Septembris ir laiks, kad sākas lielās kartupeļu vākšanas talkas, kad domājam, kā šo vērtīgo produktu saglabāt līdz nākamajai ražai, jo latvietim sātīgas pusdienas noteikti saistās ar kartupeļu piedevu, ne velti šo gardo bumbuli mēdz saukt par mūsu otro maizi. Lai gan mēs arī neesam tik naski buļbu, tupeņu, guļbu, kartošku, rāceņu, pampāļu, zempupu ēdāji, kā, piemēram, kaimiņi baltkrievi, tomēr katrs mūsu valsts iedzīvotājs gadā apēd 130 kg kartupeļu, kas, pēc speciālistu domām, ir pietiekami daudz.
Tieši tāpēc septembra pēdējā nedēļā pušānieši par godu ražas svētkiem nosvinēja „Kartofeļfestu”, kur salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad godā tika celts ābols, šogad cildinājām un galdā likām kartupeli. Lai piedalītos pasākumā, dalībniekiem, kas pasākuma sākumā tika celti talcinieku godā, līdzi bija jāņem lielākais šogad izaudzētais kartupelis. Jāatzīst, ka pušānieši bija krietni pacentušies – uz izstādi tika nesti ne tikai lielākie, pumpainākie un gludākie, bet arī krāšņāk izrotātie kartupeļi, kas bija pārtapuši par ežiem, putniem un pat cilvēkiem, tieši tāpēc labākos nācās noskaidrot ar balsojuma palīdzību. Par uzvarētājiem tika atzīti Līga Viļuma, Viktorija Beitāne, Daniela Paplavska.
Pasākuma gaitā talciniekiem bija jārāda arī savas zināšanas, piemēram, no kurienes kartupelis nācis, cik vecs tas ir, cik veci ir čipsi, kur atjautīgākie balvās ieguva dažādas saimniecībā noderīgas lietas. Taču ,,Kartofeļfests’’ nebūtu īsti svētki, ja netiktu izlocīti arī kauli. Talciniekiem ar saimnieces palīdzību spēļu veidā bija jāizdzīvo kartupeļu šķirošana mazajos, lielajos un sēklas, jāizspēlē ģimenes brauciens pie vecmāmiņas uz kartupeļu talku, jāglābjas no kartupeļu maisa staipīšanas un jāsacenšas tupeņu mizošanā. Līdz ko muskuļi bija iesildīti, saimniece savus talciniekus aicināja arī pie galda, kur katrs varēja izbaudīt kartupeļu pankūkas, kas allaž priecē gan lielus, gan mazus vēderus.
Saimniece saka sirsnīgu paldies visiem talciniekiem, kas piedalījās „Kartofeļfestā”, un nākamajā gadā aicinās ciemos, lai visi kopā godinātu kādu citu dārzeni.
Mārīte Krasnobaja
Pušas tautas nama vadītāja