Četru novadu – Jelgavas novada, Daugavpils novada, Ventspils novada un Rēzeknes novada domes deputāti balsojuši par atbalstu publiskas vēstules nosūtīšanai gan Valsts Prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, gan Latvijas Pašvaldību savienībai, Latvijas Zinātņu akadēmijas HSZN konsīlijam un LR Saeimai ar aicinājumu apturēt teritoriālās reformas virzību pašreizējā Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas izstrādātajā izpildījumā. Pārstāvot četras administratīvi teritoriālas vienības, kas aptver lauku teritorijas bez pilsētām un veiksmīgi pierādījušas savu attīstību un ekonomisko izaugsmi, tās vēlas demokrātisku un nesasteigtu reformas īstenošanu, ievērojot trīs priekšnoteikumus: brīvprātības principu, izvērtējumu līdzšinējās reformas izpildītajam un neizpildītajam novadu grupās un skaidru redzējumu attiecībā uz finansējuma piesaistes kritēriiem brīdī “pēc reformas”.
Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs:
Latvijas administratīvi teritoriālais veidols ir kā trauks, kuram jāatbilst tam, kādu saturu un kādā apjomā tajā gribam turēt. Saprotam, ka ir objektīvs pamatojums reformas īstenošanai tieši šobrīd, jo pašvaldības gan pēc teritorijas lieluma, gan iedzīvotāju skaita, gan spējas ar salīdzināmu funkcionālu un finansiālu efektivitāti realizēt savus uzdevumus, krasi atšķiras. Manuprāt, uzsāktais process ir nepilnīgs un virspusējs, un kaut kādā mērā tas atgādina kartes zīmēšanu un iekrāsošanu, neanalizējot “trauka atbilstību tā saturam”. Mūsu aicinājums nav emocionāli-politiska akcija, bet gan vēlme jau pirmsākumos procesā iesaistīt visus kopīga mērķa sasniegšanai – efektīvas valsts pārvaldes modeļa izveidei pašvaldību līmenī, radot nosacījumus kvalitatīvai dzīves videi neatkarīgi no “pasta indeksa”.
Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune:
“Pašreiz novērojamā situācija liek secināt, ka VARAM kā buldozers iet uz priekšu sava modeļa īstenošanā – nav pārdomāti nedz kritēriji, nedz analītisks redzējums citu nozaru griezumā attiecībā uz apvienotiem novadiem. Ministrija “tēlo” visu pušu iesaisti diskusijā, lai gan šādas diskusijas nav. Fakts, ka ik pa brīdim ministrijas modelī “uzrodas” kāds jauns novads, kas it kā ir izpelnījies tiesības būt atsevišķi, liek secināt, ka, šis reformas modelis ir absolūti nepilnīgs savā darba stadijā. Esam četri novadi – teritoriāli lieli, kas līdz šim esam administratīvi pastāvējuši bez pilsētām, – pat padomju laikā šīs teritorijas ir bijušas atsevišķi. Pagaidām neviens no ministrijas nav nedz uzklausījis argumentus, kāpēc mēs kā lauku teritorijas saredzam riskus attīstībā, tiekot pievienoti pie pilsētām, nedz sniedzis konstruktīvu redzējumu, kā tiek plānota resursu pārdale starp nozarēm, lai viestu pārliecību, ka par to ir diskutēts un domāts. Visu četru novadu domes esam vienisprātis, ka vēlamies uzrunāt prezidentu un Saeimu nesasteigt un pārtraukt tieši šī modeļa virzību un ieviešanu. Uzsveram, – neesam pret reformu, bet esam pret tās izpildījumu pašreiz izvēlētajā VARAM izpildījumā.”
Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks:
“Ir pagājuši tikai desmit gadi kopš iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas, un šajos gados esam pārliecinājušies, ka šīs reformas rezultāti bijuši veiksmīgi. Par pozitīvu var uzskatīt četru lielo novadu – Jelgavas, Rēzeknes, Daugavpils un Ventspils – izveidi, kas sevi ir pierādījuši kā novadus, kas nodrošina vienmērīgu teritorijas attīstību, pilda pašvaldībai uzticētās funkcijas un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus. Tagad gribas uzdot būtisku jautājumu valsts varas pārstāvjiem – kāpēc ir jāizjauc sistēma tajās pašvaldībās, kuras labi strādā, kāpēc tas jādara laikā, kad valstī ir simtiem nesakārtotu lietu? Vai tās ir atsevišķu Rīgā dzīvojošu cilvēku ambīcijas, tādu cilvēku, kuri nesaprot, kas notiek lauku novados, kā tie tiek uzturēti, kādas investīcijas ir piesaistītas un cik veiksmīgi projekti ir īstenoti?”
Daugavpils novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins:
“Daugavpils novada dome 16. augustā nosūtīja vēstuli Latvijas Republikas Saeimai, VARAM un Latvijas Pašvaldību Savienībai par to, ka sabiedriskai apspriešanai tiek izvirzīts administratīvi teritoriālā iedalījuma modelis, norādot, ka VARAM piedāvātais informatīvais ziņojums, kas aptver visu Latvijas pašvaldību esošās situācijas raksturojumu un ieskicē to dzīvi nākotnē, ir tendenciozs un vienpusējs. Iezīmējot jaunajā kartē Daugavpils novadu kopā ar pilsētu un Ilūkstes novadu, VARAM informatīvajā ziņojumā Daugavpils novada profils satur neprecīzu informāciju un vienpusīgus datus. Līdz ar to rodas iespaids, ka nekāda attīstība šo novada pastāvēšanas gadu laikā nav notikusi, taču tā nav. Kopš 2009. gada esam piesaistījuši diezgan lielu finansējumu. Vērtējot administratīvi teritoriālās reformas ietekmi uz kopējo Latvijas ģeopolitisko izvietojumu, jāņem vērā, ka gandrīz puse no Daugavpils novada teritorijas robežas ir Latvijas valsts robeža. Pēc jaunā modeļa, Daugavpils novads būtu otrais lielākais novads valstī. Uzskatu, ka tik lielām pilsētām, kas ir nacionālas nozīmes centri, ir jāattīstās savā plāksnē. Mūsu funkcijas, varētu teikt, ir vienādas, bet pilsētas funkciju realizācija – atšķirīga no novada. Daugavpils novada teritorija ir pietiekoši liela un iedzīvotāju skaits arīdzan, tādēļ uzskatām, ka piedāvātais administratīvi teritoriālais ieskicējums attiecībā uz Daugavpils novadu nav pieņemams un vēlamies palikt savās robežās kā līdz šim. Svarīgi ir zināt, kādus instrumentus dos valsts tālākai attīstībai. Gaidām un ceram saņemt atbildi uz mūsu vēstuli. Lai mūsu priekšlikumi un iebildumi detalizēti tiek paņemti par pamatu. Mēs, Daugavpils novads, Rēzeknes novads, Ventspils novads un Jelgavas novads, kas esam teritoriāli lielākie valstī, vēlamies būt atsevišķi no lielajām pilsētām, jo arī vēsturiski administratīvi esam pastāvējuši bez pilsētām.”
0
0
0
