Maija plenārsesijas atklāšanā 9.maijā – Eiropas dienā – EP priekšsēdētājs Šulcs atgādināja Francijas ārlietu ministra Robēra Šūmana 1950.gada 9.maija deklarāciju, kas bruģēja ceļu Eiropas Ogļu un tērauda komūnas izveidošanai, no kuras vēlāk izveidojās Eiropas Savienība. Viņš aicināja Eiropas iedzīvotājus arī šodien ar tādu pašu drosmi cīnīties par to, lai nācijas Eiropā vienotu solidaritāte un miermīlīga sadarbība pāri robežām, nevis naids, vardarbība un iznīcināšana.
Pēc Strasbūras konservatorijas jauno mūziķu atskaņotās Bēthovena “Odas priekam” Šulcs atgādināja par Šūmana vēstījumu – pasaules miera saglabāšanas centieniem ir jābūt samērotiem ar draudiem, kā arī – ka Eiropu neizveidos vienā dienā vai pēc vienota plāna – tikai konkrēti sasniegumi izveidos de facto solidaritāti.
Viņš pēc tam atgādināja arī par vairākām uzrunām, kas izskanējušas EP plenārsēžu zālē ar aicinājumu uz “pamošanos” – pāvests Francisks, kurš mudināja eiropiešus no jauna atklāt Eiropas dibināšanas pamatvērtības un humānismu, un uz tām balstīt jaunu miera un sadarbības modeli, pretojoties iznīcināšanai un vardarbībai.
Šulcs citēja arī Kongo ginekologu un Saharova balvas laureātu Denī Mukvegi, kurš 2014.gada novembrī runāja par ES cīņu par cilvēka cieņu un cilvēktiesībām, Nigērijas prezidentu Muhamadu Buhari, kurš 2016.gada februārī runāja par ES centieniem apkarot attīstības atpalicību, un Portugāles prezidentu Marselu Rebelu de Souzas uzrunu, kurš 2016.gada aprīlī pauda pārliecību, ka Eiropa pārvarēs terorismu tāpat kā tā uzvarēja barbarismu. Viņš pieminēja arī Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu, kurš brīdināja, ka “risinājumi”, kas ved uz atgriešanos pie “nāciju valstu” mentalitātes varētu atsviest Eiropas attīstību laikā pirms Otrā pasaules kara.
Šulcs noslēgumā pauda pārliecību, ka ievērojams Eiropas iedzīvotāju vairākums joprojām tic, ka labākais ceļš ir sadarbība pāri robežām. “Ir laiks cīnīties par Eiropu”, viņš mudināja.
0
0
0
