11. novembrī, Lāčplēša dienā, pamatā pieminam Latvijas valsts armijas uzvaru pār Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī. Laika gaitā šīs dienas svinības guvušas jaunus vaibstus, bet vadmotīvs paliek nemainīgs – atcerēties un godināt par Latvijas brīvību cīnījušos! Maltā šie svētki šogad bija tematisku pasākumu piesātināti: tika atklāts piemiņas akmens, prezentēta grāmata un tikās vairāku pagasta dzimtu pārstāvji.
Piemineklis
Divas no 11. novembra aktivitātēm īstenojās, pateicoties Latvijā pazīstama maltēnieša – fotovēsturnieka Pētera Korsaka rūpēm. Ar viņa iniciatīvu un Maltas pagasta pārvaldes vadītāja Vitālija Skudras atbalstu, kā arī daudzu līdzcilvēku ziedojumiem (tostarp Latvija pazīstamām personībām – Ojāram Spārītim, Lidijai Doroņinai-Lasmanei, Valteram Nollendorfam u.c.) Maltas pagastā atklāts piemiņas akmens “Nacionālo partizānu “Maltas lūši” un viņu atbalstītāju piemiņai”. Tas atradīsies tieši pie ieejas Rozentovas kapsētā (arī tā vietai ierosmi devis P. Korsaks), aicinot apstāties, piesēst un atcerēties arī visus, kuriem atdusas vietas dažādu iemeslu dēļ nav zināmas. “Man ir liels gandarījums, ka Latvijas simtgadei es varēju veltīt par Latviju kritušo mana dzimtā pagasta līdz šim nezināmo cīnītāju vārdus. Nu arī man būs vieta, kur aizdegt svecīti par maniem komunistiskā režīma nobendētajiem tuviniekiem. Lai mūžīga piemiņa viņiem,” teica Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Pēteris Korsaks. Viņa atmiņas par nacionālajiem partizāniem un traģēdiju Rabskovā, kas izpostīja Jaudzemu ģimeni, nav likušas mieru, līdz divu gadu laikā arhīvos atrastie materiāli un 2017. gadā fotoplenēra laikā tikšanās ar tāspuses ļaudīm atvedusi līdz domai par šādu piemiņas vietu.
Iesvētot piemiņas akmeni, Rozentovas draudzes prāvests Rinalds Broks uzsvēra, ka “šis piemineklis ļaus maltēniešiem atcerēties faktus par sava ciemata pagātni un līdzcilvēku likteņiem. Lai šī piemineklis mums katram liek aizdomāties, ko mēs katrs esam gatavi dot no sevis Latvijai”. Latvijas aizsardzības fonda “Lāčplēsis” goda zīmes bronzā īpašnieks, Maltas pagasta pārvaldes vadītājs Vitālijs Skudra savā uzrunā teica: “Šo pieminekli sen bija pelnījuši gan tie, kuru vārdi iekalti granītā, gan daudzi citi, par kuriem vēl nezinām. Tas ir mūsu visu paldies viņiem. Aicinu visus atcerēties pagātni, sniegt vēl papildu ziņas, kas palīdzētu aizpildīt Maltas pagasta un visas Latvijas vēstures baltos plankumus.” Tālo ceļu uz dzimto pusi bija mērojusi arī nacionālo partizānu “Maltas lūši” sakarniece (Maltas vidusskolas skolniece, kuru arestēja pirms 12. klases beigu eksāmeniem) Veronika Tenča-Goldmane, kurai šogad apritēja 90 gadi. Viņa vārā balsī slavēja Dievu, ka palīdzējis izturēt 9 gadus izsūtījumā Noriļskā, ka ļāvis nodzīvot līdz šai dienai, kad tiek godināta to cilvēku piemiņa, kas nepadevās un ticēja, ka Latvija reiz būs brīva. Domu izteiksmē mammai palīgā nāca viņas meita Ināra Paiča, kura piedzimusi Noriļskā. Ināra nolasīja arī divus V. Tenčas-Goldmanes dzejoļus: “Himna Latgalei” ar skaistiem vārdiem – “te mana tauta, te mana vieta/Mūžīgi būšu pie tās es sieta”! un otrs – “Latvijai dzimšanas dienā”. Tāpat pieminekļa iesvētīšanas pasākumā klātbija arī partizāna Antona Jaudzema dēls Jānis no Kurzemes, kurš pateicās visiem ziedotājiem un līdzcilvēkiem par viņa tēva un citu Maltas partizānu piemiņas pagodināšanu. Maltēniešus ar savu klātbūtni pagodināja vēsturnieki Inese Dreimane (Latvijas Okupācijas muzejs) un Zigmārs Turčinskis (Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieks).
Pasākuma laikā jaunsarga zvērestu nodeva septiņi Rēzeknes novada vienības jaunsargu kandidāti (instruktors Ivars Kļaviņš). Bet noslēgumā tika pasniegti Maltas pagasta pārvaldes pateicības raksti: Pēterim Korsakam, akmeņkalim Jāzepam Madelānam, uzņēmējam Jevgēnijam Križanovskim un Jānim Jaudzemam par ieguldījumu šī pieminekļa idejas īstenošanā. Ziedu un svecīšu nolikšanas laikā zemessargu trīs šāvienu zalves sūtīja simboliskus sveicienus visiem Lāčplēša dienas svinētājiem gan taisaulē, gan Maltas apkārtnē…
Grāmata
Pēc patriotisku dziesmu piepildīta koncerta Maltas kultūras namā (ar Irēnas Ancānes un mūzikas grupas “Arnolda Grīnberga kvintets” piedalīšanos) dienas turpinājumā Maltas Vēstures muzejā bija iespēja tikties ar jaunās grāmatas “Vējos izkaisītie” autori Veroniku Tenču-Goldmani, tās izdošanas idejas autoru un finansējuma gādātāju Pēteri Korsaku un citiem palīgiem idejas īstenošanā – Ināru Paiču un Skaidrīti Svikšu.
“Sabiedriski vēsturisks stāsts par Latgales novada ļaužu dzīvi 20. gadu simtā” – tāds ir jau 2000. gadā uzrakstītās grāmatas apakšvirsraksts. Arī tās vāka idejas autors ir P. Korsaka kungs un tēmas atklāsmei viņš izvēlējās vienkārši koku – stiprām saknēm, bet vēja norautām lapām…
Tapšanas laikā veikts daudz redakcionālu labojumu, turklāt autores slimības dēļ bija apgrūtināta faktu un vārdu precizēšana, tajā lielu ieguldījumu sniedza meita Ināra Paiča: “Viegli mums negāja, jo grāmata aptver plašu laika posmu, un saskārāmies ar to, ka daudzi vārdi ir jauni, bet grāmatas pamatā ir mammas brālēna ģimenes dzīvesstāsts, attēlota sadzīve Latgalē Latvijas brīvvalsts laikā, kara laiks, represijas utt. un līdz pat Latvijas atdzimšanai 90. gados.” Kā svarīgs aspekts jāmin arī tas, ka grāmatā saglabāti vairāki vārdi, frāzes latgaliešu rakstu valodā, lai respektētu un saglabātu autores dzimtās puses valodas kolorītu. Tā nu ar vēsturnieku-filologu pārrunām un kompromisiem, kā arī Janīnas Kursītes-Pakules ieteikumiem un ievadu teksts nonāca līdz grāmatas vākiem un tika nodots Latgales Kultūras centra izdevniecības vadītāja Jāņa Elkšņa rokās.
Tā ir tapusi autores 90. jubilejā un dāvana Latvijai simtgadē un, pirmām kārtām, būs interesanta Maltas pagasta un tās apkārtnes iedzīvotājiem, jo uzvārdi, vietvārdi liks ja ne atrast, tad vismaz meklēt līdzības. Tajā ir viss: sākot no humorpilnām sadzīviskām ainām, cilvēku tipāžiem un beidzot ar aizkustinošiem stāstiem par Sibīrijā rūdītiem likteņiem. Taču jāteic, ka šī grāmata, lai arī vēsturiskos faktos un autobiogrāfijā balstīta, ir un paliek daiļdarbs, tāpēc lieki būtu tajā meklēt dokumentālo precizitāti, bet autores un daudzu citu sirdssāpi gan…
Dzimtu stāsti
Maltas vēstures muzeja vadītāja Silvija Pīgožne sveicināja Lāčplēša dienā rīkotā pasākuma “Tuvāk saknēm” viesus, atgādināja, ka tieši 11. novembrī 1989. gadā Maltā pie kultūras nama sāka plīvot iesvētītais sarkanbaltsarkanais karogs un norādīja, ka šodien maltēnieši var lepoties, ka svētkus dzimtajā pusē nolēmuši pavadīt tādi cilvēki kā Pēteris Korsaks un Veronika Tenča-Goldmane, kā arī jaunā paaudze – Līga Tulinska, kas, dzīvodama Rīgā, pēta savas saknes un vēlas reiz dzīvot senču dzimtajā vietā.
Lai arī programmā bija lasāms, ka varēs iepazīt vien “Līgas Tulinskas stāstu par dzimtas ceļu no Ružinas līdz Rozentovai”, bet rezultātā pasākums kļuva par vairāku dzimtu sakņu satikšanos un kavēšanos atmiņās. Klātbijušie uzzināja par mežsarga Jāzepa Tenča meitas Veronikas (“meitenes no Latgales mežiem”) dzīvi, kura, kā norādīja Anna Babre, ir ne tikai dzejniece, rakstniece, bet arī žurnālā “Katōļu Dzeive” veidojusi stūrīti “Greizūs spīgeļu pasaulē”. Tāpat tika minēts Jāņa Jaudzema tēva Antona liktenis (viņu arestēja 1954. gadā, 19 gadus pavadījis Sibīrijā), dēls Jānis muzejam uzdāvināja sava tēva taisīto koferi, ar kuru viņš atgriezies no izsūtījuma. Tāpat varēja uzzināt par Pētera Korsaka likteni, kuram šogad aprit 60 gadi, kopš viņš bijis spiests doties prom no dzimtā pagasta.
Noslēgumā S. Pīgožne pasniedza pagasta Pateicības rakstus P. Korsakam, V. Tenčai-Goldmanei un Līgai Tulinskai par līdzdarbošanos arī grāmatas “Maltas pagasts pētījumos un atmiņās” satura veidošanā. Viņa pateicās visiem klātbijušajiem, Andrim Repelim par muzikālo fonu pasākumā, bet norādīja, ka Latvijas simtgadei veltītais Maltas vēstures muzeja stāstu cikls “Tuvāk saknēm” arī turpmāk turpinās atklāt ar Maltas pagastu saistīto dzimtu likteņus.
Skaidrīte Svikša
Igora Pliča, Pētera Korsaka, Skaidrītes Svikšas un Intas Danovskas foto
0
0
0
