Godinot garīdznieka, pedagoga, sabiedriskā darbinieka monsinjora Nikodema Rancāna (1870 – 1933) piemiņu, Skolotāju dienas priekšvakarā 25. septembrī Ludzas Tautas namā Latgaliešu Kultūras biedrība (LKB) sadarbībā ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju (RTA), pateicoties Kultūras ministrijas, Ludzas, Preiļu, Aglonas, Viļānu, Kārsavas un Rēzeknes novada finansiālajam atbalstam, rīkoja otrā N. Rancāna konkursa izcilākajiem Latgales pedagogiem noslēguma pasākumu.
Konkursa pamatideja – godināt labākos Latgales reģiona skolotājus, pasniedzot tiem simbolisku, īpaši šim konkursam izgatavotu balvu – sudraba pakavsaktu (rotkalis Rihards Ciblis no Rēzeknes novada Maltas pagasta) –, šādā veidā celt skolotāja profesijas prestižu, mudinot jauno paaudzi pārdomāt arī savas profesijas izvēli, neatstājot novārtā tās profesijas, kas ir saistītas ar vērtību izkopšanu un tālāku nodošanu nākamajām paaudzēm. Šogad konkursam tika pieteikti 16 pretendenti no Rēzeknes, Preiļu, Dagdas, Baltinavas, Ludzas, Kārsavas, Riebiņu un Viļānu novadiem, pārstāvētas bija 12 vispārizglītojošās un profesionālās ievirzes skolas, kā arī divas augstākās izglītības iestādes. Izcilākos pedagogus var pieteikt četrās nominācijās, pamatojot to profesionālo sniegumu un sasniegumus pēdējo mācību gadu laikā.
Jau otro gadu konkurss neveidojas nominācijā „Par spilgtāko debiju skolā”, kas liecina par jaunu pedagogu trūkumu Latgales skolās, iezīmējot kopīgo tendenci valstī – spējīgākie jaunieši izvēlas profesijas, kas garantē nākotnē arī adekvātu samaksu un prestižu sabiedrībā. Šogad balva šajā nominācijā netika pasniegta, taču priecē fakts, ka lielākais pieteikumu skaits bija nominācijā „Par inovācijām izglītības procesā”. Žūrija, kuras sastāvā ir gan LKB, gan pašvaldību pārstāvji, lēma, ka šajā nominācijā piešķiramas veselas četras balvas: Dagdas vidusskolas bioloģijas skolotājai, mazpulcēnu vadītājai Annai Krilovai, Viļānu vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotājai Ilgai Kroičai, Ezernieku vidusskolas mājturības un sociālo zinību skolotājai Diānai Kiseļovai un Riebiņu vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotājai Diānai Bravackai.
Nominācijā „Par mūsdienīgu un radošu pieeju skolēnu darbaudzināšanai un amatu apmācībai” par N. Rancāna balvas ieguvējiem kļuva interešu izglītības skolotāji: Malnavas koledžas deju kolektīvu vadītāja Agnese Medne un mūzikas skolotājs Arnis Krancāns, Ludzas Mūzikas pamatskola.
Savukārt nominācijā „Par ieguldījumu un sasniegumiem latgaliešu valodas, kultūrvēstures un novadmācības ieviešanā un iedzīvināšanā skolā” balvu saņēma Baltinavas vidusskolas novadmācības un vēstures skolotāja Inta Ludborža un Nautrēnu vidusskolas mūzikas skolotāja Anna Garanča.
Jāpiebilst, ka jau otro gadu pēc kārtas īpašas balvas izcilākajiem nominantiem pasniedz arī laikraksts „Izglītība un Kultūra”.
Latgaliešu literatūras, valodas un kultūrvēstures asociācija ārpus konkursa specbalvai „Par Latgales kultūrmantojuma saglabāšanu un iedzīvināšanu oriģinālos projektos, kā arī skolu un augstskolu darbā, novadmācības idejas aizsākšanā un realizēšanā” šogad izvirzīja Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesori un LKB valdes priekšsēdētājas vietnieci Ilgu Šuplinsku. Šo īpašo balvu Ilgai Šuplinskai pasniedza LU profesore Lidija Leikuma, kura Ilgu raksturoja kā latgalisko iniciatīvu Perpetuum mobile, jo viņas realizēto projektu skaits jau tagad sniedzas trejos mūžos…Jāpiebilst, ka Ilga ir arī šī konkursa iniciatore.
Svarīgi, ka pasākumā balvu pasniedzēji bija novadu pašvaldību vadītāji, ievērojami Latgales novada cilvēki, Kultūras ministrijas pārstāvji, tādā veidā apliecinot savu cieņu pedagoga darbam un izrādot gatavību sadarboties skolas dzīvei aktuālu jautājumu risinājumā. Simboliski, ka visi konkursa pretendenti saņēma ne tikai RTA izdotās grāmatas, bet arī Antona Rupaiņa triloģiju „Māra mostas”, ko Latgaliešu Kultūras centra izdevniecība rakstnieka jubilejas gadā ir laidusi klajā vienā izdevumā. Veselīgu un možu garu palīdzēs uzturēt medus burciņa no Bišu muižas Kaunatas pagastā. Latgaliskā humora dzirksts un labestība strāvoja no pasākuma vadītājiem – kolorītās Nautrēnu vidusskolas direktores Anitas Ludboržas (viņa ir arī pagājušā gada N. Rancāna balvas laureāte) un viņas audzēkņa Valtera Duplinska — babiņas un unuka saspēles. Laureātus ar krāšņiem ziediem sveica kolēģi, draugi, tuvinieki, tā apliecinot šī notikuma īpašumu, jo šāda balva Latgales pedagogiem ir vienīgā.
Pasākumu kuplināja Ludzas Tautas nama pašdarbības kolektīvi, tostarp jauktais koris „Austrumstīga” (diriģentes Lolita Greitāne un Evita Podoleca), kā arī dziedošā Tihovsku saime.
Konkursa noslēguma pasākumā interesenti varēja gūt priekšstatu par diviem jauniem latgalisko kultūru popularizējošiem produktiem: izglītojošo datorspēli „Īsapazeisim/ Iepazīsimies” un bilingvālu izglītojošu un izziņas filmu „Viļakas ticiejumi”, kuri tapuši RTA.
Anna Rancāne
Foto: Māris Justs