Vienāds iepakojums, bet zemāka kvalitāte. Pārtika dažādās ES dalībvalstīs nav vienādas kvalitātes pat tad, ja nāk no viena zīmola ražotāja. Jautājumu apspriež EP Iekšēja tirgus komiteja.
Mazāk gaļas dažādos produktos, mazāk kakao šokolādē, apelsīnu sula bez apelsīniem, sīrupi un mākslīgie saldinātāji cukura vietā. Pētījumos iegūtie dati liecina, ka pārtika, kas tiek tirgota atsevišķās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, lai gan ir droša, tomēr ir zemākas kvalitātes, nekā tā paša zīmola produkti, kas atrodami Rietumeiropā.
Lai atklātu šo faktu, pētnieki veica izmēģinājumus ar dārzeņiem, gaļu, zivīm, piena produktiem, tējām un konditorejas izstrādājumiem. Atklājās, ka, piemēram, Slovākijā nopērkamajos zivju pirkstiņos ir mazāk gaļas, nekā tajos, kas nopērkami Austrijā (attiecīgi – 58% un 65%). Tāpat tika noskaidrots, ka Slovākijā un Čehijā nopērkamie apelsīnu dzērieni nesatur apelsīnus, lai gan šā paša zīmola dzērienos Vācijāa ir 3% apelsīnu koncentrāts. Savukārt Ungārijā 71 no 96 produktiem bija ar citādu saturu, nekā identiskas preces, kas nopērkamas Itālijā un Austrijā. Tāpat šāda veida atšķirības tika atklātas arī kosmētikā, tīrīšanas līdzekļos un dzīvnieku barībā.
Produkta pielāgošana vietējai gaumei un cenai ir legāla standarta procedūra. Vietējo produktu izmantošana lokālajās rūpnīcās vai aizvietošana ar lētākām sastāvdaļām, pielāgojoties pircēju maksātspējai, var radīt arī garšas atšķirības, taču iepriekšminētajos gadījumos cenas bija vienādas vai pat augstākas, bet tas, ka produktā ir atšķirības, netika norādītas uz iepakojuma. Tas ir maldinoši.
Debates EP Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā
Lai palīdzētu dalībvalstīm identificēt šādas nelikumīgas darbības, Eiropas Komisija (EK) nesen sagatavoja vadlīnijas, kā piemērot ES tiesību aktus divejādas produktu kvalitātes gadījumos. Tās tika prezentētas arī Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas sanāksmes laikā. “Uzņēmumi var likumīgi veikt izmaiņas savos produktos…taču patērētājiem tās ir jāsaprot, viņi nedrīkst tikt maldināti,” eiroparlamentāriešiem paskaidroja EK pārstāvis Francisco Fonseca Morillo. Uzņēmumi “nedrīkst radīt iespaidu, ka viena zīmola produkti, kas iesaiņoti vienādos iepakojumus, ir ar vienādu sastāvu un kvalitāti, ja tas tā nav,” viņš piebilda.
Jāatzīmē, ka EK grasās piešķirt 2 miljonus eiro šā jautājuma tālākai pētniecībai – vienu miljonu, lai izstrādātu vienotu pārbaudes metodi un otru miljonu dalībvalstīm, lai tās veiktu produktu izpēti.
Galvenokārt par šā jautājuma aktualizēšanu priecājas tie EP deputāti, kas nāk no jaunajām ES dalībvalstīm, taču viņi norāda, ka EK izdotās vadlīnijas nav pilnīgas, jo nesatur informāciju par citām precēm, piemēram, kosmētiku vai tīrīšanas līdzekļiem.
Richard SULíK, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas pārstāvis deputāts no Slovākijas, uzsvēra, ka netiek debatēts par to, ka produktiem vajadzētu garšot un maksāt vienādi, galvenais ir, lai patērētājs būtu informēts par izmaiņām.
Julia REDA, Zaļo pārstāve no Vācijas, šobrīd piekopto praksi uzskata par “apvainojumu patērētājiem”.
Horvātiete Bijlana BORZAN no EP sSociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas , kas pati atbalstīja pārtikas pārbaudes savā valstī, norādīja, ka “šā brīža tiesiskais regulējums ir nepilnīgs; pretējā gadījumā šī problēma jau būtu vēsture”.
Adam SZEJNFELD, Eiropas Tautas partijas grupas poļu pārstāvisdeputāts, to uzskata par “kriminālnoziegumu, krāpšanu”, un saka, ka mums vajadzētu “risināt jautājumu tieši no šīs perspektīvas”.
Vācietis Andreas SCHWAB, kas arī pārstāv Eiropas Tautas partijas grupu, teica, ka, “ja sastāvdaļu saraksts ir pareizi norādīts, produktu var likumīgi laist tirgū.” Bet Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas pārstāve deputāte no Čehijas Dita CHARANZOVA uzsvēra, ka “nepietiek tikai likt cilvēkiem izlasīt to, kas rakstīts smalkajā drukā.”
EP jau vairākkārt apspriedis šo problēmu, pēdējoreiz tas notika maija plenārsesijā pēc tam, kad vairāku deputātu grupa uzdeva EK rakstiskus jautājumus par konkrēto tēmu. Par pārtikas kvalitātes atšķirībām tiks runāts arī Bratislavas samitā šo piektdien – 13. oktobrī.