Četras piektdienas pēc kārtas, no 22. augusta līdz 12. septembrim, Rēzeknes novada pašvaldības ēkas foajē piederēja zemniekiem un mājražotājiem, kuri piedāvāja pircējiem lauku labumus – augļus un dārzeņus, piena produktus un gaļas kūpinājumus, konditorejas izstrādājumus, ogulāju un košumaugu stādus.12. septembrī notika pēdējais tirdziņš, kas pulcēja plašu pircēju loku.
Jau no agra rīta vislielākā rinda sastājās pie Sakstagala pagasta z/s “Mētras” galda, kur saimniece tā vien spēja, kā griezt un svērt kārdinoši smaržojošas gaļas ruletes, desas, šķiņķus un pastētes. Pieprasīti bija arī kupāti un gaļas pankūkas. Visi pircēji varēja dabūt vizītkarti ar saimnieku koordinātēm, lai turpmāk varētu sazināties un iegādāties gaļas produktus uz vietas arī saimniecībā. “Labprāt brauktu uz šejieni kaut katru otro piektdienu, bet, ja šādas iespējas nebūs, zvaniet un brauciet pie mums paši,”- teica saimniece.
Pieprasīti bija arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Viļāni” piena produkti – lauku sviests, sieri, jogurts. Diemžēl šoreiz nebija atbraucis sieru ražotājs no Dekšāru pagasta. Tāpat nācās vilties tiem pircējiem, kuri cerēja pamieloties ar rudens avenēm no Nautrēnu pagasta p.s “Silavas”. Toties kā ik katru piektdienu vērtīgos bioloģiski audzētus ķiplokus piedāvāja Bērzgales pagasta z/s “Ezerzemes” īpašniece Staņislava Igaune. “Mēs esam ļoti pateicīgi Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Rēzeknes nodaļai un Rēzeknes novada pašvaldībai par šiem tirdziņiem. Jau pats pasākums ir ļoti simpātisks, satiecies ar cilvēkiem, parunājies, jaunus kontaktus var nodibināt. Būtu ļoti labi, ja šādi tirdziņi kļūtu regulāri, ja Rēzeknē būtu kāds zemnieku produkcijas veikals vai tirgus. Tas būtu milzīgs atbalsts zemniekiem un arī ieguvums pilsētniekiem, jo viņi varētu iegādāties tīru, ekoloģiski audzētu produkciju,” – saka St. Igaune.
Turpat blakus pēdējo šā rudens miltaino un gardo tomātu ražu pārdeva Ozolmuižas pagasta z/s “Lukstiņmājas”. “Es uzskatu, ka tā ir laba iespēja, tikai vajadzētu šādiem tirdziņiem lielāku reklāmu un arī lielākas telpas. Tad arī paši zemnieki būtu ar mieru piemaksāt par telpām, ja šis pasākums kļūtu regulārs un pircēju iecienīts, “ – saka Lukstiņmāju saimnieku meita Lolita. Viņasprāt, pagastos vajadzētu vairāk apzināt mazos ražotājus, kuri pagaidām vēl kautrējas un baidās iet atklātībā. “Par tiešās tirdzniecības kustību – ir dzirdēts, bet pie mums tas nav izplatīts. Ir paziņas, kuri atbrauc uz vietas, paņem preci un samaksā, bet nez vai tā uzreiz daudzi braukātu.”
Satiktie pircēji atzina, ka būtu ar mieru nākt uz tirdziņu katru piektdienu, lai tikai varētu iegādāties garšīgu un veselīgu pārtiku.
Pircēja Rita: (stāv garā rindā pie z/s “Mētras”) “Mēs esam tirdziņā pirmo reizi. Ļoti pozitīvi vērtējam, noteikti ietu uz šejieni arī turpmāk, ja būtu. Līdz šim aktīvi apmeklējām Brāļu tirgu, kas katru otro sestdienu notiek pie MaximaXX”
Pircēja Anastasija: “Nu ļoti jau labi te iepirkties. Žēl gan, ka vairs tirdziņu nebūs. Vajadzētu tādu konkrētu vietu Rēzeknē, kur nopirkt vietējo zemnieku izstrādājumus.”
Pircēja Diāna: (stāv rindā pēc gaļas). “Tā ir laba lieta, bet diemžēl tiek rīkota darba laikā, katru reizi nevaru atļauties kavēt darbu. Rīgā un Daugavpilī ir nakts tirdziņi, tādu vajadzētu arī Rēzeknē.”
Lauku labumu tirdziņus vietējo ražotāju atbalstam rīkoja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Rēzeknes nodaļa, sadarbībā ar Rēzeknes novada pašvaldību. Kā atzīst Rēzeknes novada pašvaldības Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Anna Jaudzema, šie tirdziņi bija laba iespēja zemniekiem, mājražotājiem izpētīt un izvērtēt, kura produkcija tiek vairāk pieprasīta, ko pircējs vēlas vairāk, ko mazāk.
“Pašvaldība gaida no uzņēmējiem lielāku aktivitāti, lai viņi nāk pie mums ar saviem ieteikumiem, ko mēs varētu vēl palīdzēt. Šie tirdziņi bija veids, kā vietējos ražotājus izvilkt saulītē, bet tā nav īsti mūsu funkcija – organizēt tirgus. Mērķis bija, lai ražotāji izvērtē sevi un tālāk jau organizējas kooperatīvā, apvienojas grupās, lai tad varētu vieglāk atrast vietu, kur tirgot savu produkciju.”
Tirdziņi Rēzeknes novada pašvaldībā ir noslēgušies, taču pircējiem paliek iespēja atbalstīt vietējos zemniekus, nodibinot ar tiem ciešākus kontaktus, lai turpmāk varētu izveidoties tiešās tirdzniecības kustība arī Rēzeknes novadā.
Anna Rancāne
Madaras Ļaksas foto