Šī gada rudens izcēlās ar savu neprognozējamību – te lija, te spoži spīdēja saule, te vējš koda cauri kauliem…
Neskatoties uz nestabilajiem laika apstākļiem un bruņojušies ar lietusmētelīšiem, Audriņu pamatskolas 9. klases skolēni projekta „Latvijas skolas soma” ietvaros devās Daugavpils virzienā. Ceļa mērķis – Naujenes Novadpētniecības muzejs, kura misija, kā minēts muzeja mājaslapā, ir “vairot iedzīvotāju izpratni un zināšanas par novada bagāto kultūras mantojumu, saglabājot un popularizējot Naujenes pagasta, tā tuvākās apkārtnes un aizsargājamā ainavu apvidus „Augšdaugava” kultūrvēsturisko mantojumu un ar to saistītas nemateriālās un materiālās kultūras liecības, pievēršot uzmanību vecticībnieku kultūras mantojumam.” Slutišķu sādžā 9. klases skolēni ar interesi klausījās gides stāstījumu un aplūkoja ekspozīciju “Slutišķu vecticībnieku lauku sēta”, kas vēsta par Daugavpils apkārtnes vēsturisko mantojumu, par tautu tradīcijām, par to, kā blakus draudzīgi varēja sadzīvot divas diezgan atšķirīgas kultūras – katoļticīgie latgalieši un pareizticīgie. Īpašā gaisotne ļāva skolēniem sevi iztēloties, atrodamies pāris gadsimtu nesenā pagātnē.
Atgriežoties no Slutišķiem uz Naujeni, bērni labprāt izmantoja gides piedāvāto iespēju uzkāpt 21 m augstajā Vasargelišķu skatu tornī, lai no putna lidojuma augstuma varētu aplūkot ainavas un gleznainos Daugavas lokus. Atklājums – klātienē varējām apskatīt Daugavas upes Rozališķu loku – vienu no skaistākajiem Latvijas dabas skatiem, kas kādreiz rotāja Latvijas naudaszīmi – 10 latu banknoti.
Novadpētniecības muzeja telpās atrodas vairāk nekā 21 000 eksponātu, tie tika aplūkoti caur laikmetu griežu prizmu, veidojās saruna par priekšmeti, kuri ir redzēti pašu mājās. Atraktīvs ekskursijas noslēgums bija tests, kad skolēni centās uzminēt senu latgaliešu valodas vārdu nozīmi.
Muzeja ekspozīciju zālē aplūkojām naujeniešu lepnuma – tēlnieces Valentīnas Zeiles galeriju – gleznas un dažāda lieluma skulptūras, lielākoties no bronzas.
Interesants muzeja objekts – no nelieliem, krāsainiem adītiem un tamborētiem fragmentiem top liels 500 metri garš Lielais Augšdaugavas musturdeķis, simboliski attēlojot mūsu likteņupes Daugavas platumu. Rokdarbu fragmentiņi tiek darināti gan uz vietas, gan arī tiek sūtīti no dažādām Latvijas malām pa pastu. Ar šo kopīgi veidoto rokdarbu Naujenes muzejs cer iekļūt Ginesa rekordu grāmatā!
Atziņa – mūsu senā kultūra ir neiepazīta, un tā atklājas no vēl neredzētiem skatu punktiem, tā ir jākopj un jāsaudzē, lai nākamajām paaudzēm pēc mums arī būtu šī bagātība.
Audriņu pamatskolas skolotājas
Ivetas Rundānes teksts un foto
0
0
0
