Lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, Dabas aizsardzības pārvalde arī šogad veiks pasākumus dabas vērtību apsaimniekošanai īpaši aizsargājamās teritorijās visā Latvijā. Rets biotops jeb dzīvotne, kas nereti ir vienīgās kāda augu vai dzīvnieka mājas, ne vienmēr var pastāvēt bez cilvēka iejaukšanās. Piemēram, pļavas aizaug ar kokiem un krūmiem, ja tās nepļauj. Mazo upju straume kļūst lēna un ūdens piesārņots, ja to krastos ieaug krūmi un koki, kuru zari un lapas gan ar vēja, gan ar bebru „gādību” aizšķērso tecējumu. Savulaik grāvju tīkla caurvīti, bet mūsdienās aizsargājami purvi nevar pildīt ūdens uztveršanas („sūkļa”) funkciju, kamēr vecie grāvji novada ūdeni. Darbus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai veiks gan Dabas aizsardzības pārvaldes reģionu administrāciju darbinieki pašu spēkiem, ja teritorijas zeme pieder Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) Dabas aizsardzības pārvaldes personā, gan citi zemju īpašnieki, darbojoties kopā ar administrācijas darbiniekiem, gan nevalstiskās organizācijas, rīkojot sabiedriskas talkas, gan dažādu fondu finansētu projektu aktivitāšu ietvaros.
Kurzemes reģions
Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija savā reģionā pārrauga 175 īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Eiropas nozīmes aizsargājamu dabas vērtību apsaimniekošanas pasākumi, ko šogad plāno paveikt reģiona administrācijas darbinieku pašu spēkiem uz VARAM zemēm, notiks Grīņu dabas rezervātā (Sakas novads) un Slīteres nacionālajā parkā (Dundagas novads). Atklātu pļavu uzturēšana Grīņu dabas rezervātā saskaņā ar dabas aizsardzības plānu, tās atbrīvojot no krūmiem, nepieciešama, lai nodrošinātu apstākļus īpaši aizsargājamiem kukaiņiem, kā zirgskābeņu zilenītis, meža sīksamtenis, makstene un īpaši aizsargājamiem augiem dzegužpirkstītei, naktsvijolei. Savukārt Slīteres nacionālajā parkā tiks veikti atklāto pļavu uzturēšanas darbi Dāvidpļavā Slīteres Zilo kalnu kraujas pakājē un Tamnītēs, kas ir bijušās zvejniekciemu pļavas. Netiks pieļauta arī vērtīgā virsājā aizaugšana Kolkas priežu dabas takas tuvumā, kas ir retu dienas tauriņu un citu kukaiņu dzīvotne. Slīteres nacionālajā parkā tiek plānots pievērst uzmanību arī kāpu biotopu, piemēram, pelēkās kāpas stāvoklim, nepieciešamības gadījumā veicot apsaimniekošanas pasākumus.
Jau notikuši darbi kopā ar AS “Latvijas Valsts meži” dabas liegumā “Ovīši”– Eiropas Savienības biotopa Mitras starpkāpu ieplakas atbrīvošana no krūmiem.
Latgales reģions
Dabas vērtību kopšanas darbi tiks organizēti arī Latgales reģionā.
Rāznas nacionālā parka teritorijā pļavu pļaušana ir paredzēta ar mežu neapklātajā Ežezera Lielās Lāču salas daļā. Pašlaik šo platību klāj blīvas smaržīgās kārveles saaudzes, parastā kamolzāle, pļavas skarene, vietām zem kārvelēm aug tipiskas meža sugas – parastā kumeļpēda un ārstniecības lakacis. Tikai šo lakstaugu nenomāktajos pļavu ielokos sastopamas pļavām raksturīgās augu sugas. Lai uzturētu atklātus zālājus un veicinātu pļavu augu sabiedrības atjaunošanos, paredzēts atjaunot bijušās lauksaimniecībā izmantojamās zemes 1,2 ha platībā uz Lielās Lāču salas.
Rāznas nacionālā parka teritorijā skujkoku mežos uz osveida reljefa formām raksturīgi ir priežu meži, kuru zemsedzē, pateicoties kaļķainajai augsnei, izveidojies īpatnējs un bagāts augu sugu sastāvs, sastopamas retas augu sugas, piemēram, Ruiša pūkgalve, smiltāju esparsete u.c., kā arī ar tām ekoloģiski saistītas kukaiņu sugas. Skuju nobiru uzkrāšanās, augsnes paskābināšanās un biezā sūnu slāņa veidošanās ir galvenie iemesli ošiem raksturīgo reto sugu izzušanai. 2015.gadā plānots turpināt pērn aizsākto meža zemsedzes mehānisku noņemšanu (nokasīšana ar grābekļiem), kas ir kontrolētajai dedzināšanai alternatīva meža apsaimniekošanas metode.
Teiču un Krustkalnu dabas rezervātu teritorijā pļavu biotopu un bioloģiski vērtīgo zālāju uzturēšanu lielā mērā paveiks Teiču dabas rezervāta fonds ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas darbinieki plānojuši kopt pērn atjaunotās dabisko zālāju teritorijas, kur ar tehniku piekļūt nav iespējams. Apsaimniekošanas pasākumi tiks veikti Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamos biotopos – „sugām bagātas ganības un ganītas pļavas” un „sausi zālāji kaļķainās augsnēs”, „zālāji mēreni mitrās pļavās” un „palieņu pļavas”. Ugunsdrošības prasību ievērošanai Teiču dabas rezervāta teritorijā tiks veikta mineralizācijas joslu atjaunošana. Tāpat tiks veikta bebru dambju likvidēšana Krustkalnu dabas rezervāta teritorijā vietās, kur tāpēc liegta iespēja piekļūt apsaimniekojamajām pļavām. Savukārt Krustkalnu dabas rezervāta teritorijā pamestā grants karjerā plānots veikt ruderāla biotopa kopšanas darbus augu un bezmugurkaulnieku sugu daudzveidības saglabāšanai.
Sadarbībā ar Teiču dabas rezervāta fondu tiks turpināta invazīvās sugas Sosnovska latvānis ierobežošanai Teiču dabas rezervāta teritorijā Islienas upes krastos, Ozolsalā, Zaļajā salā.Teiču purva dabīgā hidroloģiskā režīma uzturēšanai nepieciešamības gadījumā tiks veikti izveidoto dambju atjaunošanas un remontēšanas darbi.
Jāpiebilst, ka pavasarī Lubāna mitrājā jau veikti mākslīgo ligzdvietu uzturēšanas darbi, no krūmiem un apauguma atbrīvotas 12 mākslīgi izveidotās salas Īdeņas dīķos. Iesāktie darbi tiks turpināti sadarbībā ar vietējiem iedzīvotājiem un zemes īpašniekiem. Savukārt Putnu dienu ietvaros gaigalām un mazajiem dobumperētējiem putniem tiks darināti būrus, kas vēlāk tiks izvietoti īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
Vidzemes reģions
Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas pārraugāmajā teritorijā atrodas Gaujas nacionālais parks, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts, četri aizsargājamie ainavu apvidi, pieci dabas parki, 83 dabas liegumi, divas aizsargājamās jūras teritorijas, 116 ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi, 25 aizsargājamās alejas, 29 dendroloģiskie stādījumi un vairāki tūkstoši aizsargājamie koki.
Gaujas nacionālajā parkā ir veikta un turpinās biotopu apsaimniekošana Eiropas Savienības aizsargājamos biotopos. Lenčupes dabas lieguma teritorijā apsaimniekoti veci vai dabiski boreālie meži 181 ha platībā. Lai dabiskotu šo biotopu ir palielināts mirušās koksnes apjoms, veidojot kritalas, augstos celmus un veicot citus darbus.
Vairāk nekā 60 ha platībā veikta apsaimniekošana „lietussarga” sugas – lapkoku praulgrauža (Osmoderma eremīta) apdzīvotos biotopos, tādejādi samazinot atklātu ainavu aizaugšanu un veicinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos. Apsaimniekošanas ietvaros veikta ātrāk augošo krūmu un koku izciršana, veidota parkveida ainava atēnojot vecos, lielos, agrāk skrajos apstākļos augušos lapu kokus. Darbi veikti Ungurmuižā, Krimuldā, kā arī Siguldā – Gaujas senielejas nogāzēs, Klauku līcī un Gūtmaņalas apkārtnē. Savukārt parka teritorijā esošajā Gulbju salas purvā veikta purvaino mežu hidroloģiskā režīma atjaunošana 135 ha kopplatībā, novēršot kādreiz veidotās meliorācijas sistēmas postošo ietekmi uz biotopu.
Gaujas nacionālā parka pietekā Strīķupe, Dabas parka “Salacas ieleja” Noriņupē un Dabas liegumā “Rauza” Rauzas upē šogad tiks veikta upju straujteču tīrīšana, atbrīvojot tās gan no bebru dambjiem, gan likvidējot koku sanesumus, gan atsevišķās vietās veidojot straujteces, ievietojot upē akmeņus.
Dabas liegumā “Sedas purvs”, kas ir izcila putnu aizsardzības teritorija, jau šogad janvārī 1 ha platībā dambis ir attīrīts no koku un krūmu atvasēm kā arī 1,4 ha platībā nopļautas niedres, lai nodrošinātu ūdensputniem vienlaidus klajumu. Februārī ir uzstādītas 10 jaunas mākslīgās ligzdvietas ūdensputniem.
Šogad Vidzemes reģionālā administrācija plāno veikt dažādus pasākumus dižkoku sakopšanai, kā arī uz VARAM piederošajām zemēm tiks veikti pasākumi invazīvās sugas Sosnovska latvānis ierobežošanai. Savukārt dabas liegumā “Karateri” tiks veikti pasākumi smilšu krupja dzīvotnes atjaunošanai. Bet dabas liegumā “Randu pļavas” pēc ziemas vētrām jau ir atjaunota pļavas laipa un informācijas stendi un izpļauta aļģu sala no niedrēm. Aprīlī notiks pļavas pludmales attīrīšana no sezonālajiem atkritumiem.
Pierīgas reģions
Pierīgas reģionā galvenie biotopu kopšanas pasākumi plānoti Ķemeru nacionālajā parkā, kur pļaujot un noganot tiek apsaimniekotas pļavas aptuveni 376 ha platībā. Par pļavu uzturēšanu nacionālajā parkā rūpējas Ķemeru nacionālā parka fonds, kas organizē gan pļavu pļaušanu, gan rūpējas par ganību uzturēšanu. Lielupes palienes pļavās un Dunduru pļavās dzīvo ap 200 lielie savvaļas zālēdāji – taurgovis un savvaļas zirgi, kas rūpējas par šo pļavu uzturēšanu. Taču ne visas pļavas ir iespējams noganīt, tāpēc daļa no Ķemeru nacionālā parka pļavām tiek pļautas un zāles novākšanai tiek organizētas siena talkas. Arī šogad jūlijā Ķemeru nacionālā parka fonds organizēs siena talkas, kur piedalīties var ikviens interesents un, izmantojot sentēvu metodes, pielikt savu roku izzūdošo dabas vērtību saglabāšanā.
Informāciju sagatavoja:
Dabas aizsardzības pārvaldes
Sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas vadītāja
Inese Pabērza
Mob. tel.: 26418755
0
0
0
