1987. gada 18. novembrī, pāris gadus pirms Latvija atguva neatkarību, Rēzeknes novada Nagļu pagasta centrā plīvoja sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs. Par to bija parūpējies zivsaimniecības “Nagļi” strādnieks Juris Taukulis. Padomju Savienības gadiem neprātīgais, taču ārkārtīgi drosmīgais solis pēcāk Jurim maksāja vairākas tiesas un tālaika sabiedrības nosodījumu, taču pats Juris teic, ka padarīto nenožēlo un lepojas, ka bijis starp pirmajiem drosminiekiem, kas iesāka tautas ceļu uz Atmodu.
“Bija miglains un drūms trešdienas rīts,” tā laika notikumus atceras Juris Taukulis. “Karogu sašuvu jau iepriekšējā vakarā, jo Latvijas karogu tajā laikā, protams, nevarēja nopirkt. Sākumā biju domājis karogu uzvilkt ūdenstornī, taču tur bija apgaismots, tāpēc izlēmu karogu iekārt telefona vados Nagļu ūdenskrātuves vidū.”
Ap deviņiem rītā, līdzko migla izklīda, vietējie iedzīvotāji jau bija pamanījuši karogu. Uzreiz pēc tam atbrauca divas melnas volgas ar čekistiem. Ūdenskrātuves vidum bija grūti piekļūt, tāpēc drošībniekiem nācās krietni nopūlēties, līdz karogu noņēma. “Stundas laikā atšifrēja, ka tas esmu es. Viņiem jau apmēram bija zināms, ko meklēt. Jau bija paspējuši aizbraukt uz manām mājām, atrast un salīdzināt karoga šūšanai izmantotos diegus,” stāsta Juris.
Juri Taukuli aizveda uz izolatoru Rēzeknē, kur viņam sākās neskaitāmas pratināšanas un tiesu darbi vairāk nekā gada garumā – no Rēzeknes rajona tiesas līdz pat Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākajai tiesai. Sākumā neviens advokāts negribēja uzņemties Jura aizstāvēšanu. Lai savāktu naudu advokātam, nācies pārdot izaudzēto sivēnu. Naudas tik un tā nepietika, tāpēc Jura mamma ar velosipēdu devās uz 30 kilometrus attālo Dekšāru ciemu, kur naudu aizņēmās no māsas. “1988. gada beigās, kad Atmodas vēsmas jau gāja plašumā, un juta, ka mani vairs nepaspēs notiesāt, man piesprieda sodu par huligānismu, savukārt 1990. gadu sākumā, jau brīvās Latvijas laikā, mani pilnībā attaisnoja.”
Vēl pirms iesākās tiesu darbi, Juris Taukulis atgriezās darbā un no apkārtējo puses sagaidīja visdažādākās reakcijas. “Citi teica, ka vajag nopērt vai izsūtīt uz Sibīriju par tādu ķecerību, savukārt citi piemiedza ar aci un sacīja, ka pareizi rīkojos, jau sen tā vajadzēja izdarīt,” stāsta Juris. Jāteic, ka vietējo iedzīvotāju attieksme vēl aizvien esot neviennozīmīga – citi arī tagad uzskata, ka Jura paveiktais bijis huligānisms un lieka izrādīšanās.
Juris Taukulis stāsta, ka šī patriotiskā ideja dzima gadu iepriekš, kad Rīgā viņš mācījies par augstspiediena katlu operatoru. “Jau 1986. gada 18. novembrī ar kursabiedriem gribējām pie Brīvības pieminekļa izkārt Latvijas karogu, taču tur bija pārāk daudz cilvēku un visu laiku dežūrēja milicija, tāpēc nevarējām tikt klāt. Gads pagāja, bet ideja nebija apslāpusi!”
Par varonīgo veikumu Juris Taukulis saņēmis Nagļu pagasta Atzinības rakstu, savukārt šoruden sumināts ar Latvijas Valsts aizsardzības fonda “Lāčplēsis” Goda zīmi bronzā. Saņemot apbalvojumu, Juri Taukuli sveica arī Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs: “Studiju laikā šo notikumu mums stāstīja kā tādu leģendu no mutes mutē. Neviens neticēja, ka var ko tādu izdarīt. Iespējams, tas bija jaunības maksimālisms, bet līdzcilvēkiem šis varoņdarbs deva to gaismas staru un stimulu, ka ar šādiem nelieliem, drosmīgiem darbiem varam tuvoties gaišākai nākotnei. Paldies par vēstures lappusēs ierakstīto drosmi un uzdrīkstēšanos!”
Madara Ļaksa
Rēzeknes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
0
0
0
