Godātie pašvaldību vadītāji!
Mēs, Latvijas Nacionālā kultūras centra (turpmāk – LNKC) darbinieki, uzrunājam Jūs visiem mums neikdienišķā situācijā, kura nereti ir izaicinājumu pilna un prasa pieņemt ne vieglus lēmumus. Paldies jums katram/-ai par tādiem lēmumiem, kas pieņemti atbildīgi, domājot ilgtermiņā un par lielāko vērtību uzskatot cilvēku!
Māksliniecisko kolektīvu darbības kontekstā vēršamies pie Jums ar aicinājumu un lūgumu – pieņemt tādus lēmumus, lai, ārkārtējai situācijai beidzoties, Latvijas tautas mākslas kolektīvi varētu turpināt darbu, gatavojoties kārtējiem Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem (2023), kas noritēs svētku tradīcijas 150 gadu zīmē.
Kopīgiem spēkiem mums jānosargā paaudzēs uzturētās kultūras vērtības, t.sk. tautas mākslas kustība, kuras darba augļi rezultējas greznajā un mākslinieciski augstvērtīgajā Dziesmu un deju svētku nedēļā Rīgā, kuras laikā arī pašvaldības pamatoti lepojas ar savas vietējās kopienas mākslinieciskajiem sasniegumiem un dalībnieku kvantitatīvo sastāvu.
Respektējot, ka pašvaldība lēmumus pieņem patstāvīgi, ārkārtējās situācijas ietvaros ierosinām :
1. izvērtēt iespēju kolektīviem strādāt attālināti, nodrošinot kolektīva vadītājam un citam mākslinieciskajam personālam noteiktu atlīdzību. Aicinām pašvaldību kultūras centru vadītājus vai citas par kultūru atbildīgās amatpersonas sadarbībā ar katru kolektīva vadītāju vienoties, kā notiks attālinātais darbs, kā tiks sniegtas atskaites par darbu, kā process tiks uzraudzīts (saturs un forma). Koprepertuāra kolektīvu (kori, deju grupas, pūtēju orķestri, kokļu mūzikas ansambļi) metodiskajam atbalstam LNKC nodrošinājis virsvadītāju un virsdiriģentu darbību, kuri, būdami profesionāļi un jomas eksperti, kolektīvu vadītājiem, ja tas nepieciešams, var sniegt priekšlikumus darbam attālināti. Vēstules pielikumā pievienota informācija ar digitālajiem resursiem;
2. ņemot vērā, ka pašvaldībās un to kultūras institūcijās ir atšķirīga darba tiesisko attiecību prakse, nodrošinot māksliniecisko kolektīvu darbību, proti, ar māksliniecisko kolektīvu vadītājiem un citu māksliniecisko personālu tiek slēgti dažāda veida līgumi: darba līgumi uz nenoteiktu vai noteiktu laiku, uzņēmuma līgumi, pakalpojuma līgumi, kā arī autoratlīdzību līgumi, aicinām izvērtēt katru gadījumu individuāli un nepieciešamības gadījumā noteikt darbiniekam dīkstāvi, ja ar viņu ir noslēgts darba līgums saskaņā ar Darba likuma 57. pantu, vai citos gadījumos – veikt grozījumus attiecīgajā līgumā;
3. lūdzam nelikvidēt mākslinieciskos kolektīvus, kuri ar savu darbību sekmējuši gan vietējās, gan nacionālās kultūras un tradīciju uzturēšanu! Šāda rīcība nozīmētu ilggadējās un unikālās Latvijas tautas mākslas kustības, ko var nosaukt par sava veida ekosistēmu, iedragāšanu. Sekas savukārt kļūtu par nopietnu apdraudējumu Dziesmu un deju svētku tradīcijai, kuru UNESCO atzina (2005) par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu.
Turklāt jāpatur prātā – kopš Latvijas valdība vīrusa Covid 19 dēļ ir nākusi klajā ar paziņojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī, tieši kultūras joma ir viena no tām, kuras radītos darba rezultātus sabiedrība (vismaz zināma tās daļa) lieto, izmantojot attiecīgus digitālos rīkus. Šo rezultātu vidū ir arī Dziesmu un deju svētku kustības dalībnieku veikums: piemēram, Vispārējo Latviešu Dziesmu un deju svētku vēsturiskie ieraksti, dažādi koncertuzvedumi ar tautas mākslas kolektīvu piedalīšanos u.c. ir māksliniecisko kolektīvu vadītāju un dalībnieku regulārs darbs, ko aicinām novērtēt.
Tikai kopā mēs iespēsim pārvarēt grūtības un ilgtermiņā dzīvas saglabāt Latvijas kultūrai nozīmīgas vērības un tradīcijas!
Nepieciešamības gadījumā LNKC labprāt sniegs Jums informāciju. Kontaktpersona: Sarmīte Pāvulēna, LNKC Nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītāja, mob. 26108209, e-pasts Sarmite.Pavulena@lnkc.gov.lv.
Pielikumā informācija par elektroniski pieejamiem digitālajiem resursiem.
LNKC direktore Signe Pujāte
0
0
0
