Pagājis gads, kopš 2015. gada 25. aprīlī, Latgales Podnieku dienu laikā, durvis vēra atjaunotā Rēzeknes novada Lūznavas muiža. Par godu šai jubilejai, svētdien, 24. aprīlī, muiža aicināja uz jaunā koncertflīģeļa ieskandināšanu ar lietuviešu pasaulslavenā mākslinieka un komponista Mikolajus Konstantīna Čurļoņa mūziku.
M. K. Čurļoni (1875 – 1911) ar Lūznavas muižu saista muižnieku Kerbedzu dzimta, kuras īpašumos, Riebiņos un Lūznavā, 20. gadsimta sākumā ciemojās un guva iedvesmu daudzi ievērojami tā laika gleznotāji, mūziķi, literāti, starp tiem arī Čurļonis. Kaut arī faktos par viņa viesošanos Lūznavā vēl ir daudz neizpētīta, (profesors Pēteris Zeile grāmatā „Latgales kultūras vēsture” min tikai Čurļoņa izteikumu par Riebiņiem, kas esot „īsta mākslinieku paradīze”), maz ticams, ka, ilgāku laiku uzturoties Riebiņu muižā, mākslinieki būtu ignorējuši otru, daudz gleznainākā vietā uzbūvēto Kerbedzu vasaras rezidenci Lūznavu, kur kopš 1906. gada vasaras vadīja pati mecenāte Jevgēnija Kerbedza. Un 24. aprīļa koncertā Lūznavas muižas Sarkanajā zālē, kad pie jaunā koncertflīģeļa apsēdās komponista mazmazdēls, pianists, Kauņas Mūzikas akadēmijas profesors, vairāku starptautisko pianisma konkursu laureāts Roks Zubovs (Rokas Zubovas), lai spēlētu sava vecvectēva radīto mūziku, pat bez ierakstiem arhīva dokumentos bija skaidri sajūtams – tieši te, Lūznavā, ir īpaša vieta Čurļoņa pārlaicīgajai mūzikai, gleznām, viņa pasaules radīšanas izjūtām. Roka Zubova un dzīvesbiedres, lietuviešu pianistes Sonatas Deveiķītes — Zubovienes priekšnesumu kuplināja Čurļoņa gleznu reprodukciju demonstrēšana un vēstuļu fragmentu lasījumi Ivetas Graudiņas izpildījumā.
„Man ļoti patīkami, ka man ir iespēja pēc simts gadiem ierasties šajā vietā, kur ir staigājis mans vecvectēvs. Priecājos, ka mani uzaicināja šeit atskaņot Čurļoņa skaņdarbus, ka te ir atceļojusi Čurļoņa mākslas darbu un fotogrāfiju izstāde, kas veido tādu ļoti gaišu kontemplatīvu gaisotni. Čurļoņa pasaule ir mūzikas, krāsu un vārdu pasaule,” – pirms koncerta teica R. Zubovs. Viņa ārienē ir tik izteikta līdzība vecvectēvam, ne velti Roks Zubovs ir attēlojis Čurļoni kinorežisora Roberta Mulana mākslas filmā “Vēstules Sofijai”, kas uz ekrāniem nonāca 2013. gadā, un kuru varēja redzēt arī LTV1.
Koncerta īpašais viesis bija Lietuvas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Ričards Degutis, kurš izteica prieku, ka Lūznavas muiža savu gada jubileju svin kopā ar Čurļoni. „Mums šī muiža tāpat kā Aglona, ir svarīga, jo saistās ar Lietuvas kultūrai svarīgu personību. Ceru, ka šīs pasākums būs sākums labai sadarbībai un ka nākotnē mums būs kopīgi regulāri pasākumi, kas veltīti Čurļonim.”
Šajā dienā piepildījās arī Lūznavas muižas sapnis par savu instrumentu. Koncertflīģeļa pirmsākumi rodami 1910. gadā, slavenajā Kārļa Šrēdera mūzikas instrumentu fabrikā Pēterburgā, taču jaunu elpu flīģelis atguva Ugāles ērģeļbūves darbnīcā, kuras vadītājs, mūzikas instrumentu meistars Jānis Kalniņš uzsvēra, ka Šrēdera instrumenti esot bijuši ļoti atzīti gan Krievijā, gan ārpus tās, tos spēlējuši daudzi slaveni mūziķi, tostarp Ferencs Lists.
„Kad mēs reiz dabūjām šo instrumentu, tas bija izcili bēdīgā stāvoklī, un tad man jāvelk paralēles arī ar to, ka mēs nereti saņemam mūsu pagātnes mantojumu ļoti bēdīgā stāvoklī un nezinām, ko ar to visu iesākt, bet izrādās, ka var iesākt, un Lūznava ir tam pierādījums. Man ir prieks, ka Lūznavas muiža izšķīrās par principiālo pieeju iegādāties restaurētu, laikmetam un ēkas stilam atbilstošu instrumentu, faktiski jūs esat pirmie Latvijā, kas to esat izdarījuši, jo lielākā daļa izvēlas nopirkt kaut ko jaunu. Lai instruments dzīvo!”
Svētdien Lūznavas muiža sanēja un dūca kā bišu strops, muižas gides nevarēja vien spēt izvadāt pa ēku un parku daudzās ekskursantu grupas, kas lielākā vai mazākā pulkā drūzmējās priekštelpā. Starplaikā starp koncertiem, kas abi notika pārpildītā zālē, tika atklātas arī divas Mikolajus Konstantina Čurļoņa darbu izstādes ar kopējo nosaukumu “Čurļoņa pasaule”. Izstādēs skatāmas mākslinieka cikla “Pasaules radīšana” 12 darbu reprodukcijas un dabas skatu reprodukcijas, kā arī muižas viesi varēs ielūkoties M. K. Čurļoņa fotogrāfijās, kas dokumentē mākslinieka 1905. gada ceļojumu uz Kaukāzu. Izstādes tapušas sadarbībā ar Kauņas Čurļoņa Nacionālo mākslas muzeju.
Divdesmitā gadsimta sākumā būvētās Lūznavas muižas renovācijas darbi tika veikti, īstenojot Rēzeknes novada pašvaldības projektu „Lūznavas muižas ēkas rekonstrukcija (ietverot lokālus restaurācijas darbus)”. Projektu finansēja Rēzeknes novada pašvaldība ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstu. Pa šo gadu Lūznavas muiža ir ne tikai kļuvusi par iecienītu tūrisma objektu, koncertu un mākslas izstāžu vietu, bet arī devusi stimulu pagasta un tuvākās apkārtnes infrastruktūras attīstībai. Par to tika runāts arī pirms koncerta notikušajā preses konferencē, kurā piedalījās gan viesi, gan arī saimnieki, Rēzeknes novada un pagasta pārvaldes vadītāji. Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs pateicās gan projekta autorei, arhitektei Inārai Caunītei, gan celtniekiem par kvalitatīvi veiktajiem darbiem, gan arī novada deputātiem, kas savulaik atbalstīja šī drosmīgā projekta īstenošanu. “Protams, var jau teikt, ka šāds projekts ir kā dzīres mēra laikā, ka ir daudzas citas svarīgākas lietas un vajadzības, bet es domāju, ka mēs ar šo projektu, pirmkārt, sakārtojām infrastruktūru, otrkārt, tas ir ilgtermiņa attīstības stimuls šai vietai, lai uzlabotu sociālo situāciju arī kopumā novadā. Lai arī projekta realizācijas gaitā bija daudz grūtību, tomēr tas mūs ir darījis tikai stiprākus un ļāvis šai Lūznavas mūzai pamosties. Viņa jau tepat vien gulēja, varbūt zem nokrāsotajiem parketiem un ar eļļas krāsu nokrāsotajām sienām, bet viņa tepat vien bija, tagad viņa ir modusies un par to mums ir liels prieks.”
Pirmo reizi Lūznavas muižā viesojās Latvijas piļu un muižu asociācijas izpilddirektore Aira Andriksone. “Šī gada laikā visa Latvija jau ir iepazinusi Lūznavas muižu, ka tā ir jūgendstila pērle, ka tā ir Latgales pērle, ka tā ir īpaša mākslas un mūzikas vieta. Mēs lepojamies ar to, ka Lūznavas muiža ir iestājusies Latvijas piļu un muižu asociācijā, ka mūsu biedri var ņemt piemēru no jums, kā jūs strādājat, ar kādu entuziasmu un kādā līmenī, arī to, kā jūs par to visu dodat zināt arī citiem. Es gribētu novēlēt jums kopt, lolot un spodrināt šo pērli arī turpmāk.”
Nepilna gada laikā Lūznavas muižā jau paspējuši sniegt koncertus vairāki slaveni mūziķi, kamermūzikas izpildītāji, kuri pārliecinājušies par sarkanās zāles izcilo akustiku, īpašo tuvību ar klausītāju, patīkamo gaisotni. Runājot par attīstības vīzijām, muižas pārvaldniece Iveta Balčūne izteica cerību, ka muiža kā kultūras un tūrisma objekts veicinās arī uzņēmējdarbību, jo tūristiem ir nepieciešamas naktsmītnes, ēdināšana, iespēja atpūsties un darboties kopā ar ģimeni, iegādāties mājražotāju un amatnieku izstrādājumus. Regulāra koncertu un izstāžu rīkošana ir ļāvusi izvairīties no sezonalitātes un saglabāt apmeklētāju pieplūdumu arī rudenī un ziemā, taču jaunā tūrisma sezona Lūznavas muižā gaidāma ļoti darbīga. Jau 30. aprīlī te tiks atklāta 36. Latgales Podnieku dienu izstāde, Lūznavas muiža piedalīsies muzeju nakts un baznīcu nakts pasākumos, 13. maijā visi te varēs līksmoties Kadriļu naktī, bet 18. jūnijā muižas parks atklās savus noslēpumus Dabas koncertzālē. “Kopš pagājušā gada septembra līdz pat šim brīdim nav bijis tāds laiks, kad muižā nenotiktu nekas. Tagad te ir arī tūrisma informācijas centrs, kas strādā arī brīvdienās, un tas nozīmē, ka muiža ir visu nedēļu apmeklējama un apskatāma. Sākot no nākamās nedēļas, mums nav brīvu brīvdienu līdz pat augusta beigām, tie ir ne tikai tūristi, bet arī dažādu pasākumu apmeklētāji, kāzas, ģimenes svinības,” – uzsvēra Iveta. Savukārt Čurļoņa dienas ik gadu aprīļa nogalē, svinot Lūznavas muižas dzimšanas dienu, varētu kļūt par labu tradīciju arī nākotnē, piesaistot viņa mūzikas un mākslas cienītājus no tuvas un tālas apkārtnes.
Anna Rancāne
Annas Rancānes un Lūznavas muižas foto
0
0
0
