Marts katru gadu atnāk dažāds – ar sniega kupenām, ar izplaukušiem pūpoliem, ar nokusušiem laukiem, ar cīruļputeni-, bet nemainīgs ir viens: piemiņas brīdis tiem, kurus izveda tālajā 1949.gada 25.martā, kad notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem. Lai arī vēstures vilciens ar katru gadu attālinās no tā laika notikumiem, jaunajai paaudzei ir jāzina, kāpēc ik gadu šajā dienā plīv valsts karogi ar sēru lentītēm.
Arī šogad pie piemiņas akmens Kaunatas represiju upuriem 23.martā pulcējās Kaunatas vidusskolas skolotāji, skolēni un ciema iedzīvotāji, lai ar piemiņas brīdi godinātu šo skumjo vēstures lappusi. Klātesošos uzrunāja novadpētniecības darbnīcas vadītāja Staņislava Inkina, atgādinot skumjos faktus, Kaunatas vidusskolas direktore Alīna Gendele un Kaunatas draudzes prāvests Haralds Broks. Klašu pārstāvji un citi apmeklētāji aizdedza svecītes pie piemiņas akmens, lai godinātu nevainīgos represiju upurus.
Ināra Paramonova
Foto Vladimirs Likovs
0
0
0
