“Laime ir ligzdā,” — tā pagājušā gadsimta 30. gados par Latvijas ģimenēm rakstīja dzejnieks Kārlis Skalbe. Šī pati doma caurvija arī Rēzeknes novada Ģimenes dienu Vērēmu pagasta Sondoros, kur pulcējās novada ģimenes, lai godinātu uzvarētājus vairākās nominācijās: kuplākā, talantīgākā, nesavtīgākā un izpalīdzīgākā ģimene, kā arī novada zelta pāris. Jau no pēcpusdienas klajumiņā ap estrādi draiskuļoja paši mazākie novada ļaudis, viņiem bija iespēja ne tikai spēlēties atrakcijās, bet arī sportot un darboties dažādās radošajās darbnīcās. Vērēmu pagasta centrā tagad augs trīs dzīvības kociņi, kurus iestādīja Olga un Vladislavs Dekšņi no Vērēmu pagasta, kuri kopā nodzīvojuši jau 55 gadus, daudzbērnu ģimene Jānis un Spodra Stankas no Gaigalavas pagasta, kā arī Vērēmu pagasta pārvaldes vadītājs Vladimirs Bistrovs.
Savukārt noslēguma koncertā ar dažādu pašdarbības kolektīvu un viesmākslinieku uzstāšanos, ar aplausiem tika godinātas Īpašās ģimenes. Par katru no tām piedāvājam atsevišķu stāstu, kurus par saviem nominantiem sagatavojuši pagasti.
Rēzeknes novada Ģimenes 2014.gada nominācija „Zelta Pāris 2014” (trīs laureāti)
Genovefa un Vladislavs Mežuļi (Nagļu pagasts)
Tālajā 1949.gadā Vladislavs un Genovefa uzsāka skolas gaitas Nagļu 7-gadīgajā. skolā kā jauni skolotāji. Genofeva par latviešu valodas skolotāju un Vladislavs par bioloģijas. Jauno skolotāju draudzība pārauga mīlestībā un 1954.gadā laulībā, kas ilgst nu jau 60 gadus. Jaunā Mežuļu ģimene saviem spēkiem uzceļ savu māju, kura Nagļos izceļas gan ar gaumīgu iekārtojumu, gan ar to, ka tās apkārtni rotā apstādījumu un ziedu dažādība. Genovefa un Vladislavs visu savu mūžu velta pedagoģiskam darbam. Ir stingri, zinoši un prasīgi skolotāji un arī pirmais atbalsts dzīves pabērniem. Nekad neskopojas ar padomu. Arī tagad vēl cenšas saglabāt saites ar bijušajiem skolēniem. Nekad nav žēlojuši savu sirds siltumu gan saviem 3 bērniem, 7 mazbērniem un 5 mazmazbērniem. Pie Mežuļiem vienmēr ir patīkami iegriezties un smelties spēku viņu vērtīgajās dzīves atziņās un nerimstošajā sirds siltumā. Arī tagad, kad skolotāju pārim ir jau 85, viņi aktīvi darbojas gan Nagļu draudzē, gan dažādos pasākumos. Neviena izstāde nav notikusi bez skolotāju Mežuļu rokdarbiem. Skolotāja Vladislava Mežuļa pedagoģiskais ieguldījums ir novērtēts ar Triju Zvaigžņu ordeņa Bronzas goda zīmi.
Vladislavs un Olga Dekšņi (Vērēmu pagasts)
Vladislavs un Olga noslēdza laulību 1959. gada 26. jūlijā . Šogad Dekšņu ģimene svinēs Smaragda kāzu jubileju. Olga un Vladislavs satikās, strādājot Kalnezeru skolā un tur sākās viņu mīlestības lielais ceļš. Kā atceras jubilāri, uz laulību reģistrāciju viņi brauca ar motociklu. Kāzas bija lielas apmēram 100 ciemiņi, tās dzēra, kā Latgalē parasts, “divos galos”, gan līgavas, gan līgavaiņa mājā. Viņu mīlestībā dzima atvasītes — 1960. gadā pirmdzimtais dēls Imants, 1965.gadā dēls Ivars. Vecmāmiņas un vectēva sirdi priecē pieci mazbērni : Gunita, Guntis, Sandis, Jānis, Kristaps un mazmazmeita Laura. Kopā pavadītie 55 gadi aizritējuši mīlestībā, straujā dzīves ritmā, rūpēs par bērniem, mazbērniem, mazmazbērniem, par darbu, par zemi. 25 gadi kopā dejoti deju kolektīvā “Sarma”. Olga 48 gadus ir mācījusi dejot vairākus deju kolektīvus, t.sk. Vērēmu pagasta TN vidējās paaudzes deju kopu “Trejdeksnis”. Tagad Olga vada deju kopu “Zelta atvasara”. Nupat nesen viņa apmeklēja meistarkursus Zviedrijā. Olga ir ceļotāja (apceļojusi apmēram 16 valstis), bet Vladislavs ir tuvāks zemes darbiem (apkopj savu saimniecību “Teterkalni”). Ir teiciens, ka ģimenes dzīvi var salīdzināt ar gleznu, kurai ir visdažādākās krāsas un tāds rāmis, kādu ģimenes dzīves laikā izveido. Dekšņu ģimenes rāmis ir no ozolkoka – tas ir stiprs, sīksts un pamatīgs. Kad jautājam smaragda pārim par to, kā labi sadzīvot, tik ilgus gadus esot kopā, viņi saka: “Īpašas receptes mums nav. Vajadzīga sapratne un ir jāmāk piekāpties. Piekāpies un dzīvo tālāk. Pie tam piekāpties jāmāk abām pusēm.”
Vilhelmīne un Pēteris Mežuļi (Dricānu pagasts)
58 garus, laimīgus un saticīgus gadus Dricānos ir nodzīvojuši Vilhelmīne un Pēteris Mežuļi. Laulība tika noslēgta tālajā 1956. gada 6. janvārī, Dricānu ciema padomē. Toreizējie apstākļi neļāva laulāties baznīcā, tāpēc salaulājās baznīcā tikai 1992.gadā. Sieva Vilhelmīne savu darbīgo mūžu nostrādāja Dricānu vidusskolā kā latviešu valodas un literatūras skolotāja no 1955. līdz 1990.gadam. Vīrs Pēteris Rīgā beidza 12. arodskolu kā diplomēts elektriķis. No 1958. gada līdz pat aiziešanai pensijā viņš strādāja par šoferi p/s “Dricāni”. Mežuļu ģimene ir izaudzinājusi trīs bērnus: Valdi, Māri, un meitu Aiju. Visi trīs Mežuļu ģimenes bērni tika mācīti un radināti darbam jau no mazotnes, ir izveidojuši kārtīgas ģimenes un kārtīgi strādā savās profesijās. Vilhelmīnei un Pēterim ir 7 lieli mazbērni. Īpašs prieks ir par 3 mazmazbērniem. Bērni un mazbērni ir bieži ciemiņi Dricānos ,jo viņi vienmēr ir mīļi gaidīti. Arī šodien Mežuļi ir aktīvi kultūras pasākumu apmeklētāji, īpaši jau Vilhelmīne. Ilgais, kopīgais un saskanīgais mūžs ir labs piemērs daudzām jaunām ģimenēm, kā prast nodzīvot tik daudzus gadus, jo arī gadu nasta katram ir liela. Vilhemīne ir nosvinējusi 83 dzimšanas dienu, bet Pēteris šopavasar nosvinēja 85 dzimšanas dienu.
Rēzeknes novada Ģimenes 2014.gada nominācija „Kuplākā ģimene 2014”
Kūkoju ģimene (Lendžu pagasts)
Renātes un Jura Kūkoju ģimenē ir septiņi bērni. Lendžu pagasts ir Renātes dzimtā puse. Juris ir ienācējs no Ilzeskalna pagasta un viņš ģimenē ir viens no sešiem bērniem. Juris strādā VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” par greideristu. Savus darba pienākumus vienmēr ir veicis ļoti rūpīgi un kvalitatīvi. Par to vienmēr ir priecājušies autovadītāji, kad Jura vadītais greideris ir nolīdzinājis “trepi” uz grants ceļiem. Renāte ir mājsaimniece. Kūkoju ģimene apsaimnieko 18 ha zemes. Piemājas saimniecībā ir 9 liellopi, tiek turēti dažādi sīklopi, t.sk. truši. Ir lauksaimniecības tehnika, kura tiek izmantota gan savā saimniecībā, gan kaimiņu laukos. Sākotnēji ģimene mitinājās nelielā pagaidu mājiņā, bet nu jau divus gadus dzīvo jaunuzceltā dzīvojamajā mājā. Mājokli ir uzcēlis Juris, visi darbi ir veikti pašu rokām. Kūkojiem ir četras meitas un trīs dēli, vecākajai meitai Sanitai ir 27 gadi, ir beigusi Rēzeknes Augstskolu, pašlaik strādā SIA “Sprūževa” – grāmatvede. Aldis, 26 gadi, izglītību ieguvis Malnavā – automehāniķis, pagaidām strādā tēva piemājas saimniecībā. Ingūna, 24 gadi, šogad apprecējusies, kopš pagājušā gada dzīvo un strādā Lielbritānijā. Baiba, 18 gadi, šogad beidza Rēzeknes Poļu ģimnāziju, ir nodoms mācīties Rīgā. Agate, 16 gadi, šogad beidza Kalnezeru Katoļu pamatskolu, mācīsies Rēzeknes ģimnāzijā. Jānis, 13 gadi, mācīsies Kalnezeru Katoļu pamatskolas 8.klasē. Pastarītis Kristiāns, 7 gadi, mācīsies Kalnezeru Katoļu pamatskolas 2.klasē. Ģimene vienmēr ir paļāvusies uz saviem spēkiem. Juris un Renāte darba tikumu ir iemācījuši saviem bērniem. Jau no mazām dienām viņi ir raduši strādāt, palīdzēt cits citam.
Rēzeknes novada Ģimenes 2014.gada nominācija „Izpalīdzīgākā ģimene 2014”
Dunsku ģimene (Kaunatas pagasts)
Dunsku ģimeni pazīst ļoti daudzi Kaunatas pagasta iedzīvotāji, jo viņi vienmēr ir atsaucīgi un izpalīdzīgi. Janīna Dunska vienmēr ir izpalīdzējusi skolotājiem-pensionāriem tikt galā ar sadzīves vai veselības problēmām. Arī bērni ir uzaudzināti atbilstoši šiem tikumiem. Viens no puišiem ir pieņemts audzināšanā no 8 gadu vecuma. Kaut gan jau sen ir iegūta izglītība, Valērijs joprojām dzīvo Dunsku ģimenē. Jaunākais dēls Elmārs nekad nav atteicis palīdzēt, sākot ar mobilo telefonu problēmām vecākiem cilvēkiem un beidzot ar mašīnu durvju atvēršanu, kad tajā ir ieslēdzies bērns. Kad kaimiņienei bija applaucējies puisītis, Elmārs nekavējoties aizveda viņus uz traumpunktu. Arī tagad neatsakās pieskatīt kaimiņu mazos delverus. Vecākais dēls turpina iet tēva pēdās un strādā celtniecības nozarē. Kad ir nepieciešams padoms būvdarbu plānošanas ziņā, tad mājas iedzīvotāji zina, ka viņš nekad neatteiks izlīdzēt ar padomu un, ja vajag, arī praktisku palīdzību. Katru gadu Janīna nodarbojas ar stādu audzēšanu un pārdošanu, bet ir daudzi iedzīvotāji, kuriem viņa ir tos atdāvinājusi tāpat. Kad raža ir gatava, viņa vienmēr padalās ar to. Tāpat nekad neatsaka arī ar zālēm, jo katru gadu viņa vāc zemestaukus un veido uzlējumus. Ja kādam ir vajadzība, vienmēr padalās. Ja kādam iekož ērce, tad pirmais, pie kā meklē palīdzību, tad atkal pie Janīnas. Dzīvojamās mājas apsaimniekošanu Janīna ir uzņēmusies vēl pirms ieguva apliecību kursos, jo vienmēr uztraucās par mājas un tās iedzīvotāju labklājību gan organizējot talkas, gan regulējot jautājumus ar pašvaldību. Kad tika mainīts mājas jumts par mājas iedzīvotāju līdzekļiem, tad vīrs Alberts un dēli, būdami ar celtnieka izglītību, bez maksas veica remontdarbus. Savas prasmes viņi dabū apliecināt arī tad, ja kaimiņiem salūst mēbeles vai durvju rokturis, vai aizkrīt durvis. Kad mājā kādam ir vajadzīga tehniskā palīdzība, kāds instruments, tad visi griežas pie Alberta, kurš nekad neatsaka. Bērnu un dzīvnieku vidū Janīna ir kā Mērija Popinsa, jo viņi instinktīvi tiecas pēc viņas.Kad stārķi atlido agrāk un vēl ir sniegs, tad Janīna ir tā, kura uzņemas par viņiem rūpes un baro viņus ar zivīm. Visi bērni, ko Janīna kādreiz ir pieskatījusi, viņu burtiski dievina, jo viņa attieksmē pret bērniem vienmēr ieliek dvēseli. Viņas atbildības sajūta ir tik liela, ka mājas kaimiņi, braucot projām uz ilgāku laiku, tieši viņai uztic sava dzīvokļa atslēgas, rēķinu apmaksu, pasta saņemšanu u.tml., kā arī mājas lutekļu, piemēram, kaķu, lidvāveru aprūpi, nerunājot jau par puķēm.
Rēzeknes novada Ģimenes 2014.gada nominācija „Nesavtīgākā ģimene 2014”
Veneranda un Antons Kokoreviči (Rikavas pagasts)
Veneranda un Antons Kokoreviči laulībā nodzīvojuši 39 gadus. Izaudzināti trīs bērni – Ilona (38 gadi), Inese (36 gadi) un Arturs (28 gadi). Sagaidīti četri mazbērni – Artis, Adrians, Elīna un Aleksis. Pašu Venerandu uzaudzināja Anna un Jāzeps Špundzāni, kuri meiteni adoptēja divu gadu vecumā. Nu jau vairāk kā 15 gadus viņi atdusas Rikavas kapos, bet Veneranda joprojām viņus piemin kā īpašus cilvēkus un ir pateicīga par mīlestību, dzīvesgudrību un iemācīto darbaprasmi. Iespējams, ka tieši tādēļ ģimene aizbildnībā paņēma Viktoriju, kad meitenei bija pieci gadi. Viktorija nu jau liela, Rīgā apguvusi profesiju, apprecējusies un šogad Agates dienā sagaidījusi savu pirmdzimto Tomu. Saites ar bijušajiem aizbildņiem, kurus viņa sauc par tēvu un māti, nav pārtrūkušas. Šo vasaru kopā ar mazulīti viņa pavada bijušo aizbildņu ģimenē. Venerandas mājās savas vecumdienas vada arī viņas īstā māte Elizabete, kura kādreiz no viņas atteicās.
Kokoreviču ģimene uztur nelielu piemājas saimniecību, kur darbos palīdz gan visi četri bērni, gan darbaprasmes apgūst un saikni ar dabu nepazaudēt mācāsarī visi četri mazbērni un, cerams, viņiem pievienosies arī mazais Toms. Gribas atzīmēt arī to, ka ģimene ir praktizējoši katoļi, mazbērni vienmēr piedalās svētku procesijā Rikavas katoļu baznīcā, kura atrodas pavisam netālu pakalnā aiz upītes.
Rēzeknes novada Ģimenes 2014.gada nominācija „Talantīgā ģimene 2014”
Staru ģimene (Vērēmu pagasts)
Ģimene, kas mīl dziedāt, dejot, sportot, ceļot, strādāt, būt kopā. Tā ir talantīgā Staru ģimene. Mamma Sandra, tētis Jānis un dēli – Jēkabs un Kārlis. Jānis no Līvāniem Sandru tika nolūkojis pašā vasaras viducī un vedis papardes zieda meklējumos. “Jā” vārdu teikuši 2001.gada rudenī. Dēliem devuši stiprus vārdus-Jēkabs (latviešu mitoloģijā – maizes vīrs) un Kārlis (lielais, gudrais vīrs). Tētis Jānis – nosvērts, apveltīts ar teicamām organizatora spējām ir “Latvijas Finieris”, RSEZ SIA “Verems” direktors. Saule, lietus, sniegputenis….daudzi esam redzējuši Jāni sporta tērpā skrienam apkārt Adamovas ezeram, piedaloties maratonskrējienos. Arī savus darba kolēģus ir iedvesmojis skriešanas sportam. Jāņa hobijs ir fotografēšana (viņa fotogrāfijas izmantotas ikgadējiem Latvijas Finiera izdevumiem – kalendāriem, bukletiem). Mamma Sandra – mākslas cilvēks. Lai saglabātu latgalisko dziesmu, deju un Latgales novada tradīcijas, Sandra 2003. gadā nodibināja folkloras draugu kopu „Vīteri”.Kolektīvā iesaistījušies arī dēli. Jēkabs un Kārlis apgūst dažādus mūzikas instrumentus, dejo. Sandra ir radoša, tālākizglītojas dažādās folkloras muzikantu nometnēs; ar savu kolektīvu aktīvi piedalās valsts un starptautiska mēroga folkloras kustības pasākumos, divu Latgaliešu kultūras balvu “Boņuks” īpašniece, saņēmusi atzinības rakstu Gada Sieviete 2010; dokumentālās filmas “Ar Latgali sirdī” dalībniece.
Staru ģimenes kaislība ir ceļošana. Tas ir laiks, kad ģimene ir kopā, laiks atpūtai, pozitīvu emociju uzkrāšanas laiks. Ikviens ceļojums ir tēta Jāņa izplānots un īstenots, apejot tūrisma firmu piedāvājumus. Tie ir kalni, kalnu pārgājieni, kāpšana klintīs. To visu vada tētis uz kuru var paļauties.
Šogad Staru ģimenē Mežģīņu kāzu jubileja. Mežģīnes ir izsmalcināta apģērbu vai aksesuāru sastāvdaļa. Lai izsmalcinātība,pirmās mīlestības jūtu trauslums un saskanīgums ir jūsu ģimenes lielākā vērtība, līdzīgi kā izsmalcināts mežģīņu raksts.
Kļaviņu ģimene (Ilzeskalna pagasts)
Dzirdot vārdu ,,talantīgs”, mēs visbiežāk iedomājamies talantīgus cilvēkus mūzikā, mākslā. Taču talants sevī nes arī ko citu – spēju radīt, iekustināt, aizraut, iedrošināt, iesaistīt. Kļaviņi ir tie, kuri mūsu pilsētā un novadā ir radījuši jaunu tradīciju – skriešanas svētkus ,,Rēzeknes pilsētas un novada pusmaratonu”, kurā tiek ierauti visi – bērni, jaunieši, pieaugušie, kuri atbalsta savas atvases bērnu distancēs, gan paši pārbauda savu varēšanu garākās trasēs.
Ir lieliski iedot kārtīgu ceļamaizi dzīvei saviem bērniem. Kļaviņi sporto visi – tētis Edgars, mamma Māra, meita Nika un dēls Zigmārs (ar augstiem panākumiem Latvijas mērogā). Vēl neizmērojamāks devums šo dzīves ceļamaizi, dzīves pamatvērtību – esi vesels un laimīgs – sniegt tūkstošiem. Tā šogad 3. Rēzeknes pusmaratonā dalībnieku skaits bija teju divi tūkstoši, no tiem apmēram tūkstotis bērnudārzu un skolu audzēkņu. Uzdrošinieties! Skrieniet! Pamēģiniet! – jau trešo gadu aicina Kļaviņu ģimene, jo viņu pārliecība par skriešanas devumu cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā ir nesagraujama: Ne katrs uzdrošinās iziet ielās un skriet, tādēļ Kļaviņi iepriekš uzrunā cilvēkus, organizējot treniņus, aicinot nepalikt mājās – atnākt un piedalīties vakara treniņos gan pieredzējušos skrējējus, gan jaunus skriet gribētājus, sniedz konsultācijas, padomus, treniņplānus. Šogad varēja redzēt kā ar aizrautību un prieku pirmsskolas vecuma bērni piedalījās treniņos. Tā top jaunā skrējēju kalve.
Pēc Rēzeknes pusmaratona Kļaviņu ģimene uzdrošina, aicina piedalīties arī citos Latvijas pilsētas pusmaratonos, aktīvi organizējot Rēzeknes pilsētas un novada bērnu, jauniešu, pieaugušo dalību Biķernieku, Ventspils, Valmieras u.c. pusmaratonos.
Kļaviņi augstu tur godā ģimenes vērtību. Viņi paši vienmēr ir kopā darbos un atpūtā un popularizē ģimenes lomu sabiedrībā. Tā šīgada skrējienā tika nominētas arī ,,skrienošās ģimenes” un vienalga, vai jūs esat skrējuši jau gadiem vai esat pilnīgi iesācēji, galvenais, ka jūs esat visi kopā.
Ģimenes ar saviem priekšnesumiem priecēja Vērēmu pagasta deju kolektīvs “Kūzuls”, duets Solvita Pavlovska un Zane Ozoliņa, Rēzeknes novada vokālās studijas “Skonai” jaunākie dalībnieki, Višu un Višu-Gaisiņu ģimenes ansamblis, kā arī viesi no Lietuvas.
Anna Rancāne
0
0
0
