Kopš 2014. gada 1. novembra stājās spēkā grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas paredz jaunu pieeju tiesiskajam regulējumam darījumos ar lauksaimniecības zemi. Grozījumi vērsti, lai saglabātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi ražošanai, kā arī mazinātu spekulatīvos darījumus ar zemi.
Likums ir papildināts ar vairākiem pantiem, kas nosaka, kuras personas var iegūt īpašumā lauksaimniecībā izmantojamo zemi un kam uz to ir pirmpirkuma tiesības.
Zemi īpašumā varēs iegūt fiziskas personas, kuras atbildīs visiem nosacījumiem:
— reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicēji Latvijas Republikā;
— vismaz pēdējo triju gadu laikā saņēmušas vienotos platību maksājumus vai (no 2015. gada 1. jūlija) tiešos maksājumus, vai to ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas ne mazāk kā pēdējos trīs gadus pēc kārtas veido vismaz vienu trešdaļu no to kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Ir ieguvušas lauksaimniecisko izglītību vai tai pielīdzināmu izglītību arodizglītības programmā, profesionālās vidējās izglītības programmā vai profesionālās pilnveides izglītības programmā, apgūstot augkopības, lopkopības vai citus atbilstošus priekšmetus ne mazāk kā 160 stundu apmērā;
— ja zeme pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem, rakstveidā apliecina, ka šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā uzsāks gada laikā pēc tās iegādes un apstrādās arī turpmāk. Ja zeme līdz iegādei nav pieteikta atbalstam, to apstrāde jāuzsāk trīs gadu laikā;
— nav nodokļu parādu Latvijā vai valstī, kurā atrodas to pastāvīgā dzīvesvieta.
Juridiskās personas varēs iegādāties zemi, ja eksistē šādi nosacījumi:
— vismaz pēdējo triju gadu laikā ir saņēmušas vienotos platības maksājumus vai ( no 2005. gada 1. jūlija) to ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas ne mazāk kā pēdējos trīs gadus pēc kārtas veido vismaz vienu trešdaļu no to kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem;
— rakstveidā apliecina, ka šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā uzsāks gada laikā pēc tās iegādes un nodrošinās arī turpmāk, ja zeme bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem. Ja zeme nav pieteikta atbalstam, to apstrādi uzsāks trīs gadu laikā un apstrādās arī turpmāk;
— vienam īpašniekam vai pastāvīgajam darbiniekam ir atbilstoša profesionālā izglītība attiecīgajā juridiskās personas darbības jomā, kas iegūta arodizglītības programmā vai profesionālās vidējās izglītības programmā;
— nav nodokļu parādu Latvijā vai valstī, kurā tās ir reģistrētas.
Jaunās likuma prasības netiek attiecinātas uz:
• lauksaimniecības zemes ieguvējiem, kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošā lauksaimniecības zemes platība darījuma noslēgšanas brīdī un pēc darījuma kopā nepārsniedz desmit hektārus fiziskajām personām un piecus hektārus – juridiskajām personām;
• maksātnespējas procesā iegūstamu lauksaimniecības zemi;
• mantošanas ceļā iegūstamu lauksaimniecības zemi;
• valsts vai pašvaldību funkciju nodrošināšanai nepieciešamo lauksaimniecības zemi, kā arī lauksaimniecības zemi, ko iegūst īpašumā valsts kapitālsabiedrības ar likumu deleģēto funkciju īstenošanai;
• lauksaimniecības zemi, kuru persona iegūst īpašumā saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 3., 4., 7. un 8. punktu;
• darījumiem ar lauksaimniecības zemi starp laulātajiem, pirmās un otrās pakāpes radiniekiem (vecāki, bērni, vecvecāki, māsas un brāļi);
• lauksaimniecības zemi, kas tiek atsavināta zemes konsolidācijas procesā saskaņā ar zemes pārvaldību regulējošiem normatīvajiem aktiem
Likumā iekļauts arī 301. pants, kas nosaka, kam ir pirmpirkuma tiesības uz lauksaimniecības zemi.
Ja lauksaimniecības zemes kopīpašnieks pārdod viņam piederošo zemes daļu, pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo lauksaimniecības zemi ir zemes kopīpašniekiem. Personai, kas ir lauksaimniecības zemes nomnieks, ir pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo zemi, ja zemes nomas līgums ir reģistrēts attiecīgajā pašvaldībā. Šādā gadījumā lauksaimniecības zemes nomniekam ir pirmpirkuma tiesības uz to lauksaimniecības zemi, uz kuru pirmpirkuma tiesības neizmanto zemes kopīpašnieks. Pašvaldība zemes nomas līgumus, kas noslēgti pirms 30.12.2014., reģistrē lauksaimniecības zemes nomas līgumu reģistrā sešu mēnešu laikā, t.i. līdz 30.06.2015. Likuma grozījumos arī noteikts, ka lauksaimniecības zemes nomas līgums slēdzams rakstveidā uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem.
Ar likumu “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” var iepazīties portālā www.likumi.lv.
Darījumu ar lauksaimniecības zemi izvērtēšana
30.12.2014. stājās spēkā Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumi Nr. 748 „Noteikumi par lēmumu pieņemšanu darījumiem ar lauksaimniecības zemi”, kas izdoti saskaņā ar likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 30.1 panta ceturtās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 7. un 8. punktu. Noteikumi nosaka dominējošās zemes lietošanas kategorijas noteikšanas kritērijus darījumos ar lauksaimniecības zemi; iesniegumā par darījumu ar lauksaimniecības zemi iekļaujamo informāciju un tam pievienojamos dokumentus; kārtību, kādā lauksaimniecības zemes nomnieks un Latvijas zemes fonda pārvaldītājs īsteno pirmpirkuma tiesības.
Lauksaimniecības zemes pircējiem, LR un ES pilsoņiem, kuru īpašumā būs vairāk par 10 ha lauksaimniecības zemes, vajadzēs aizpildīt speciālu iesnieguma veidlapu, kurā būs jānorāda iegādājamās zemes turpmākās izmantošanas mērķis, jāapliecina, ka zemi izmantos lauksaimnieciskai darbībai, ka ir iegūta lauksaimnieciskā izglītība vai tai pielīdzināma izglītība, ka tiek saņemti vienoto platības maksājumi (pēc 2015. gada 1. jūlija), vai ir ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas. Lauksaimniecības zemes pircējiem – gan fiziskām, gan juridiskām personām, jābūt reģistrētām kā saimnieciskās darbības veicējiem Latvijas Republikā. Uz iesnieguma iesniegšanas dienu tiem nevarēs būt nodokļu parādu Latvijas Republikā.
Iesniegumam jāpievieno klāt darījuma aktu par lauksaimniecības zemes iegūšanu īpašumā, notariāli apliecinātu izglītības dokumenta kopiju vai izglītības dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu, ja nepieciešams apliecināt izglītības atbilstību likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28.1 panta pirmās daļas 1. punkta “b” apakšpunktā vai 2. punkta “c” apakšpunkta nosacījumiem; nerezidentam – dokumentu par nodokļu samaksu valstī, kurā ir pastāvīgā dzīvesvieta vai kurā ir reģistrēts. Biedrībām un nodibinājumiem – apliecinātu izrakstu no statūtiem par darbības mērķi.
Juridiskai personai ir nosacījumi, ka vismaz vienam īpašniekam vai pastāvīgajam darbiniekam ir jābūt atbilstošai profesionālajai izglītībai attiecīgajā juridiskās personas darbības jomā, kas iegūta ne mazāk kā arodizglītības programmā vai profesionālās vidējās izglītības programmā, vai (no 2015.gada 1.jūlija) vismaz viena īpašnieka ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas ne mazāk kā pēdējos trīs gadus pēc kārtas veido vismaz vienu trešdaļu no tā kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, bet sākot ar 2015. gada 1. jūliju, ka vismaz gadu pēdējo triju gadu laikā ir saņēmušas vienotos platības maksājumus saskaņā ar regulu Nr. 73/2009 vai saņem tiešos maksājumus saskaņā ar regulu Nr. 1307/2013, vai to ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas ne mazāk kā pēdējos trīs gadus pēc kārtas veido vismaz vienu trešdaļu no to kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Tāpat juridiskām personām rakstveidā jāapliecina, ka šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā uzsāks gada laikā pēc tās iegādes un nodrošinās arī turpmāk, ja zeme iepriekšējā vai tekošajā gadā ir bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem, vai uzsāks triju gadu laikā un nodrošinās arī turpmāk, ja zeme iepriekšējā vai tekošajā gadā nav bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem, kā arī jānorāda patiesā labuma guvējs.
Persona var izvēlēties iegādāties lauksaimniecības zemi kā fiziska persona vai kā juridiska persona. Atkarībā no tā, vai persona vēlas iegādāties zemi kā fiziska persona vai kā juridiska persona, tai jāizpilda viens no attiecīgajiem nosacījumiem. Zemnieku saimniecības īpašniekiem, kuri iegādājās lauksaimniecības zemi, ka fiziskās personas, nav nepieciešams reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem.
Lēmumu par lauksaimniecības zemes iegūšanu īpašumā pieņem pašvaldībā izveidotā “Ar lauksaimniecības zemi veikto darījumu tiesiskuma uzraudzības komisija” pēc iesniegto dokumentu izvērtēšanas un nepieciešamo datu saņemšanas no citām valsts informācijas sistēmām. Komisija sagatavos izziņu, ko parakstīs komisijas priekšsēdētājs, izziņa iesniedzama Rēzeknes zemesgrāmatu nodaļā. Darījuma aktu par lauksaimniecības zemes iegādi varēs reģistrēt zemesgrāmatu nodaļā tikai tad, ja būs pievienota pašvaldības izsniegta izziņa.
Lai atvieglotu iesniegumu aizpildīšanas procesu, iesnieguma veidlapas fiziskām un juridiskām personām ir pievienotas pielikumā.
Informāciju sagatavoja:
Vadims Čuhnovs
Rēzeknes novada pašvaldības
Juridiskās un lietvedības nodaļas jurists
T.64607171 Fax: 64625935
E-pasts: vadims.cuhnovs@rezeknesnovads.lv
Veidlapa fiziskām personām
Veidlapa juridiskām personām
0
0
0
