Apstiprināti projekta «PROTI un DARI!» īstenošanas nosacījumi, pašvaldību iesaiste projektā turpinās

Publicēts 13.07.2015

Turpinot atbalstīt jauniešus, kuri nestrādā, nemācās, neapgūst arodu un nav reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) kā bezdarbnieki, izglītošanu un iesaisti darba tirgū, Ministru kabinets 2015. gada 7. jūlijā apstiprināja Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) īstenotā projekta «PROTI un DARI!» nosacījumus. Eiropas Komisijas iniciatīvas «Jauniešu garantija» ietvaros notiekošajā projektā JSPA sadarbībā ar pašvaldībām dos iespēju 15 – 29 gadus veciem nestrādājošiem un izglītību neapgūstošiem jauniešiem attīstīt savas zināšanas un prasmes, lai veiksmīgāk iesaistītos mācībās, NVA un Valsts izglītības attīstības aģentūras piedāvātajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros, nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā.

Iesaistoties projektā, jauniešiem būs iespēja attīstīt tās prasmes un zināšanas, kas tajā skaitā veicinās viņu iesaisti darba dzīvē un turpmākās darba pieredzes iegūšanā. Esošā darba pieredze, izvēloties jaunus darbiniekus, darba devēju skatījumā ir ļoti svarīgs kritērijs. Pirmajam darbam pat nav jābūt ļoti kvalificētam un augsti atalgotam. Kā liecina trīs Latvijas pašvaldību vadītāju pieredze, sākot darba gaitas pat ar vienkāršu uzdevumu veikšanu, var veiksmīgi veidot savas karjeras izaugsmi.

«Pirmo darba pieredzi ieguvu apmēram 12 gadu vecumā vasaras mēnešos, veicot smagu fizisku darbu. Mūsdienās to ir grūti iedomāties, bet toreiz mēs strādājām kaltē, krāvām labības maisus, laukos siena ķīpas, kā arī veicām citus lauksaimniecības darbus,» stāsta Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters, «pēc skolas beigšanas par savu studiju priekšmetu izvēlējos jurisprudenci. Vēlāk, nomainot klātienes studijas uz neklātienes studijām, sāku strādāt izvēlētajā specialitātē. Izvēloties profesiju, jauniešiem vispirms iesaku saprast, kas padodas un kura profesija sakrīt ar jūsu interesēm un hobijiem, lai pēc tam strādājot tajā gūtu prieku. Otrkārt, nepieciešams veidot sevi kā personību, izkopt sevī pozitīvu attieksmi pret dzīvi un spēju uzņemties atbildību, būt notikumu centrā».

Savukārt Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis pirmo darba pieredzi guva, strādājot laukos pie vecākiem un vecvecākiem Trikātā un Gaujienā. Pirmais algotais darbs arī nāca samērā agri. «14 gadu vecumā strādāju vasarās par pastnieku – tas bija pirmais darbs, kurā nopelnīju naudu. 19 gados sāku strādāt kolhozā par strādnieku graudu kaltē. Ar to gan pietika, lai saprastu, ka smags fizisks darbs nav tas, ko vēlētos darīt visu dzīvi,» tagad atceras mērs, kurš tolaik Cēsu mūzikas vidusskolā ieguva mūzikas skolotāja specialitāti. «Pēc skolas absolvēšanas uzreiz sāku strādāt Jāņa Cimzes Valkas mūzikas skolā par pasniedzēju. Tas arī bija liels izaicinājums, jo tādam jaunam «zaļam gurķim», kā man, bija sevi ļoti jāpierāda vecākiem pasniedzējiem. Bija jāiegūst cieņa pārējo pasniedzēju acīs. Paralēli darbam skolā, toreiz strādāju arī naktsmaiņās par kurinātāju. Atceros, ka tāpēc nodarbībās gadījās iemigt – tas skolēniem laikam bija ļoti interesanti,» atceras Vents Armands Krauklis. Viņš iesaka jauniešiem izmēģināt dažādas iespējas vairākās darba vietās, lai, būtu iespējas iegūt plašāku darba pieredzi un redzes lauku.

Preiļu domes priekšsēdētāja Maruta Plivda atminas, ka jau deviņu gadu vecumā palīdzēja vecākiem kolhoza darbos – graudu kaltē un siena vākšanā. «Pēc skolas izvēlējos apgūt fizikas-matemātikas skolotāja amatu. Izvēlētajā specialitātē nostrādāju tikai vienu gadu, vēlāk strādāju par grāmatvedības un ekonomikas skolotāju gan jauniešiem, gan arī pieaugušajiem. Tomēr pamatā darbs bija saistīs ar uzņēmējdarbību. Par lielu pārsteigumu tagad esmu Preiļu domes priekšsēdētāja. Tas arī ir bijis vislielākais izaicinājums, jo iepriekš nekad nebiju sapņojusi par to un, protams, ka tagad man ir daudz jaunu pienākumu un atbildības,» savu darba pieredzi izklāsta Maruta Plivda, iesakot jauniešiem pievērsties matemātikai un pārējām precīzajām zinātnēm, jo tās sniedz racionālu priekšstatu par apkārtējo pasauli.

«Jauniešu garantijas» īstenošanai Latvijā līdz 2020. gada beigām Eiropas Komisija, Latvijas valsts un privātie finansētāji atvēlējuši 66,7 miljonus eiro, savukārt projekta «PROTI un DARI!» kopējais plānotais finansējums līdz 2018. gada beigām ir 9 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums 7,65 miljoni eiro un valsts budžeta līdzfinansējums 1,35 miljoni eiro. Vairāk informācijas par informatīvajiem pasākumiem un citām projekta «PROTI un DARI!» aktualitātēm varēs atrast JSPA tīmekļa vietnes www.jaunatne.gov.lv sadaļā «Jauniešu garantija».

Kontaktinformācija:
Ruta Millere – Celmiņa
PROSPERO Sabiedriskās attiecības
E-pasts: ruta.millere@prospero.lv;
Tālr.: 67039769, 26116343

Share on Google+0Tweet about this on Twitter0Share on Facebook0