Ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas 2015. gada 17. novembra rīkojumu Nr.5.1-1-244 (stājās spēkā nākamajā dienā pēc publikācijas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” Nr.231 (5549) 2015. gada 25. novembrī) Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts papildināts ar trim arhitektūras pieminekļiem Feimaņos, Feimaņu pagastā, Rēzeknes novadā.
Feimaņu kapela iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļa sarakstā kā vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis (valsts aizsardzības Nr.9090). Kapela celta 1806.g. Dažkārt bargās ziemās tā izmantota arī kā kapliča. Tā ir taisnstūrveida plāna celtne ar pusapaļu apsīdas galu un divslīpju skārda seguma jumtu. Ēkai ir lakonisks apjoma risinājums ar laikmetam raksturīgu fasāžu apdari, kurā svarīgākais ir pielietotā materiāla estētiskās kvalitātes. Kapela veidota no plēstiem laukakmeņiem ar šķembu pildījumu; kā dekoratīvi apdares elementi izmantoti apmestu sarkano ķieģeļu stūru rustojumi, ailu apmales un masīva profilēta jumta dzega.
Kapela pilnībā saglabājusi oriģinālo būvapjomu, fasāžu arhitektonisko kompozīciju, apdares detaļas. Feimaņu kapela ir labi saglabājies šāda tipa būves paraugs, kas atspoguļo tradicionālo Latgales sakrālo būvju celtniecības paņēmienus un raksturo sava laika vietējo būvamatnieku praksi un pieredzi. Ēkai ir reģionam nozīmīga kultūrvēsturiska un ainaviska vērtība.
Ceļa malā iepretim Feimaņu katoļu baznīcai ir uz mūrētām kolonnām balstīta nojume ar krucifiksu vidū. Krucifiksa nojume iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļa sarakstā kā vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis (valsts aizsardzības Nr.9091). Krucifiksa nojume datēta ar 18.- 19.gs. miju. Nojumes pamatu (3,5 x 3,5m) veido no laukakmeņiem būvēts 0,5 m augsts cokols, bet tā stūros paceļas no ķieģeļiem mūrētas apaļas apmestas kolonnas, kas 4,5 m augstumā pārsegtas ar četrslīpju jumtiņu. 20.gs. 60-tajos gados jumts bijis klāts ar koka dēlīšiem, bet vēlākajos gados pārsegts ar skārdu. Zem tā ir krusts ar kokā grieztu Kristus tēlu. Tas ir viens no senajiem krucifiksiem Latgalē, kas atrodas brīvā dabā. Gan nojumītes izmēri, gan Kristus tēla griešanas stils liek domāt, ka svētvietu iekārtojuši poļu muižnieki vai garīdznieki.
Krucifiksa nojumei pilnībā saglabājies oriģinālais būvapjoms. Krucifiksa nojume ir vērtīga kā konkrētam reģionam raksturīga arhitektūra, kam kopā ar citiem sakrālajiem objektiem ap Feimaņu katoļu baznīcu (kapela, obelisks “Krusta nesējs”) ir nozīmīga reģionāla kultūrvēsturiska un ainaviska vērtība, kas vienlaikus atspoguļo arī 18.-19.gs. mijas vietējās būvniecības un amatniecības tradīcijas.
Obelisks “Krusta nesējs” iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļa sarakstā kā vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis (valsts aizsardzības Nr.9092). Piemineklis „Krusta nesējs” vai „Myura krysts” kā piramidāls veidojums uzcelts 1825. gadā par godu pāvesta Leona XII izsludinātajam Jubilejas gadam 1828. gadā. Pieminekļa iniciators bijis Livonijas kanoniķis, Rēzeknes dekāns un rakstnieks Jāzeps Kirkillo. Uz 10 m augsta, no plēstiem laukakmeņiem ar šķembu pildījumu mūrēta, obeliskveidīga postamenta stāv 1,45 m augsta kokā griezta Kristus figūra ar krustu uz muguras. Obelisks dekorēts ar apmestu profilētu dzegu, stūra rustiem un dekoratīvām apmalēm plaknēs.
Kultūras piemineklim pilnībā saglabājies oriģinālais apjoms, arhitektoniski mākslinieciskā kompozīcija un dekoratīvā apdare. Pieminekļa «Krusta nesējs» pamatne ir vērtīga kā konkrētam reģionam raksturīga arhitektūra, kam kopā ar pārējiem sakrālajiem objektiem ap Feimaņu katoļu baznīcu (kapela, krucifiksa nojume ar krucifiksu) ir nozīmīga reģionāla, kultūrvēsturiska un ainaviska vērtība un kas vienlaikus arī atspoguļo attiecīgā laika vietējās būvniecības un amatniecības tradīcijas.
Vēsturiskā Kristus figūra bija stipri cietusi, un 1990. gadā uz pieminekļa pamatnes tika uzstādīts koktēlnieka Antona Rancāna veidots sakrāls tēls (kurš netiek aplūkots kā atsevišķa kustama mākslas vērtība vai arhitektūras pieminekļa daļa).
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas
Latgales reģionālā nodaļa
Foto: Vilma Platpīre
0
0
0
