Rudens viducī matemātikas un informātikas skolotāji devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Alojas novada Staiceles vidusskolu un kaimiņvalsts Igaunijas Pērnavas apriņķa mācību iestādēm.
Staiceles vidusskolā tikām silti sagaidīti ar jestrām pašu mazāko bērnu dziesmiņām. Šī skola ir tā Alojas novada skola, kuru ir jau tiešā veidā ietekmējusi optimizācija un šogad netika atvērta vidusskolas 10. klase. Tomēr situācija negaidīti ir risinājusies: telpas īrē sporta profesionālās vidusskolas vajadzībām un tas nozīmē, ka skola ir piepildīta ar jaunatnes degsmi un enerģiju, skolotājiem ir iespēja papildus strādāt šajās klasēs. Staiceles skolotāji piedāvāja apmeklēt 3 stundas: integrēto matemātikas un latviešu valodas stundu sākumskolā, matemātikas un informātikas stundas, kurās guvām dažādas idejas. Pārsteidza mazās pilsētiņas speciālistu komandas darbs ciemiņu uzņemšanā.
Tālāk mūsu ceļš veda uz Hādemestes( Häädemeeste) vidusskolu, kur ieturējām pusdienas un iepazināmies ar jauno skolas direktori. Viņa dalījās sava pirmā darba mēneša iespaidos un pastāstīja par aktuālāko skolā. Nākošajā, Surju pamatskolā, viesiem no Latvijas tika dota iespēja ielūkoties robotikas pulciņa nodarbībās un tikām iepazīstināti ar mācību priekšmeta “Multimediji” realizāciju. Igaunijā pamatizglītībā jau no 4. klases ir obligātais mācību saturs( apmēram 90 %) un izvēles daļa. Tas nenozīmē, ka izvēli izdara skolēni, taču skola var veidot savu īpašo piedāvājumu, ieviešot tādus mācību priekšmetus( Karjeras izglītība, Multimediju u.c.), kuri mūsu skolās ir retums. Īpaši pievilcīgā formā Surju skolā darbojas skolēnu pašpārvalde, kuras nosaukums ir “ Valsts skolā”. Pašpārvaldes ietvaros skolas direktore ir valsts prezidents, bet ik gadus notiek īsta vēlēšanu kampaņa un vēlēšanas( balstoties uz reālo vēlēšanu norisi Igaunijā), kurās tiek ievēlēts ministru kabinets. 24. februārī, svinot Igaunijas Valsts proklamēšanas dienu, notiek pieņemšana pie prezidenta, ievērojot etiķeti un procedūru.
Otrā dienā matemātikas un informātikas skolotāji apmeklēja jauno un ļoti moderno Vides izglītības centru „Pernova“, kuru var saukt arī par kompetenču centru, jo tur tiek izstrādātas izglītības programmas un katras Pērnavas apriņķa skolas skolēniem ir iespēja centra speciālistu vadībā apgūt bioloģiju, ķīmiju, dabaszinības, astronomiju, ģeogrāfiju moderni aprīkotās laboratorijās, planetārijā, observatorijā utt. Vides izglītības centrā tikāmies arī ar Izglītības pārvaldes speciālisti Virves kundzi. Viņa stāstīja par 3 gadu laikā izveidoto sadarbības modeli, kurš kalpo par pamatu kompetenču izglītībai un par kuru mēs te- Latvijā, vēl tikai prātojam. Tālāk devāmies uz divām skolām Pērnavā: Mai pamatskolu un Koidulas Valsts ģimnāziju. Šo skolu speciālisti dāsni dalījās savā pieredzē kā izmantot digitālās mācību metodes ikkatrā mācību priekšmetā un interesantā veidā organizēt visu skolotāju dalīšanos pieredzē un apmācību, skolās ieviešot DIGIstarpbrīdi reizi nedēļā un DIGIstundu reizi mēnesī.
Nautrēnu vidusskolas ilggadējā matemātikas skolotāja Ināra Gleizde atzina: “Manuprāt, katrā skolā redzējām ko vērtīgu. Surju pamatskolā īpaši patika viņu patriotisms un interesantā pašpārvaldes ideja. Vēlos iesaistīt savus pamatskolas skolēnus galvas rēķinu izmantošanā caur e-vidi.”
“Ikkatra apmeklētā iestāde bija interesanta ar saviem īpašajiem piedāvājumiem, realizējot izglītības programmas. Igaunijas skolās Izglītības programmas mērķis ir: Mācīties visur, kur esam! Interesanti, ka Pērnavas apriņķa skolās katrs skolotājs savam mācību priekšmetam nepieciešamās IT prasmes māca datorklasē, līdz ar to tiek sastādīts grafiks un datorklase ir noslogota visu dienu.
Man pašai īpaši aktuālas bija apmeklētās Robotikas nodarbības Surju pamatskolā un Mai pamatskolā. Igaunijā daudzās skolās māca Robotiku: ar Lego vai VEX konstruktoru palīdzību tiek apgūtas programmēšanas prasmes. Redzot, ar kādu aizrautību skolēni strādā robotikas nodarbībās, ir iecere iegādāties konstruktorus arī savai skolai un piedāvāt skolēniem Robotiku interešu izglītības nodarbībās”, dalās pārdomās Gaigalavas pamatskolas informātikas skolotāja Ineta Kruste.
Savukārt, Maltas vidusskolas matemātikas skolotājas L. Kļaviņa- Lozda un I. Kurme uzsver, ka pieredzes apmaiņas laikā gūta vērtīga pieredze:
- atklātajā matemātikas stundā Staiceles pamatskolas 9.klasē, kur pedagogs dalījās pieredzē par gatavošanos noslēguma pārbaudes darbam (tēma “Kvadrātfunkcija”);
- uzzinot par multimediju nodarbībām;
- vērojot robotikas nodarbības sākumskolas bērniem.
Skolotāja atzīst, ka interesanti un noderīgi bija:
- iziet ekskursiju pa Staiceles pamatskolu, tādējādi gūstot idejas skapīšu un atpūtas stūrīšu izveidei, stikloto ailu ierīkošanai pie klašu telpu durvīm,
- baudīt mūzikas skolas audzēkņu sniegto koncertu (it īpaši-talantīgā klavieru virtuoza, 3. klases skolēna, uzstāšanos),
- apmeklēt Pērnavā Vides izglītības centru, kur skolēniem ir iespēja iziet no ierastās mācību vides un mācīties ārpus klases,
- gūt priekšstatu par IT izmantošanu mācību procesā Igaunijas skolās,
- iepazīt Pērnavas vecpilsētu gida pavadībā.
Savā skolā skolotāja L. Kļaviņa -Lozda vēlētos ieviest:
- nodarbības, kurās skolēni var attīstīt ātrskaitļošanas prasmes, izmantojot programmas e-vidē (Igaunijā skolēni piedalās arī ātrskaitļošanas olimpiādēs);
- aktīvos starpbrīžus (Mai pamatskolā katru dienu pēc 3.mācību stundas 15 minūtes skolēniem ir iespēja izkustēties, dejot, mācīties deju soļus; tiek izmantots lielais ekrāns, gaismas, disko mūzika).
Atgriežoties mājās, skolotāji izteica vēlēšanos, ka ir nepieciešams plānot jau nākošo pieredzes apmaiņas braucienu. Atzina, ka šādi pieredzes apmaiņas pasākumi nenoliedzami bagātina un paplašina skolotāju redzējumu uz mācību procesu un dod jaunas idejas uz kuru realizāciju pakāpeniski tiekties.
Braucienu aprakstīja un viedokļus apkopoja:
Elita Opincāne, Izglītības Pārvaldes speciāliste
0
0
0
