Šogad izcilajam Latgales sabiedriskajam darbiniekam, garīdzniekam, publicistam un politiķim Francim Trasunam aprit 150. gadskārta. Novadnieka atceres pasākumi visu gadu notiks Latgalē, Rēzeknē, kā arī Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, Franča Trasuna muzejā “Kolnasāta”, savukārt 16. maijā, Rīgā notiks svinīgs dievkalpojums un piemiņas brīdis pie F. Trasuna ciļņa Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrālē. Svinības turpināsies Saeimas namā, kur notiks kultūrizglītojošs seminārs, lai vēlreiz izvērtētu Franča Trasuna devumu politikā, baznīcā, literatūrā. Pasākuma dalībniekus uzrunās XI Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”), Romas katoļu Baznīcas kardināls Jānis Pujāts, Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kinorežisors Jānis Streičs, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs, referātus nolasīs Rēzeknes Augstskolas pasniedzēji, profesore Janīna Kursīte u.c. Pasākuma laikā paredzēta Latgales Kultūras centra izdevniecībā iznākušā Franča Trasuna fabulu atkārtota un papildināta izdevuma prezentācija, kā arī tikšanās ar romāna “Klūgu mūks”, kam par pamatu ņemta Franča Trasuna mūža mistērija, autori, rakstnieci Ingu Ābeli. Semināra gaitu varēs vērot tiešraidē Saeimas mājaslapā.
Franča Trasuna mūža devums nav aprakstāms dažās rindkopās, bet būtiskākais ietverts Valsts prezidenta Jāņa Čakstes kādreiz teiktajā: “Francis Trasuns ielika mūsu Latvijas ģerbonī trešo zvaigzni – Latgali.” Tieši Francis Trasuns bija viens no Latgales kongresa iniciatoriem 1917. gadā Rēzeknē, kad tika pasludinātas Latgales novada vēsturiskās tiesības apvienoties ar pārējām latviešu zemēm vienā kopībā. F. Trasuns bija Satversmes sapulces loceklis un 1. un 2. Saeimas deputāts.
Francis Trasuns dzimis 1864. gada 4. (pēc jaunā stila 16.) oktobrī, Sakstagala pagastā, pamatizglītību ieguvis Jelgavā, mācījies Pēterburgas Katoļu garīgajā seminārā, tad Katoļu garīgajā akadēmijā. 20. gs. sākumā dzīvoja un strādāja Pēterburgā, kur aktīvi veicināja latgaliešu nacionālo atmodu un drukas aizlieguma atcelšanu. 1906. gadā F. Trasunu ievēlēja Krievijas I Valsts domē. F. Trasuns bija viens no galvenajiem Latgales latviešu kongresa Rēzeknē 1917. gadā organizētājiem un Latvijas neatkarības idejas atbalstītājiem. Kongress uzskatāms par svarīgāko notikumu Latvijas valstiskuma veidošanā, jo pieņēma vēsturisku lēmumu par Latgales apvienošanos ar pārējiem Latvijas novadiem.
1917.-1919. gadā F. Trasuns darbojās kā garīdznieks vairākās draudzēs Latgalē. Tautas padomes laikā viņš bija Latgales Lietu departamenta pārzinis ar ministra tiesībām. F. Trasuns bija Satversmes sapulces loceklis un 1. un 2. Saeimas deputāts. F. Trasuns nodibināja un vadīja žurnālu “Zemnīka draugs” (1920) un laikrakstu “Zemnīka Bolss” (1924-1926), autors ļoti daudziem publicistiskiem rakstiem par aktuāliem sabiedriskiem un politiskiem notikumiem.
Dažādu politisku nesaskaņu un intrigu dēļ F. Trasuns, kaut arī bija populārs tautā un daudz darīja baznīcas labā, 1926. gadā tika izslēgts no Baznīcas. Tajā pašā gadā, 6. aprīlī viņš mirst no sirdstriekas un tiek apbedīts Rēzeknes Brāļu kapos. Tikai 1998.gadā Baznīcas klēra kongregācija oficiāli atzina, ka ekskomunika pret F. Trasunu, ko bija panākuši vietējie Baznīcas vīri, nav bijusi taisnīga un Vatikāns atdod priesterim viņa labo vārdu.
F. Trasuna 145. gadskārtā 2009. gada maijā Rēzeknē atklāts tēlnieka Aigara Bikšes un arhitektes Ilzes Liepiņas veidotais piemineklis “Visa valsts”.
Anna Rancāne
0
0
0
