Franča Trasuna muzejā “Kolnasāta” skatāma biedrības “Latgales etnogrāfiskā vēstniecība” ceļojošā izstāde “Taututārpi – nu moza da lela”

Par tautastērpu visbiežāk atceramies, kas runa ir par folkloras kopām, etnogrāfiskiem pasākumiem, tuvojoties 4. maija Baltā galdauta vai Dziesmu un deju svētkiem. Taču velti! Par tautastērpu vajadzētu atcerēties biežāk. Tieši tāpēc – ne maijā, ne Dziesmu svētku laikā un negaidot kārtējo festivālu BALTICA –, bet vienkārši augustā un septembrī Franča Trasuna muzejā “Kolnasāta” skatāma biedrības “Latgales etnogrāfiskā vēstniecība” ceļojošā izstāde “Taututārpi – nu moza da lela”.

Par izstādes “lielajiem” tautastērpiem stāsta Iveta Seimanova: “Te skatāmi 19.gs. otrās puses tautastērpi. Pirms diviem gadiem gaismā celtais Vidsmuižas sievas tērps, ko papildina arī vīra tērps. Aplūkojams pelēkās vadmalas Rēzeknes apriņķa burnass jeb sievas ziemas mētelis. Līdzās šim, lepns un krāšņs, ne tik raksturīgs latviešiem, stāv Preiļu burnass – šūts no brūnās vadmalas ar krāsainām samta aplikācijām. Skatāms arī Viļānu apkaimē austs vasaras darba tērps, kura lielākais dārgums ir lina snātene, kas mantota no paaudzes paaudzē.”

Savukārt, par “mazajiem” tautastērpiem zina stāstīt Inga Circene: ”Latviešu slavenākā lelle Baiba. 1966.gadā rūpnīcā “Straume” tika uzsākta latviešu tautas tērpos ietērptu leļļu ražošana. Ražošanas apjomi palielinājās, kad leļļu apģērbs ar novadu ornamentiem tika rotāts sietspiedes tehnikā. Pirmā lielākā leļļu partija tika rūpīgi gatavota vispasaules izstādei Monreālā. Šai izstādei tika gatavotas lelles četru novadu tautas tērpos – Rucavas, Alsungas, Bārtas un Latgales (Abrenes). Plašāka latviešu tautas tērpos tērpto leļļu ražošana sākās 70-to vidū, un turpinājās līdz pat 80-to gadu beigām. Veikalos pieejama gan saglabājās tikai Bārtas tautas tērpā ietērptā Baiba, kurai 1980. gadā pievienojās Aina Krustpils tērpā. Šīs abas lelles arī kļuva par visplašāk ražotajām un visatpazīstamākajām lellēm, un to populāritāte nav zudusi līdz pat mūsdienām. Izstādē apskatāmas rūpnīcas “Straume” 3 veidu dažādos periodos un apģērbos ražotās lelles. Tās ļoti atšķiras un labi atspoguļo attiecīgā ražošanas laika posma leļļu veidolu. Tāpat izstādē apskatāmas arī Atmodas laikā apģērbtās Straumes lelles, kas tika gatavotas kā dārgi suvenīri.”

Pievienotā vērtība šai izstādei būs 5. septembra klātienes saruna. Ikviens interesents gaidīts un aicināts plkst. 13.00 muzeja Izstāžu nama Lielajā zālē uz sarunu ar biedrības “Latgales etnogrāfiskā vēstniecība” pārstāvēm Ivetu Seimanovu un Ingu Circeni, lai parunātu par ceļu, kas ved uz savu tautastērpu. Šī saruna noritēs Latvijas Nacionālā kultūras centra akcijas “Satiec savu meistaru!” ietvaros, kas šogad no pavasarī plānotās tikšanās ir pārcelta uz rudeni.

Par sarunas tematu Inga Circene:” Mana aizraušanās ir arī saktu kolekcija. Mēģināšu pastāstīt un parādīt dažādu novadu saktas. Meklēsim kopīgo un atšķirīgo. Mēģināsim ieraudzīt vēsturisko risinājumu un atšķirt mūsdienu jaunievedumus.” Sakta kā tautastērpa sastāvdaļa, bet kāds tad ir ceļš līdz tam? “Runāsim par dažādiem ceļiem, kas ejami, lai sasniegtu mērķi – mans individuālais tautastērps. Tā, lai rezultāts būtu sirdij tīkams un lai tērps atbilstu vēsturiskajai patiesībai un nēsāšanas tradīcijām. Runāsim par “īstām lietām” un mūsdienu vilinājumiem. Tā būs ierosmes saruna ceļā uz Jūsu tautastērpu.” – tā par šo sarunu saka Iveta Seimanova.

Aplūkot krāšņo un bagāto izstādi savām acīm muzejs aicina līdz 20. septembrim. Savukārt, dzirdēt tautastērpu stāstus, uzdot jautājumus, dalīties pieredzē, aicinām 5. septembrī plkst. 13.00.

Lai mums katram savs tautastērps!

Informāciju par izstādē skatāmo un sarunā sagaidāmo apkopoja Ilona Akmentiņa,
F.Trasuna muzeja “Kolnasāta” direktore