Labākā tūrisma mītne laukos 2015 — “Zaļā sala”

Publicēts 27.11.2015
No kreisās: Latgales reģiona plānošanas padomes vadītāja Iveta Maļina-Tabūne, viesumājas

Kā piedāvāt tūristam Latgali, kā panākt kvalitatīvu un tūrisma produktu, lai ceļotāji nepaietu garām zilo ezeru zemei – par to sprieda tūrisma nozares profesionāļi Latgales tūrisma konferencē „Kvalitāte Latgales tūrismā – svarīgs faktors konkurētspējīga galamērķa attīstībā”, kas 26. novembrī notika Latgales vēstniecībā „GORS”, pulcējot ap diviem simtiem tūrisma uzņēmēju, tūrisma informācijas centru speciālistu un pašvaldību vadītāju, tūrisma interesentu no visas Latgales. Diemžēl neieradās aicinātie valdības pārstāvji — VARAM ministrs Kaspars Gerhards un EM ministre Dana Reizniece -Ozola.

Konferences dalībnieku uzrunāja Latgales reģiona plānošanas padomes priekšsēdētāja Alīna Gendele, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs, gan arī Latgales tūrisma asociācijas “Ezerzeme” valdes priekšsēdētāja Līga Kondrāte, uzsverot to, ka Latgales reģionam ir nepieciešama vienota, uz kvalitatīvu galaproduktu orientēta tūrisma un mārketinga stratēģija. Priecē tas, ka arvien pieaug tūristu skaits, Latgale joprojām ir pievilcīgs galamērķis ar savu gleznaino dabu, cilvēku viesmīlību, amatnieku piedāvājumu un īpašo kulināro mantojumu, tomēr tika iezīmētas arī problēmas – vispirms jau pievilcīgas, atraktīvas un informatīvas interneta vietnes trūkums, kurā varētu atrast informāciju par visiem Latgales tūrisma objektiem. “Citiem izdodas veiksmīgāk un profesionālāk komunicēt, nevis pašiem latgaļiem,” diezgan skarbi savā prezentācijā atzīmēja Aija Van der Steina, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības zinātniskā institūta vadošā pētniece, neatkarīgā eksperte, iztirzājot problēmas Latgales reģiona tūrisma nozarē. Zāli pāršalca smiekli, kad Aija dalījās ar savu pieredzi Latgales braucienā, kad kādā no viesu mājām viņai piedāvāja vīngliemenes un ķengura steiku, taču skumji ir atzīt, ka nereti tūrisma uzņēmējiem pietrūkst profesionalitātes, komunikācijas prasmes ar klientiem, sadarbības ar apkārtējiem uzņēmējiem, lai apmierinātu klienta vēlmes. Ceļotājs tagad ir pieredzējis un prasīgs, viņš meklē īstus, unikālus un atraktīvus produktus, arī labu ēdienu un komfortu naktsmītnēs. Igaunija un Lietuva ir gandrīz vai tādā pašā attālumā no Rīgas, kā Latgale, tāpēc ir jādomā, kā pievilināt tūristu tieši Latgalei, uzsvēra Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktora v.v.i. Inese Šīrava. Tūristi vēlas Latgalē izbaudīt atšķirīgo, īpašo, tostarp arī šmakovku, kas ir Latgales kulinārā mantojuma neatņemama sastāvdaļa, taču uzņēmēji pat negribēja runāt par tiem moku ceļiem un milzīgajiem tēriņiem, kas ir jāizcieš, lai panāktu šī produkta likumīgu un legālu izmantošanu savā tūrisma biznesā. “Prasības un izmaksas ir tik lielas, gluži kā lielražotājam “Latvijas balzāms”, kā gan Latgales tūrisma uzņēmējs tās varēs atpelnīt, — atzina vairāki konferences dalībnieki. Auditorija nebija vienaldzīga, katru jautājumu uzņēma ar diskusijām, kuras rosināja arī abi moderatori – tūrisma nozares profesionāļi Aivars Mackevičs un Aivars Alvaro Provejs, kuri konferences darbu veiksmīgi vadīja latgaliešu valodā. Arī par to iedegās diskusija – ja tūristi vēlas redzēt Latgalē atšķirīgo un īpašo, arī dzirdēt latgaliešu valodu, redzēt latgaliskos uzrakstus, tad latgalisko vietu nosaukumu un norāžu atjaunotājiem ir jāsaskaras ar Valsts valodas inspekcijas aizliegumiem. Daudz rūgtas pieredzes tūrisma uzņēmējiem ir bijis ar norādes zīmju un reklāmas baneru izvietošanu – par tām informēja VAS “Latvijas valsts ceļi” pārstāvis Māris Zaļaiskalns.

Konferences noslēgumā pirmoreiz tika apbalvoti gada labākie tūrisma uzņēmumi Latgalē. Labākais jaunais tūrisma objekts 2015 – Marka Rotko mākslas centrs Daugavpilī. Labākais Tūrisma informācijas centrs 2015 – Daugavpils TIC, Labākā tūrisma mītne pilsētā – arī no Daugavpils, viesnīca Park Hotel Latgola. Savukārt par labāko tūrisma mītni laukos 2015. gadā tika atzīta Rēzeknes novada Griškānu pagastā esošā viesu māja “Zaļā sala” (īpašniece Rita Tērauda). Inovatīvākais tūrisma objekts 2015. gadā – Ludzas pilsdrupas.

Konferences noslēgumā tika pieņemta rezolūcija.

 

 

Anna Rancāne

Foto: Aivars Mackevičs

 

 

 

Share on Google+0Tweet about this on Twitter0Share on Facebook0