16. decembrī, pateicoties Latvijas Lietišķo sieviešu apvienības gādībai, jau kārtējo reizi pēc kārtas Silmalas pagasta radošajiem bērniem bija iespēja vērot Maskavas namā notiekošā XII Bērnu starptautiskā baleta pasaku festivāla “Ziemas pasaka” divas izrādes.
25 bērni, no tiem vairums – pirmoreiz, izbaudīja pirmssvētku atmosfēru un īstu dejas un baleta mākslu. Vispirms bērnu uzmanību saistīja horeogrāfijas studijas ”Aušreļe”, vad. M. Kosaitis (Šauļi, Lietuva) uzvedums pēc Hansa Kristiana Andersena pasakas „Īkstīte”, kurā dažādu vecumu bērni rādīja plastikas un sinhronuma brīnumus, taču vienlaikus ļāva vaļu fantāzijai, jo bija jāmin aizvien jaunos tērpos iznirstošos pasakas simboliskos varoņus. (Bija acīmredzams, ka pie multfilmām — gatavā vizuālā materiāla — pieradušajiem tas nenācās viegli, jo bija jādomā alegorijās, taču bērni godam to izturēja, jo ik pa laikam bija dzirdama sačukstēšanas par to, kas tad nu tagad dejo uz skatuves!) Jautāti par neparastākajiem tēliem, vairāki bērni atzina, ka īpaši patikušas ēnu dejas aiz priekškara un neparastais gadalaiku attēlojums, kad bērni dažādas krāsas apģērbos atainoja rudens lapu skaistuma padošanos sniegpārslām. Tiesa, vienīgā negatīvā replika bija par Īkstītes lomas izpildītāju, – viņai vajadzējis būt augumā mazākai, jo acīmredzami talantīgā baletdejotāja bija krietni lielāka par dažiem citiem uzdevuma varoņiem.
Savukārt izrāde „Riekstkodis” (pēc E.T.A. Hofmaņa pasakas) Sanktpēterburgas Vladislava Kuramšina baleta un teātra skolas dejotāju izpildījumā lika aizrauties elpai no pārdomātajiem tehniskajiem risinājumiem un tērpu krāsainības. Vispirms pārsteidza tas, kā notikumi uz skatuves bija prasmīgi vizuāli saistīti ar fonā vērojamajiem multfilmas fragmentiem, kas reizēm pat radīja īstenu sirrealitātes izjūtu. Un šis mazliet skumjais stāsts par sapņiem un realitāti ieguva jaunu – bērniem saprotamu un tuvu skanējumu. Bet mazu neizpratni bērnu uztverē tomēr radīja Prinča uznākšana uz skatuves, jo baleta mākslu vēl nepazīstošie mazie prāti neizpratnē jautāja vecākiem un skolotājiem, kāpēc onkulis nav apģērbis bikses… Varbūt no malas izklausās komiski, bet būtībā – bērnu pasaku festivālā, iespējams, būtu pieļaujamas kādas atkāpes no lielā baleta principiem, jo nudien grūti bija bērniem izskaidrot, kāpēc tam onkulim jāģērbjas tieši tā…
Tas, ka bērni redzētajā saskatīja arī mīnusus, liecina tikai par to, ka ieceres mērķis ir pilnībā īstenojies – bērni izbaudīja redzēto, vērtēja un noteikti izdarīja katrs sev nozīmīgus secinājumus. Jo mājupceļā praktiski katrs atzina, ka noteikti dotos uz baletu vēlreiz. Tie ir labākie komplimenti gan festivāla rīkotājiem, gan režisoriem, horeogrāfiem un baletdejotājiem.
Pēc izrādēm bērnu gaidīja ne vien fotografēšanās ar baleta „Riekstkodis” augumā mazajiem, bet dejas mākslā jau naskajiem varoņiem. Īsts pārsteigums bija viesošanās pie Salatēta viņa Rīgas rezidencē Dārzciema ielā 46, kur bērnus sagaidīja neparasts dārzs – ar milzīgu sēni, rūķi un skaisti rotātu taciņu, kā arī Salatēta sagādātas pusdienas un arī dāvanas. Pārsteigumam un priekam mijoties, tika gan deklamēti dzejoļi, gan dziedātas dziesmas, Salatētis pasniedza atsevišķu dāvanu arī vienai mazajai viešņai, kura tieši tajā dienā svinēja savu dzimšanas dienu.
Visi bērni devās mājup ar jaunu ticību brīnumiem, pārliecību par Salaveča cepto kotlešu īpašo garšu un ar saldām un radošām dāvanām, kuras bērni steidza izgaršot un izkrāsot jau autobusā. Labais vairo labo, un īstenu gandarījumu var just tie cilvēki, kas savu cēlo darbu atspulgu var saskatīt bērnos. Šoreiz viss labais piepildījās un atbalsojas mazajās sirsniņās. Paldies par šo iespēju un jaunajiem iespaidiem!
Silmalas kultūras nama vadītāja un šī pasākuma koordinatore Natālija Stafecka: „Vēlreiz sirsnīgi pateicamies mūsu labvēļiem – Latvijas Lietišķo sieviešu apvienībai un personīgi Irinai Pētersonei un Valentīnai Seņkovai par ilggadējo sadarbību un atbalstu mūsu radošo un aktīvo bērnu redzesloka paplašināšanā. Paldies par ieejas biļešu un ēdināšanas izdevumu apmaksu. Savukārt Silmalas pagasta pārvaldei pateicamies par transporta nodrošināšanu un šoferim Ēvaldam Laizānam par pacietību un sapratni, stūrējot pa ziemīgajiem ceļiem bērnu nerimstošo čalu pavadījumā. Paldies visiem, kas rīkoja šo braucienu un arī bērniem un vecākiem, kas godam to bija nopelnījuši. Lai visiem radošs un labestības pilns Jaunais gads.”
Skaidrīte Svikša
0
0
0
