21. augustā jau četrpadsmito reizi pulcējās kopā izdevēji un Rēzeknes un Viļānu novada grāmatu lasītāji, lai svinētu Grāmatu svētkus. Katru gadu Grāmatu svētki notiek kādā citā pagastā, šoreiz tas bija Strūžānu kultūras nams, kas pildījās gan lieliem, gan maziem lasītājiem, lai klātienē tiktos ar grāmatu autoriem un iegādātos jaunākās grāmatas par apgādu cenām. Grāmatu piedāvājums šogad bija tik tiešām iespaidīgs – Strūžānos viesojās 7 izdevniecības ar savu jaunāko literatūru, par kuru vislielākais prieks bija lauku bibliotēkām, jo to lasītāji saņēma grāmatu dāvinājumu par 1995 eiro.
Kā ar humoru atzīmēja Latvijas lauku bibliotēku atbalsta biedrības vadītāja Biruta Eglīte, tā kā vēlēšanas vēl aiz kalniem, dāsnākie dāvinātāji šoreiz nebūt nebija partijas, tikai viena no tām, “Vienotība”, atvēlējusi savu artavu. Toties kupls ir citu atbalstītāju skaits, tie ir gan grāmatu apgādi, uzņēmēji un privātpersonas — starp atbalstītājiem ir Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Latvijas Bērnu fonds, Jelgavas tipogrāfija, Nacionālie bruņotie spēki, AS Latvijas Gāze, SIA Drukātava, SIA VESTA-LK, Arctic Paper Latvija, The White Book, eksprezidents Valdis Zatlers, Arturs Balts.
“Ir svarīgi, ka laukos katru gadu notiek šādi svētki, kas ļauj gan lasītājiem un grāmatu autoriem satikt vienam otru, gan arī pievērš uzmanību lauku problēmām,” — atklājot Grāmatu svētkus uzsvēra Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs. Viņš atzīmēja, ka Grāmatu svētki jau sen pārauguši grāmatu robežas, un viens no svētku interesantākajiem notikumiem allaž ir publiskā diskusija par kādu sabiedrībā aktuālu tēmu. Šoreiz diskusija „Vai Latvijā varam justies droši?” pulcēja tik tiešām daudz interesentu, lai uzklausītu LR iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski un Valsts robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru.
Iekšlietu ministrs atzīmēja iepriecinošu faktu drošības jomā – ar katru gadu Latvijā samazinās sevišķi smago noziegumu skaits, Latvijā ir viszemākais terorisma līmenis starp Eiropas valstīm, Valsts policijai izdodas atšķetināt daudzu noziegumu ķēdes, nesen notverts arī ilgi meklētais Imantas pedofils. Tomēr diskusija pievērsās pēdējā laikā sabiedrībā daudz apspriestajam tematam – bēgļu jautājumam. R. Kozlovskis pamatīgi un izsmeļoši izskaidroja auditorijai situāciju Eiropas valstīs, kur ierodas simtiem tūkstošu patvēruma meklētāju, un Latvijas valsts iespējamo rīcību, risinot bēgļu problēmu. Latvijas valdība, kā arī vairākas citas ES dalībvalstis, nav piekritusi Eiropas Komisijas sākotnēji piedāvātajam variantam valstīm bēgļus uzņemt pēc kvotu sistēmas, kas zināmā mērā būtu piespiedu mehānisms, taču jautājums, kā īstermiņā palīdzēt Itālijai un Grieķijai, paliek atklāts.
“Iedomājieties, kā jūs justos, ja Strūžānos pēkšņi ierastos ap 250 tūkstošiem cilvēku, kā tas ir atsevišķos Grieķijas un Itālijas reģionos,” retoriski jautāja ministrs. Šobrīd ir panākta vienošanās, ka valsts nosauks skaitli, ar kuru tā ir gatava piedalīties kopējā sešdesmit tūkstošu bēgļu pārvietošanas projektā, Latvijai tie ir 250 patvēruma meklētāju. “Es vēlos uzsvērt, ka šis ir vienreizējs projekts – viena gada garumā mums ir maksimāli jāpārvieto 250 patvēruma meklētāju. Latvijai nav nekādu saistību piedalīties turpmākajos projektos, ja kaut kas tāds tiktu izvirzīts.” Ministrs uzsvēra arī to, ka par katru patvēruma meklētāju, kas ieradīsies Latvijā, mēs no EK saņemsim sešus tūkstošus eiro, Latvija ir lūgusi EK šo summu palielināt līdz desmit tūkstošiem eiro, lai no valsts budžeta būtu iespējami mazāk jātērē patvēruma meklētāju uzņemšanai un integrēšanai Latvijas sabiedrībā.
Gan iekšlietu ministrs, gan Valsts robežsardzes priekšnieks atbildēja uz klausītāju jautājumiem, kuri arī bija saistīti ar drošību. Iedzīvotājus uztrauc bērnu un jauniešu drošība, jo drīz sāksies skola, tāpēc skolas ir lūgušas valsts policijas atbalstu, skaidrojot bērniem ceļu satiksmes noteikumus.
Diskusijas noslēgumā Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs pateicās Valsts Robežsardzes priekšniekam un Iekšlietu ministram par viņu darbu, gādājot par sabiedrības drošību, kā arī par dalību diskusijā, jo ir ārkārtīgi nepieciešama informatīvā kampaņa, lai visus aktuālos jautājumus, tostarp par bēgļu problēmu, vienkārši un nepārprotami izskaidrotu sabiedrībai. “Drošība, tā nav tikai policijas un robežsardzes rūpe, tā ir arī mūsu valsts pilsoņu izglītības, audzināšanas un inteliģences līmenis.”
Pēcpusdienā bērni un jaunieši varēja vērot ugunsdzēsēju paraugdemonstrējumus, bet visus kopā pulcēja pusdienas brīvā dabā pie Strūžānu ezera “Ne asakas!”
Grāmatu svētku rīkotāji: Lauku bibliotēku atbalsta biedrība, Rēzeknes novada pašvaldība, Stružānu pagasta pārvalde.
Anna Rancāne
0
0
0
