Trīsdesmit astoņi izrakstīti linu krekli, trīsdesmit astoņi pastalu pāri, koši rakstaini svārki meitenēm, pelēkas bikses zēniem, rūpīgi sagludināti, salaboti un apmīļoti, guļ kārtīgās rindiņās uz klases soliem, lai jau drīz, gluži kā apburti putni, celtos spārnos un iegūtu otro dzīvi starp tūkstošiem mazo dejotāju kopīgā deju rakstā. Šie tautas tērpi pieder Jāņa Klīdzēja Sakstagala pamatskolas diviem — 1. -3. klases un 4.-6.klases — deju kolektīviem, kuri skolotājas Anitas Cercenas vadībā, izcīnījuši tiesības piedalīties XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos Rīgā. Sakstagaliešus varēs vērot gan deju koncertā Daugavas stadionā, gan, protams, lielajā svētku gājienā – aiz Rēzeknes novada karoga.
Uz svētkiem sapoš kopīgi
Agri no rīta cēlušies, mazie dejotāji vēl berzē miegu no acīm, bet skolotāja jau nokomandē, — “Trīs, četri!”, un sākas deja “Labrītiņ rītiņā”. Savas atvases uzmanīgi vēro “atbalsta grupa” – dejotāju vecāki, kuri aktīvi dzīvo līdzi mazo gaitām un sasniegumiem. Otrklasnieka Aleksandra Petrova mamma Raisa atzīst, ka nav viegli sapost dēlu uz svētkiem, taču tas ir interesanti. “Mēs noteikti skatīsimies televizorā viņu uzstāšanos. Sirds dreb par savējiem, meita Ilze uz svētkiem brauc pirmo reizi, baidos, lai izturētu lielo slodzi,” saka Nadežda. Iļjas mamma Aļona un Santas tētis Mihails atzīst, ka Dziesmu svētki vecākiem ir liels pārdzīvojums, taču ir liels prieks, ka bērns dejo.
Ķīmijas kabinets šobrīd pārvērties par tautas tērpu noliktavu, te saimnieko skolotāja Rasma Pudule, kura jau trešo nedēļu uzņēmusies tautas tērpu gludināšanu, vēl šis tas jāpiediedz, jāiešuj kāda poga.
“Visi kopīgi savējos pavadām uz svētkiem,” – smaida skolas direktore Silvija Freiberga. Viņa uzteic gan skolotājus, gan bērnu vecākus, kuri ir ļoti atsaucīgi – gan atved bērnus uz mēģinājumu, ada vilnas zeķes dejotājiem, palīdz sagādāt visu nepieciešamo, lai bērni svētkos justos labi.
“Lielie” dejotāji aktu zālē piemērī vilnas zeķes. “Dejošana patīk, dejoju jau trīs gadus. Vai mamma liek? Nē, pats eju,” – saka Imants. Viņam mīļākā deja ir “Rupjmaizkukul’s”, kas esot īpaši enerģētiska, savukārt Jurijam vairāk patīk “Spīdēja saulīte,” kam vieglāki soļi. Visi dejotāji korī apliecina, ka viņus nebaida ne agrā celšanās, ne vēlie koncerti vakaros, grūtības viņi gatavi izturēt kā īsti sakstagalieši! Ko ir devusi dejošana? Gunitai patīk iespēja doties uz koncertiem, Karīna uzskata, ka dejošana dod enerģiju, bet Sintija – drosmi.
“Bērni, kuri piedalās pašdarbībā, tik tiešām ir citādi, viņi ir organizētāki, prot saģērbties, laikā būt uz skatuves, smaidīt, kad nemaz to negribas, viņiem ir lielāka atbildības sajūta, patstāvība. Dejošana dod labu stāju, ritma izjūtu, iemāca ar lepnumu nest tautas tērpu, pastalas sasiet. Tā dod arī sava novada un valsts patriotisma sajūtu,” – saka Silvija Freiberga.
Deju kolektīvu vadītājai Anitai Cercenai šie jau būs sestie svētki – divos viņa piedalījās kā dalībniece, bet četros kā kolektīva vadītāja. “Mazajiem mēģinājumi nebūs pa dienu, tikai no rīta un vakaros, kad nav tik karsti. Dejas nav grūtas, raksti skaisti, galvenais, lai pašiem būtu prieks un gandarījums!”
Rēzeknes novads – svētku rakstos
Kā informēja Rēzeknes novada Izglītības pārvaldes speciāliste Aija Dundure, Rēzeknes novadu lielajos svētkos pārstāvēs vairāk nekā trīs simti dalībnieku — 16 kolektīvi, no tiem 6 folkloras kopas, 6 deju kolektīvi, 2 kori un 2 pūtēju orķestri. Visbagātākā dejotāju un dziedātāju ziņā ir Nautrēnu vidusskola, no turienes uz svētkiem dosies 3 kolektīvi – 2 deju kolektīvi un folkloras kopa, pēc tās seko J. Klīdzēja Sakstagala pamatskola, pa 1 deju kolektīvam ir no Bērzgales pamatskolas un Dricānu vidusskolas. Mazie folkloristi bez Nautrēnu vidusskolas vēl ir no L. Rancānes Makašānu amatu vidusskolas, Kaunatas vidusskolas, Liepu pamatskolas, Gaigalavas pamatskolas un Rikavas pamatskolas. Novadu pārstāvēs arī divi pūtēju orķestri – Rēzeknes novada un Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolas audzēkņu pūtēju orķestris un Maltas jauniešu pūtēju orķestris “Vikords”. Koru kustība skolās nav tik populāra, kā dejotāji – svētkos no Rēzeknes novada piedalīsies tikai divi kori – Dricānu, Maltas vidusskolas un Kalnezeru katoļu pamatskolas apvienotais koris un Ilzeskalna Draugu meiteņu koris. Tie ir labākie no labākajiem, jo atlase bija ļoti stingra, no kolektīviem, kas atlasē ieguva 1. pakāpi, 170 kolektīvi palika “aiz svītras”, tostarp arī vairāki novada kolektīvi, kuri tāpat bija saņēmuši 1. pakāpi, taču punktu skaits bija mazāks.
Svētku dalībnieki no Rēzeknes novada, kā parasti, nakšņos Puškina licejā, Sarkandaugavas ielā, kas nav sevišķi tālu no Mežaparka. Dziesmu svētku kolektīvu dalībnieku uzturēšanās izmaksas sedz valsts finansējums, taču liels ir arī Rēzeknes novada pašvaldības ieguldījums savu dejotāju un dziedātāju sapošanai svētkiem. Visiem dalībniekiem un kolektīvu vadītājiem tika šūdināti jauni tautas tērpi, darināti jauni kolektīvu karogi. Novads finansē pavadošo personu uzturēšanās izmaksas, transporta izmaksas, apmaksā medicīnas darbinieka darbu, komandējumu izmaksas, dāvina visiem dalībniekiem krekliņus Rēzeknes novada karoga krāsās. Kopskaitā 2015. gada budžetā šim mērķim bija plānoti 25 000 eiro.
Deju kolektīvi un pūtēju orķestri uz svētkiem devās jau dienu iepriekš – 6. jūlija pēcpusdienā, jo 7. jūlijā agri no rīta ir jābūt mēģinājumos. Lielajā svētku gājienā visi skandēs īpašo Rēzeknes novada saukli, kuru gan pagaidām vēl Aija neatklāj – lai būtu pārsteigums. Mēģinājumu un koncertu grafiks ir ļoti saspringts, tāpēc vēlēsim saviem bērniem izturību un veiksmi, jo, kā uzsver Aija Dundure, – dziesmu svētki nav atpūta, bet gan smags darbs. “Atpūta tā ir tikai skatītājiem, taču dalībniekiem paliek prieks, gandarījums un lepnums par savu varēšanu rakstīt deju un dziesmu rakstus!
Anna Rancāne
Autores foto
0
0
0
