Kādreiz upīte Maziča, ko mēs mīļi saucam par Krācīti, meta skaistus līkločus, krāca un meta baltas putas skaistu egļu meža ielokā. Gadu gaitā, pēc stiprām vētrām un pēc zemju sadalīšanas īpašniekiem, šī skaistā upīte ir atstāta novārtā, aizaugusi ar neizbrienamiem brikšņiem. Kādreiz šīs upes krastā, tālajā 1950.gadā, bija arī estrāde, kur notika Dricānu pagasta zaļumballes. Šogad Dricānu vidusskolas 10. klases ekoentuziasti trīs dienas darbojās šīs upes krastos – iznesa satrūdējušās siekstas, šķērēja mazākos krūmājus, izjauca bebru aizsprostus, zāģēja lielākus kokus, ierīkoja ugunskura vietu, sakopa Krācīti, ar domu, ka šeit ar laiku izdosies izveidot skaistu dabas stūrīti.
Pirms ķerties pie darba, ieskandinājām Krācīti ar dziesmu. Kas par skanējumu! Mums prieks, ka ar savu zaļo rīcību uzrunājām arī 6. un 11. klases skolēnus, kuri bija atnākuši palīgā. Mēs, Dricānu vidusskolas skolēni, viņu vecāki un skolotāji, uzskatām, ka šī ir laba dāvana Latvijai dzimšanas dienā!
Sandra Saulīte