzes? Kā jau tas bieži gadās, tenkām ir nelabs gals…


 

Strūžānu KN  „Ķirzakas buča” (2011).
Kolektīva nosaukums radies kāda skeča mēģinājuma laikā, kad aktieris nekādi nevarēja dabūt vajadzīgo sejas izteiksmi, un tad cits kolēģis problēmu novienkāršoja, teikdams – “Tu iedomājies to ainu tā, it kā tev ķirzaka būtu uz vaiga uzspiedusi buču, un tavas emocijas pēc tam”. Aktieri šo frāzi uzņēmuši ar pamatīgu smieklu šalti, un visi palika vienisprātis, ka turpmāk vajadzīgās emocijas, sejas izteiksmes utt. lugā var dabūt gatavas, pieminot ķirzakas buču! Vēlāk teātra pulciņa dalībnieki nolēma, ka tas varētu būt kolektīva nosaukums. Vadītāja Sarmīte Stepiņa (pirmā – Leokādija Razgale).
Skečs „Iz ģimenes dzīves…”. Sižeta pamatā – klasiskais variants: vakars ģimenē, vecāki audzina bērnus un otrādi! 


 

Mākoņkalna TN kolektīvs “Raudive” (2007).
Kolektīva nosaukums radies saistībā ar Rāznas ezeru, kas asociējas ar ezera ūdensputnu – ūdenspīli. Vadītāja Regīna Trūle, bijusī vadītāja – Elga Pokule.
Pašsacerēts skečs „Sarkangalvīte „Jaunā”” – stāsts par mūsdienīgu „Sarkangalvīti”. Viņa vēl joprojām nēsā sarkanu cepurīti – cepuri. Ir jau ar savu raksturu. Draudzējas ar visiem meža zvēriem.


 

Nautrēnu pagasta amatierteātris „Dekteri” (2015). 
Nosaukums radies, jo gribējuši popularizēt ciema nosaukumu. Vadītāja Ērika Bozoviča.
Skečs „Kai napalikt par buobu”: pansionātā dzīvo dažādi ļaudis. Katram no tiem savi tikumi un netikumi. Vai var mainīt savus ieradumus arī tad, kad sen jau vairs nav 16?

 

 

 

 

 

 

 

Share on Google+0Tweet about this on Twitter0Share on Facebook0