10. novembrī plkst. 18.00 Latgales vēstniecībā “GORS”, Rēzeknē, sagaidot Latvijas valsts svētkus, notiks Latgales pirmizrāde dokumentālajai filmai „Likteņzeme”. Tas ir stāsts par dzimtas meklējumu ceļu, kas Amerikas latgaliešus Pēteri un Helēnu aizved līdz Sibīrijai.
Leģendārā latgaļu Prometeja Andrīva Jurdža stiprā dzimta Otrā pasaules kara laikā divu lielvaru cīņu rezultātā tika nežēlīgi sašķelta. Glābjoties no komunistiem, vidējā paaudze ar saviem bērniem devās bēgļu gaitās uz Rietumiem. Vecākā paaudze palika Latvijā, bet Staļina represiju dēļ tika izsūtīta uz Sibīriju kā tautas ienaidnieki. Daļai radu izdevās izdzīvot Latvijā.
Trijās pasaulēs izsvaidītās dzimtas pēckara paaudze cits citu nebija satikuši. Bet, Amerikā skatoties Latvijā tapušo dokumentālo filmu “Mūžīgais kalendārs”, Pēteris ekrānā atpazīst Latvijas radiniekus. Savu vecāku un leģendārā senča ideālu vadīti, Pēteris un viņa māsa Helēna dodas uz Latgali satikt radus. Iesāktais dzimtas meklējumu ceļš ved viņus uz Tomskas apgabalu Sibīrijā.
Filmas vēstījums
Emigrācija un imigrācija. Aktuālas tēmas visā pasaulē. Kara plosītie Tuvie Austrumi spiež miljonus riskēt ar savu dzīvību gan paliekot savās mājās, gan dodoties bīstamos laivu braucienos, lai meklētu patvērumu Rietumeiropā. Savukārt Austrumeiropieši emigrē uz Rietumeiropu, meklējot darbavietas un labāku ekonomisko dzīvi. Latviju tas noved pie satriecošas populācijas samazināšanās dzimtenē. Politiķiem jāmeklē krīzes mazināšanu abos virzienos. Valstis gatavojas slēgt robežas un uzstādīt šķēršļus migrantiem.
Pēdējo reizi pasaule pieredzēja tik augstu imigrācijas līmeni pirms 70 gadiem t.i. Otrā pasaules kara laikā, kad miljoniem cilvēku Austrumeiropā bija spiesti pamest savas mājas, lai izvairītos no Padomju varas okupācijas. Miljoniem cilvēku no padomju zemes tika deportēti uz Gulagu Sibīrijā, lai necilvēcīgos apstākļos strādātu kā vergi darba nometnēs.
Kas noticis ar šiem emigrantiem un deportētajiem? Kas notiek ar viņu bērniem un mazbērniem? Kur viņi ir un kas viņi ir tagad? Ko viņi sauc par savām mājām un kāda ir viņu kultūra? Vai viņi vēl kādreiz atgriezīsies Tēvzemē, kur padomju okupācija ir beigusies jau pirms 25 gadiem?
Dokumentālā filma “Likteņzeme” pēta šos jautājumus, izsekojot vienas Latvijas dzimtas likteņiem, kurus aptumšoja gan emigrācija, gan deportācijas otrā pasaules kara laikā.
Pirms 2. pasaules kara Latgale bija mierīgs un rāms lauku reģions, ar savu unikālu latgaliešu valodu un katoļu vērtību kopumu. Latgaļu kultūras ikona jau kopš 20.gs. sākuma bija Andrīvs Jurdžs, kas pazīstams arī kā Latgales Prometejs, jo būdams neatlaidīgs cilvēks visu savu ilgo mūžu centies nest gara gaismu Latgales zemniekiem, rakstot un pārrakstot grāmatas, kas aptver reliģijas, folkloras, mūzikas, agronomijas, humora un praktisku padomu jomu. Viņš palīdzēja publicēt pirmās latgaliešu avīzes reģionā un latīņu drukas aizlieguma laikos ar roku pārrakstīja milzu sējumus, bet, darot šo darbu zaudēja redzi un vecuma dienas pavadījis akls.
Filma dokumentē Andrīva Jurdža pēcnācējus, kad tie pirmo reizi apmeklē Latgali un pētījuma ceļā atrod radiniekus Sibīrijā, Tomskas apgabalā. Pēteris un Helēna Ragaušs ir pirmās paaudzes amerikāņi dzimuši latgaliešu vecākiem. Viens vectēvs (Cybuļskis) bija Andrīva Jurdža mazdēls un bija spiests sākt savu garo emigrācijas ceļojumu 1943.g., kad Sarkanā armija uzbruka un nodedzināja dzimto ciematu. Otrs vectēvs (Ragaušs) un viņa ģimene tika brutāli deportēti uz Sibīriju 1949.g. 25.marta naktī kopā ar citiem 40.000 nevainīgiem latviešiem.
Ilga Mazalevska (Ragaušs) dzimusi Aleksandrovskoje, Sibīrijā un viņas vecāki pārcēlās atpakaļ uz Latgali 1950.g., kad viņa bija tikai divus gadus veca. Jeļena un Veronika (Ragaušs) dzimušas arī Aleksandrovskoje un joprojām dzīvo Tomskas reģionā. Brālēns un māsīcas tikās pirmo reizi 2015.g. vasarā Tomskā.
Režisors un scenārists Jānis Ozoliņš-Ozols
Operatori Andrejs Verhoustinskis, Uldis Jancis
Komponiste Guntra Kuzmina
Producents Vilnis Kalnaellis
Filmu studija RIJA
Informāciju sagatavoja:
Vilnis Kalnaellis
Filmu studija RIJA
www.rijafilms.lv
0
0
0
