„Latvijas skolas soma” ir kļuvusi par lielisku valsts simtgades dāvana Latvijas bērniem un jauniešiem, kurā ar patiku ir iesaistījušies arī Rēznas pamatskolas skolēni un skolotāji. Jau projekta sākumā pagājušā gada septembrī divas mūsu skolnieces: Elīna Batare un Ērika Katkovska bija novada skolu pārstāvju pulkā, kuri piedalījās Rīgā, Arena Riga projekta ,,Skolas somas’’ atklāšanas pasākumā. Skolā abas meitenes kļuva par šīs iniciatīvas vēstniecēm, kas ļāva labāk izprast projekta mērķus un iespējas. Ar projekta būtību bija iepazīstināti skolēnu vecāki, kuri atzinīgi novērtēja viņu bērniem sniegtās iespējas apmeklēt kultūras un citus pasākumus Latvijā.
Rēznas pamatskolas skolēni ir izmantojuši šo piedāvāto iespēju.
2018. gada oktobrī divās grupās 1.-5. un 6.-9. klašu skolēni apmeklēja Aglonas Maizes muzeju, kur muzejprogrammas ietvaros paplašināti iepazina maizes tapšanu, vēsturi un visu, kas saistās ar mūsu ikdienas maizes kultūru. Nodarbības Aglonas Maizes muzejā, kuru vadīja lieliskā saimniece Vija Kudiņa. Bērni ,,izgāja’’ maizes ceļu no graudiņa līdz kukulītim, imitējot dažādus darbus. Dzirdējām desmitiem sakāmvārdu, ticējumu, ieražas, kas saistītas ar labības audzēšanu, maizes cepšanu un ēšanu. Ieklausījāmies, kā san vārpas, kā skan spriguļi. Iemācījāmies senas rotaļas un spēles, kas saistītas ar labību un maizi. Bija iespēja izgaršot maizīti, iemēģināt roku dzirnavu griešanā vai graudu pelavu sētuves turēšanā. Stāstījums un darbošanās bija interesanti, aizraujoši un izglītojoši. Pamācoša bija cieņpilna attieksmes audzināšana pret maizi un latviešu tautas atstāto, uzturēto kultūras un kulināro mantojumu. Daudzas atziņas turpmāk izmantosim ikdienas mācību darbā. Aglonas Maizes muzejā kopā ar skolēni pabija skolotājas Ināra Ameļko, Irēna Batare, Antoņina Kozlovska, Ilona Butkāne, Silvija Pranča.
5. – 7. klase devās vairākos izbraucienos uz Rēzekni, lai nedaudz citādākos apstākļos iepazītu vēsturi izglītojoša Latgales Kultūrvēstures muzeja programmu ietvaros. Sakām lielu paldies muzeja pedagoģei Indrai Klīdzējai, kuras prasmi augstu novērtēja skolēni!
Oktobrī skolēni apmeklēja muzejpedagoģisko programmu ,,Zemes dzīļu noslēpumi’’, kuras laikā skolēni iejutās arheologa lomā. Skolēni praktiski darbojās kā arheologi imitētā kultūrvēstures slānī. Klausījās un analizēja leģendu par Rēzeknes pili, princesi Rozi – lomu spēle. Notika iepazīšanās ar lietišķajiem vēstures avotiem – apskatot muzeja ekspozīciju. Lūk 6. klases skolēna Rolanda atsauksme par šo programmu: ,,Man liekas, ka braukt uz muzeju ir lietderīgi. Kāpēc? Tāpēc, ka skolēniem ir garlaicīgi lasīt grāmatu. Ja skolēns izlasīs to nodaļu vēstures grāmatā, viņam nebūs interesanti, bet ja brauks uz muzeju, tad viņam stāsta leģendas. Viņš kaut ko dara pats, un tas paliek atmiņā daudz labāk’’.
Novembrī skolēni apmeklēja muzeja programmas ,,Satikšanās Rozes pilsētā’’, kuras laikā gida pavadībā notika izzinoša un saistoša ekskursija Rēzeknes vecpilsētā ar atjaunotās Latgales ielas apmeklējumu.
1.-3. klašu skolēniem bija iespēja darboties muzejprogrammas ,,Viss par pienu’’ ietvaros. Tās laikā sākumskolas skolēni uzzināja, kādus piena produktus ražo no piena, iepazinās ar 20. gadsimta piena traukiem, aplicēja gotiņas attēlus un izdomāja gotiņai vārdu, jo mūsu senči gotiņas sauca upju vārdos vai govju apmatojuma krāsa vārdā. Skolēniem visvairāk patika izmēģināt imitēt gotiņu. Atraktīvās govju un piena iepazīšanas nodarbības kļuva par nozīmīgu papildinājumu dzīvesziņās apguvē. Visu muzejprogrammu apmeklējumu iniciatore bija skolotājas Inga Katkovska un Ināra Anča.
7.- 9. klašu skolēniem bija iespējams noskatīties vienu no Latvijas simtgadei veltītajām filmām “Tēvs nakts” Latgales vēstniecībā ,,Gors’’. Interesanti traktēti vēsturiska filma – režisora Dāvja Sīmaņa filma cenšas caur Žaņa Lipkes dēla Ziga acīm skatīt uz tēva īstenoto ebreju glābšanu holokausta laikā Rīgā. Līdzās pats Žanis Lipke, kuru spīdoši tēlo Artūrs Skrastiņš, kurš spēj ar savu tēlojumu radīt dramaturģijas svārstības un laika mainīgumu. Daudzviet filmā piesauktā Lipkes varonības motivācija skatāma kā atklāsme par holokausta ainu – uz nāvi ejošā cilvēku rinda kā koki mežā.
Filma uzrunāja skolēnus, bija vizuāli un emocionāli saprotama par holokausta drausmīgumu un maza cilvēka sirdsapziņas diktētu rīcību – glābt uz nāvei nolemtos cilvēkus.
Filmā redzēto vairākkārt būs iespējams izmantot Latvijas vēstures labākai izpratnei mācību stundās un Latvijas vēstures līkloču izprašanai pilsoniskajā un ētiskajā audzināšanā.
Paldies iniciatīvas “Latvijas skolas soma” atbalstītājiem un koordinatoriem, Stoļerovas un Čornajas pagasta pārvaldēm par transportu un sadarbības partneriem un skolotājiem par skolēniem piedāvāto iespēju.
Anatolijs Kozlovskis, “Latvijas skolas soma” koordinators Rēznas pamatskolā
0
0
0
