Šķiet, ka visas Latgales mākslas cienītāji un mākslas darbu radītāji 22. augustā bija sapulcējušies Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē, lai godinātu keramikas vecmeistaru Antonu Ušpeli nozīmīgā dzīves jubilejā. Pasākuma nosaukumam bija izvēlēti Vizmas Belševicas dzejas vārdi – “Nu mans kamols ir gadiem biezs…”. Tik tiešām, Antona Ušpeļa mūža kamols ir biezs ne tikai gadiem, bet arī darbiem, un arī tagad meistars nebūt nesēž rokas klēpī salicis, bet darbojas pavisam jauneklīgi un ražīgi, viņa radīto keramiku nevar sajaukt ne ar kādu citu darinājumu. Ušpelis – tā jau sen ir firmas zīme, to apliecināja arī Antona dēla Aivara, vedeklas Vēsmas un mazdēla Jumja darbi, kas arī bija apskatāmi izstādē.
Antons Ušpelis ir dzimis 1944. gada 14. augustā, Preiļu rajona Dūbēs, slavenajā Silajāņu podnieku novadā, kā Latgales podnieku Ušpeļu dzimtas turpinātājs. Mīlestība pret mālu radusies jau bērnu dienās, palīdzot tēvam mīcīt mālus, iemēģinot roku svilpaunieku veidošanā. Tagad meistara ceplis kūp Rēzeknē. “A.Ušpeļa vāzes izceļas ar spēkpilnu smagnējību, silueta ritmu piesātinātību, to strauju maiņu. Uzbūvi papildina bedrīšu, “virvīšu” ornamenta joslas, viļņoti virpas raksta un plastikas rotājumi. (..) Pārsteidzoši ir apaļie un jumtiņa tipa daudzžuburu, trīsžuburu, kā arī pēc Austras koka motīviem darinātie svečturi – neapšaubāms apliecinājums keramiķa meistarībai,” – tā par A.Ušpeļa daiļradi raksturots Latgales Kultūras centra izdevniecības sagatavotajā bukletā.
Jubilāru sveica pašvaldību pārstāvji, draugi, kolēģi. “Runājot par Latgales keramiku, mēs uzreiz iedomājamies Ušpeļus, jo tas ir Latgales keramikas zīmols,” – tā lakoniski un trāpīgi A. Ušpeļa veikumu raksturoja Rēzeknes novada domes kultūras nodaļas vadītāja Ināra Pleikšne.
Izstāde Latgales Kultūrvēstures muzejā aplūkojama līdz 6. septembrim.
Anna Rancāne
Autores un Maijas Upenieces foto