Maija sākums Rēzeknes novadā aizritēs rakstnieka Jāņa Klīdzēja simtgades zīmē. Atceres pasākumu cikls sāksies sestdien, 3. maijā pulksten 12.00 Jāņa Klīdzēja bērnības māju vietā „Upmaļos” Kantinieku pagasta Liužā, savukārt pulksten 13.00 ikviens interesents būs gaidīts uz piemiņas brīdi Kantinieku kapsētā. Rakstnieka simtgadei veltītie pasākumi turpināsies Fr. Trasuna muzejā „Kolnasāta” Sakstagalā, kur notiks J. Klīdzēja prātulu grāmatas „Viss ir uz labo…” atvēršana (grāmatas sastādītāja Ināra Ducsaliete), kā arī bērnu domrakstu konkursa „Par labu bērnu būt ir tik grūti…” un zīmējumu konkursa „Ar Boņuka acīm” uzvarētāju apbalvošana.
Pulksten 15.00 būs piemiņas brīdis pie Jāņa Klīdzēja stādītā ozola Sakstagala Jāņa Klīdzēja pamatskolas pagalmā. Klātesošie tiks aicināti arī apskatīt „Boņuka istabu” un bērnu zīmējumu izstādi „Ar Boņuka acīm”. Atceres pasākumu cikls turpināsies 5.maijā pulksten 18.00, kad pie krusta J. Klīdzēja dzimtajā ciemā Rikavas pagasta Kurpniekos notiks Maija dziedājumi, savukārt J. Klīdzēja dzimšanas dienā – 6. maijā – notiks rakstnieka jubilejas svinības Sakstagala J. Klīdzēja pamatskolā.
Jāņa Klīdzēja simtgadei veltītos pasākumus organizē Rēzeknes novada pašvaldība, Fr. Trasuna muzejs „Kolnasāta”, Sakstagala J. Klīdzēja pamatskola, biedrība „Cilvēka bērns”, kā arī Sakstagala un Kantinieku pagasta pārvaldes.
Jānis Klīdzējs – rakstnieks, sabiedriskais darbinieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Rakstnieka šūpulis kārts 1914. gada 6. maijā, tagadējā Rēzeknes novada Rikavas pagasta „Kurpniekos”, bet bērnība un pusaudža gadi pavadīti Kantinieku pagasta „Upmaļos”. Pēc Otrā Pasaules kara sekoja emigrācija, mūža lielāko daļu viņš pavadīja svešumā, kur ASV pelnīja iztiku kā ārsts-psihiatrs, taču naktīs, rakstot grāmatas, savās domās rakstnieks atgriezās Latvijā. Ne velti Jānis Klīdzējs un viņa grāmatu varoņi visu mūžu domājuši par pasaules ceļiem un atgriešanos.
Jāņa Klīdzēja personību lielākais vairums Latvijas iedzīvotāju vislabāk iepazinuši, noskatoties J. Streiča filmu „Cilvēka bērns”, kas tapusi pēc Jāņa Klīdzēja romāna par viņa bērnības smeldzīgajām atmiņām, kas caur sprigano, daudzkrāsaino Boņuku (rakstnieka prototips) un „sālītiem” izteicieniem ir kā tālo gadu romantisks atspulgs. Tā ir pirmā filma, kas uzņemta kolorītajā latgaliešu valodā, tāpēc iekļauta arī Ginesa rekordu grāmatā. Filma savā laikā ir ieguvusi Latvijas galveno kino balvu „Lielais Kristaps”, plūkusi laurus Sanremo starptautiskajā festivālā un vēl daudzos citos.
Atrodoties trimdā, Jānis Klīdzējs Latviju apmeklēja trīs reizes: pirmo reizi 1978. gadā, vēl Padomju Savienības sastāvā, pēc tam – 1992. un 1993. gadā, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, kad ciemojās arī savās dzimtajās vietās Latgalē. Jānis Klīdzējs nomira 2000. gada 2. maijā, pēc trīs gadus ilgas cīņas ar ceļu satiksmes negadījuma atstātajām sekām uz veselību. Jāņa Klīdzēja un viņa sievas Emīlijas pīšļi pārapbedīti Kantinieku pagasta kapos 2008. gada 31. jūlijā – pēc vairāk nekā 60 svešumā pavadītiem gadiem izcilais rakstnieks piepildīja savu dzīves laikā loloto sapni atgriezties dzimtenē.