4. janvārī notika tradicionālie piemiņas pasākumi, lai atcerētos 1942. gada traģiskos notikumus, kad nacisti nodedzināja Rēzeknes apriņķa Audriņu sādžu, Ančupānu mežā nonāvēja 215 sādžas iedzīvotājus, kā arī publiski pie Rēzeknes cietuma sienas nošāva 30 Audriņu vīriešus. Vēstures avoti liecina, ka traģisko notikumu iemesls bija nacistu vēlme sodīt Audriņu iedzīvotājus par to, ka vienā no ciemata mājām tika slēpti no Rēzeknes karagūstekņu nometnes izbēgušie sarkanarmieši.
Piemiņas pasākumi aizsākās pie pieminekļa Audriņos, turpinājās Ančupānu memoriālā un Rēzeknē. Pasākumos kuplā skaitā piedalījās gan vietējie iedzīvotāji, gan pārstāvji no Rēzeknes, Zilupes, Jūrmalas un Rīgas.
Audriņu pagasta pārvaldes vadītājs Einārs Aleksandrs Bindemanis uzsvēra, ka 1942. gada traģēdija izmainīja Audriņu likteni: “ Audriņu ciemats kā tāds tika izpostīts. Dzīvība tajā atgriezās tikai pēc kara, lielākā daļa māja ir celta pirms 70 gadiem. Jāatceras, ka visvairāk karos cieš civiliedzīvotāji. Mēs nedrīkstam aizmirst šos notikumus.”
Rēzeknes novada domes priekšsēdētāja vietniece Elvīra Pizāne pateicās visiem piemiņas pasākuma dalībniekiem, kuri tur godā savas dzimtās zemes vēstures skarbās lappuses: “ “Mēs esam šeit, lai atcerētos baisos notikumus, kas skāra visus audriniešus. Sevišķi sāpīgi atcerētos tiem, kas zaudēja savus tuviniekus, kaimiņus un draugus. Tie, kas palikuši, lai stāsta jaunajai paaudzei, kas ir karš, kādas tam ir sekas. Mums jādzīvo un jāstrādā tā, lai būtu miers, lai nebūt kara, sāpju, lai mēs varētu mierīgi dzīvot savā zemē.”
Diānas Seleckas teksts un foto
0
0
0
